Šis ir pirmais gadījums Latvijas Republikas vēsturē - izglītības iestādi mēģināt nodēvēt izbijuša muižkunga vārdā.
Pauls Līvens dzimis 1875. gadā Pēterburgā, Krievijas cara galma kambarkunga Paula un grāfienes Natālijas (dzim. fon der Pālena) Līvenu ģimenē. Smiltenes muižu māte jaunajam firstam uzdāvināja 18 gadu dzimšanas dienā. Neapšaubāmi, muižkungs firsts Līvens devis ievērojamu ieguldījumu Smiltenes attīstībā, bet, veidojoties Latvijas Republikai, muižu valsts viņam nacionalizēja un nodeva Zemkopības ministrijai.
Par muižkungu smilteniešos saglabājušies nostāsti – piemēram, reiz viņš ieraudzījis kādu vecenīti muižas laukā zogam āboliņu. Piegājis klāt un palīdzējis nastu uzvelt večiņai mugurā. Tā uztraukumā noteikusi: ka tik tas vella firsts nedabū zināt! Vēlāk aptvērusi, kas par lietu, nokaunējusies, bet firsts iedevis rubli un teicis: ja ko vajag, lai prasot, bet lai nezogot gan vairs! Firsts bijis labsirdīgs cilvēks un bieži vien dāvājis naudu trūkumcietējiem.
Manuprāt, šis ir baiss precedents, jo Smiltenes novads ir latviskākais Latvijas novads un šeit visprecīzāk varētu sekot latviešu tautas varas spējām. Es ļoti, ļoti vēlētos šo nelāgo Smiltenes domes rīcību uztvert tikai kā pārpratumu, nevis būtībā izteiktu kapa dvēseļu lēmumu. Nacionālas valsts pamatos -izglītībā jāliek valsts brīvības cīnītāji, nevis labsirdīgi svešzemju krellīšu dāvinātāji! Ceru, vismaz Izglītības un zinātnes ministrijā to saprot.
Smiltenes kapos dus Oskara Kalpaka līdzgaitnieks virsleitnants Pēteris Krievs, kurš krita 1919. gada 6. martā par Latvijas neatkarību kaujā pie Airītēm. Ilustrācijai: Lāčplēša kara ordeņa kavaliera atdusas vieta ar pieminekli Brīvības kara varoņiem 1918.-1920. šodien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
