Andris Podgornijs: Satiksmes ministrija saprot tikai draudus
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Autoostu un Reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) draudi streikot diemžēl ir loģisks iznākums valdības un atbildīgo institūciju nespējai atrisināt samilzušās problēmas Latvijas iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgū. Valsts parāds reģionālajiem pārvadātājiem veidojas nu jau gadu un četrus mēnešus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Visu šo laiku novadu pārvadātāji sniedz savu pakalpojumu iedzīvotājiem un izpilda valsts pasūtījumu. Viņi pērk degvielu, remontē autobusus, maksā algu saviem šoferiem. Ir skaidrs, ka, veicot visus maksājumus, bet nesaņemot to plānoto apmaksu no valsts, šiem uzņēmumiem agri vai vēlu vienkārši beidzas apgrozāmie līdzekļi.

Satiksmes ministrs var spekulēt ar draudiem par līguma laušanu, bet par kādām līgumiskām attiecībām var būt runa, ja šie uzņēmumi drīz vien vienkārši nespēs funkcionēt un sniegt savus pakalpojumus? Viņi no valsts nav saņēmuši jau vairāk kā 800 000 latu lielu parādu.

Situācijas ķīlnieki un lielākie cietēji ir vienkāršie pasažieri. Tieši tā iemesla dēļ, ka dotāciju apjoms ik gadu no gada ir nepietiekams, tiek slēgti reisi, pazeminās pakalpojuma kvalitāte, reisi tiek izpildīti ar veciem autobusiem, kuri nespēj nodrošināt komfortu ne tikai pasažieriem ar īpašām vajadzībām, māmiņām ar bērniem u.tml., bet arī vienkāršam pasažierim. Atbildīgajām institūcijām būtu jādomā kādu sabiedrisko transportu Latvijā mēs turpmāk visi gribam redzētu un lietot - ar ērtiem un komfortabliem autobusiem, regulāri kursējošu un pieejamu vai ar veciem un nodzītiem autobusiem bez komforta, kursējošu tikai ekonomiski izdevīgākās vietās ar lielāku iedzīvotāju blīvumu un nepieejamu lauku iedzīvotājiem.

Tas ir skumji un pat traģiski, bet diemžēl mūsu valstī vienīgā iespēja ko panākt ir draudi. Miermīlīgās sarunas, kas ar ierēdņiem tika vestas vairāk kā gadu, nedeva rezultātu. Tas bija nemitīgs futbols no vienas atbildīgās institūcijas pie otras, no viena ierēdņa pie otra. Tikai apzinoties, ka streika draudi ir reāli, Satiksmes Ministrija (SM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saprata, ka tai jāpāriet uz aktīvu darbību. Par to liecina aizvadītās nedēļas beigās izplatītais paziņojums par panākto konceptuālo vienošanos, kura nosaka, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana no 2014. gada tiks veikta vienotā maršruta tīklā - proti, pasūtījumu visā ārpilsētas maršrutu tīklā veiks un līgumus par pakalpojumiem slēgs VSIA "Autotransporta direkcija" (ATD), pārņemot šo funkciju no plānošanas reģioniem.

Idejiski šī vienošanās principā ir par vienotas, multimodālas pasažieru pārvadājumu sistēmas ieviešanu Latvijā - un šī ideja ir apsveicama! Savā darbībā starptautisko pārvadājumu nozarē esam šo sistēmu ieviesuši jau sen. Pateicoties tai, ECOLINES spējis ne tikai izdzīvot, bet pat veiksmīgi attīstīties cauri krīzei.

Minētā vienošanās ir pirmais solis uz situācijas uzlabošanu - tomēr tas panākts tikai un vienīgi ar streika draudiem. Diemžēl arī tas vēl visu neatrisina, jo nauda, lai atmaksātu parādu pasažieru pārvadātājiem, joprojām nav atrasta. Turklāt arī šis pagrieziena punkts pagaidām ir tikai vārdi. Pati valsts pasažieru pārvadātājiem nav atstājusi citu iespēju kā "turēt uz grauda" atbildīgās institūcijas, runājot par streiku.

Darbojoties Latvijas tirgū jau 20 gadus, problēmas, ar kurām šobrīd saskaras Latvijas reģionālie pasažieru pārvadājumu sniedzēji, nav svešas arī starptautiskajiem pārvadātājiem. ECOLINES šī situācija būtiski neskar, jo mūsu pamata bizness saistīts ar darbu ārpus Latvijas. Taču ir skumji redzēt, ka atbildīgās institūcijas šai situācijai ļāvušas nonākt tik tālu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Satiksmes ministrija VARAM
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form