Andris Rimša: Kur ir Latvijas Stīvs Džobss?
Foto: PantherMedia/Scanpix

Aizvadītajā gadā daudzi no mums izlasīja vai vismaz pāršķirstīja autobiogrāfiju par Stīvu Džobsu (Steve Jobs) – cilvēku, kura talants radikāli izmainīja mūsu attiecības ar tehnoloģiju.  Kā latvietim, kuru nemitīgi nodarbina jautājums par to, kas ir cēloņi stāvoklim, kurā pašreiz atrodas mūsu valsts un tās sabiedrība, vēlos, lai mēs katrs aizdomājamies par to, kādēļ Latvija varētu vai nevarētu būt tā valsts, kurā izaugtu nākamais Stīvs Džobss.

Ar Stīvu Džobsu es neapzīmēšu tikai ģeniālo Apple vadītāju, bet gan lietošu to kā sugas vārdu.  Ar stīvu džobsu es apzīmēju jebkuru potenciālo inovatori(-u) un līderi, kurai jeb kuram ir spējas radīt un vadīt organizāciju, kura spēj pasaulei piedāvāt ko tādu, kas ļauj gūt desmitos un simtos miljardu latu mērāmus ienākumus gan pašam uzņēmumam, gan tās mītnes valstij.

Sākotnēji ir svarīgi saprast, ka Latvijā, tāpat kā visās pārējās pasaules valstīs, ik pa laikam piedzimst kāds stīvs džobss.  Pavisam nabadzīgās valstīs daudzi stīvi džobsi pamet šo pasauli jau īsi pēc dzimšanas vai arī savas dzīves pirmajos mēnešos vai gados, jo šīm valstīm nav resursu, lai nodrošinātu bērniem pat elementāru veselības aprūpi.  Par laimi mēs spējam nodrošināt to, ka gandrīz visi Latvijā dzimušie stīvi džobsi uzsāk vismaz skolas gaitas.  Taču mēs savus stīvus džobsus zaudējam turpmākajos dzīves posmos, nenodrošinot tos apstākļus, kas ir nepieciešami viņu pilnā talanta realizēšanai.  Lai arī pastāv vairāki un dažādi šķēršļi, kādēļ Latvijā stīvi džobsi nevar attīstīt savu potenciālu, vēlos norādīt vismaz uz dažām redzamākajām problēmām.

Skolas izglītība

Līdztekus ģimenei, stīva džobsa panākumus lielā mērā noteiks iegūtā izglītība.  Uz informācijas iegaumēšanu un atreferēšanu balstītās mācību metodes nav piemērotas nevienam, jo īpaši radošai personībai kā stīvam džobsam.  Izglītības videi jābūt tādai, kas viņu izaicina un ieinteresē, kā arī stimulē domāšanu un analīzi.  Pašreiz Latvijā un daudzviet pasaulē izglītība balstās uz rūpnīcas modeli, kas sadzen visus attiecīgā vecuma skolēnus vienā telpā, mācot visiem bērniem vienu un to pašu vielu vienā un tajā pašā veidā un vienā un tajā pašā ātrumā.  Šāda sistēma pēc definīcijas rada situāciju, ka stīvs džobs skolā gandrīz vienmēr ir vai nu: 1) garlaikots, jo viņš saprot vielu ātrāk nekā mācību standarts to paredz, vai arī 2) izmisumā (un varbūt arī vienaldzīgs), jo konkrēto mācību tēmu viņš neizprot mācību standartā paredzētajā ātrumā.  Tas rada risku, ka viņš beigās neiegūst zināšanas, kuras būtu bijušas "liktenīgas", lai viņš atklātu vai realizētu savu talantu.  Tātad daži stīvi džobsi savas pilnās iespējas pazaudē jau līdz vidusskolas diploma iegūšanai.

Lai mazinātu šos mācību procesa trūkumus, tehnoloģija šodien piedāvā dažādus veidus, kādos skolēns un skolotājs var noteikt un kontrolēt savu individuālu mācīšanās tempu.  Tādas bezmaksas platformas kā Kāna akadēmija (www.khanacademy.org) ļauj skolēnam iepazīties ar mācāmo vielu individuāli - skatoties mācību video, risinot uzdevumus, uzdodot un lasot jautājumus platformas forumā, un interaktīvā veidā sekojot līdzi savam progresam un saņemot par to virtuālus punktus, kas rada mācīšanās azartu.1  Šis mācību princips pilnībā "apgriež klasi" - mācību stunda nekalpo par informācijas nodošanas forumu, bet gan par jautājumu un atbilžu forumu, kurā skolotājs gandrīz visu laiku var veltīt, palīdzot ar problēmu risināšanu un diskutējot ar skolēniem.  Mazās lauku skolās, kur dažāda vecuma skolēni ir spiesti mācīties vienā klasē, šāda platforma ir jo īpaši vērtīga, jo individuālā pieeja sniedz iespēju skolēniem mācīties atšķirīgas tēmas atbilstoši katra dabiskajam tempam.

Ja Kāna akadēmija vai citas līdzīgas platformas tiks veiksmīgi pielietotas un integrētas izglītības sistēmā, tas ļaus daudz labāk izmantot visu skolēnu, tostarp stīvu džobsu, patieso potenciālu.  Mēs gandrīz izslēgtu risku, ka skolēns turpmākajā dzīvē neatklās vai neizmantos savu talantu tikai tādēļ, ka konkrētajā priekšmetā viņam nelaimējās ar skolotāju.  Mēs vēlamies baudīt pasaulē labāko inženieru darbu, kad lietojam jaunākos datorus, telefonus un mašīnas, vai pasaulē labāko ķīmiķu darbu, kad lietojam medikamentus, vai pasaulē labāko aktieru darbu, kad skatāmies filmas.  Tajā pašā laikā mūsu bērniem nav īpaši daudz iespēju, izvēloties skolotāju - izglītība līdz šim ir bijusi ārkārtīgi lokāla, kas nozīmē, ka bērnu zināšanas un lielā mērā arī viņu nākotne ir atkarīga no veiksmes, proti, cik labi skolotāji bērnam trāpīsies konkrētajā skolā, ciemā vai pilsētā.  Kāna akadēmija vai kāda cita līdzīga platforma rada drošības spilvenu, sniedzot iespēju mūsu skolēniem bez maksas mācīties no pasaulē labākajiem skolotājiem gandrīz pilnīgi visus skolas programmā ietvertos priekšmetus, neatkarīgi no tā, vai skolēns mācās elitārā Rīgas vai mazā lauku skolā.  Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai mēs nodrošinātu mūsu skolēniem pieeju Kāna akadēmijai un citām līdzīgām platformām, nodrošinot to pieejamību latviešu valodā, kā arī vienlaicīgi strādājot pie tā, lai skolēni jau agrīnā vecumā būtu spējīgi mācīties arī angļu valodā.

Augstākā izglītība un zinātne

Pieņemot, ka stīvs džobs ir sveiks un vesels un ka viņam ir paveicies ar labiem skolotājiem pamatskolā un vidusskolā, viņš nevarēs realizēt savu pilno potenciālu bez labas augstskolu sistēmas.  Lai arī īstais Stīvs Džobs, tāpat kā Stīvs Voznjaks (Steve Wozniak), ar kuru viņš kopā dibināja Apple kompāniju, pameta uzsāktās studijas un neieguva augstākās izglītības diplomu, Stīva Džobsa apmeklētie kaligrāfijas kursi bija izšķiroši viņa turpmākajai karjerai un Apple kompānijas nākotnei.  Un lai arī daudzi izcili kompāniju vadītāji paši nav ieguvuši augstāko izglītību, labas un konkurētspējīgas augstskolas ir neizbēgams priekšnosacījums, lai stīvs džobs varētu radīt un attīstīt miljardus vērtas kompānijas.  Pirmkārt, augstskolas ir izšķirošas, lai radītu vidi, kurā notiek jaunāko ideju apmaiņa, kuras šīs kompānijas var komercializēt un pielietot praksē, piemēram, zinātniskie parki, biznesa inkubatori, konsultāciju sniegšana uzņēmumiem vai sadarbība pētniecībā.  Otrkārt, augstskolas nodrošina augsti kvalificētus speciālistus, kuri ir nepieciešami šo uzņēmumu attīstībai.  Visi šie aspekti kopā apvieno to, ko biznesa nozarē dēvē par čemuriem (angļu val. - clusters) - konkrētas nozares grupēšanos noteiktā ģeogrāfiskā apvidū, ietverot uzņēmumus savstarpēji saistītās industrijās, specializētus piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus, un atbalstošās organizācijas (piemēram, augstskolas, institūtus, industrijas asociācijas).  Stīvam džobsam būs ārkārtīgi grūti realizēt savu potenciālu konkrētajā nozarē, ja viņš neatradīsies savas nozares čemurā, kurš nav iedomājams bez augstskolas, institūta vai pētniecības centriem, kas ir spēcīgi konkrētajā nozarē.

Latvijā gan uzņēmēji, gan valsts, izmantojot ES fondu atbalstu, ir aizsākuši mēģinājumus attīstīt čemurus. Tomēr sekmīga čemuru attīstība nozarēs ar augstu pievienoto vērtību nav iedomājama bez augsta līmeņa studiju un pētniecības centriem. Diemžēl Latvijas augstskolām vēl ir mērojams ļoti tāls ceļš, lai sasniegtu vismaz vidēji pieklājīgu kvalitāti un vietu pasaules augstskolu reitingos. Ja neskaita mācību programmas, kas ir pasargātas no globālās konkurences, jo ir piesaistītas Latvijas kultūras telpai (piemēram, latviešu valodas filoloģija, Latvijas vēsture, tiesību zinātnes, utml.), mūsu augstskolām būs ļoti jānopūlas, lai studentam būtu dzinulis nākt uz auditoriju un klausīties lekcijas tajos pašos priekšmetos, kuras pasaules vislabākās augstskolas piedāvā šim studentam par brīvu internetā (piemēram, edx.org, coursera.org, iTunes education, u.c.).

Nav šaubu, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmā ir nepieciešamas kardinālas reformas, un diskusija par atbilstošākajām reformām ir komplicēta un krietni pārsniegtu šī raksta ietvaru. Tomēr es vēlos ieteikt vismaz vienu priekšlikumu, kuram vajadzētu atstāt jūtamu iespaidu uz augstskolu un pasniedzēju motivāciju piedāvāt labu izglītību - sniegt topošajiem un esošajiem studentiem pilnu informāciju par attiecīgo studiju programmu. Viena no problēmām, kas neļauj uzlabot pakalpojumu (studiju programmu) kvalitāti Latvijas augstākās izglītības tirgū, ir informācijas asimetrija starp pakalpojuma saņēmēju (studentu) un piedāvātāju (augstskolu) attiecībā uz sniegto pakalpojumu (studijām). Studentam, kurš ir tikko pabeidzis vidusskolu, ir ļoti grūti novērtēt, vai viņa iecerētā studiju programma un tās pasniedzēji ir pietiekami labi. Pat ja students būtu teorētiski spējīgs to novērtēt, viņai jeb viņam pietrūkst informācijas, kas ļautu šādu novērtējumu veikt, jo visa informācija atrodas tikai vienas darījuma puses - augstskolas - rīcībā. Lai atrisinātu informācijas asimetrijas problēmu citās nozarēs, valsts ir uzlikusi zāļu tirgotājam pienākumu izsniegt zāļu lietošanas instrukciju, kurā ir izklāstīti medikamenta blakus efekti un citi apstākļi, kas var kaitēt to lietotājam. Līdzīgi ir arī, piemēram, ar pārtiku, kur tās ražotājam ir jānorāda produkta sastāvs, tostarp kaitīgo vielu (E vielas, utml.) klātbūtne pārtikas produktā. Taču informācijas asimetrijas problēma augstākajā izglītībā nav pienācīgi atrisināta.

Ir daži pavisam vienkārši veidi, kādos iespējams mazināt informācijas asimetrijas problēmu augstākajā izglītībā. Piemēram, augstskolai būtu jāsniedz topošajiem studentiem informācija par to, kā iepriekšējos gados studenti ir novērtējuši pasniedzējus, cik bieži pasniedzēji kavē vai neatnāk vispār uz lekcijām vai konsultācijām, cik daudz studentu pēc studiju beigšanas strādā mācītajā profesijā, un kā darba devēji novērtē šīs studiju programmas kvalitāti. Katram studentam, kurš jau ir imatrikulēts un mācās attiecīgajā studiju programmā, ir jābūt pieejamai augstāk minētajai informācijai par katru individuālo pasniedzēju, lai studenti un studentu pašpārvaldes varētu izdarīt spiedienu un lūgt nomainīt nekvalitatīvos pasniedzējus. Un pasniedzēju novērtējums ir jāveic katra mācību kursa beigās, un to rezultātiem ir jābūt brīvi un viegli pieejamiem katram studentam, jo tikai atklātība varēs nodrošināt to, ka augstskolām un pasniedzējiem būs dzinulis uzlabot mācību kvalitāti. Kad darbojos studentu pašpārvaldē un lūdzām augstskolas vadību padarīt visiem studentiem pieejamus pasniedzēju novērtējuma rezultātus, saņēmām atteikumu, ka šādas informācijas publiskošana "nebūtu koleģiāla". Augstākās izglītības sistēmā iesaistītajiem cilvēkiem trūkst vēlmes vai iespēju kaut ko mainīt, tādēļ informācijas asimetrijas problēma ir jāatrisina valstij, normatīvajos aktos nosakot pienākumu nodrošināt atklātību.

Tiesiskā vide

Ja augstākās izglītības sistēma būs nodrošinājusi nepieciešamos līdzekļus un atbalstu stīva džobsa pilnā potenciāla realizēšanai, nākamais pārbaudījums būs uzņēmuma dibināšana kopā ar biznesa partneriem un nepieciešamā kapitāla piesaiste. Dažādu iemeslu dēļ kapitāls, tostarp riska kapitāls, Latvijā nav tik brīvi pieejams kā tas ir citās attīstītajās valstīs. Viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem kapitāla pieejamībai ir taisnīga, efektīvi un paredzami funkcionējoša tiesiskā vide, lai kapitāla turētāji būtu droši, ka viņi varēs tiesas ceļā aizsargāt savas tiesības gadījumā, ja noslēgtās vienošanās netiks pildītas vai ja viņi cietīs no cita tiesību aizskāruma. Diemžēl pašreizējā tiesu sistēma to nenodrošina.

Stīvam Džobsam nebūtu viegli pārliecināt potenciālos investorus investēt viņa jaunajā un riskantajā uzņēmumā, kurš darbības sākumā būtu pakļauts lielam maksātnespējas riskam. Šo uzdevumu vēl grūtāku padarītu masveida nelikumīgas, ko pašreizējie likumi pieļauj maksātnespējas procesā, kur maksātnespējas administratori neatļauti vienojas sadalīt lietas, lai vēlāk neļautu leģitīmajiem kreditoriem atgūt vismaz daļu no investētajiem līdzekļiem. Šāda sistēma grauj iespējas piesaistīt kapitālu, un, iespējams, ka nepietiekamās tiesību aizsardzības dēļ kāds stīvs džobss Latvijā ir palicis ar biznesa ideju bez adekvāta finansējuma vai finansējuma vispār, lai pilnībā realizētu savu biznesa plānu un arī savu potenciālu.

Tiesiskā vide traucē stīvam džobsam sasniegt savu potenciālu ne tikai kapitāla piesaistes fāzē, bet arī pārējā uzņēmuma darbības ciklā, kad viņa uzņēmuma neizbēgami nāktos slēgt līgumus ar citām personām un saskarties ar valsts un pašvaldību institūcijām. Kā jau tas uzņēmējdarbībā parasti notiek, starp darījuma partneriem ik pa brīdim pastāvētu domstarpības, kur stīvam džobsam būtu nepieciešams izvērtēt, tostarp ar juristu palīdzību, kādas ir viņa tiesības saskaņā ar Latvijas likumiem. Un šeit parādītos atkal jauna problēma, jo stīvam džobsam un viņa juristiem lielākajā daļā gadījumu būtu neiespējami prognozēt, kā konkrētās domstarpības vai jautājumu atrisinātu tiesa, un ar kādiem pieņēmumiem viņam būtu tālāk jāplāno savs bizness. Latvijā joprojām nav publiski pieejami tiesu nolēmumi veidā, kas uzņēmējiem vai viņu pārstāvošajiem juristiem ļautu pārbaudīt, kā tiesas piemēro konkrētas likuma normas vai atrisina noteikta veida strīdus.

Es aicinu jebkuru Latvijas iedzīvotāju vai uzņēmēju, kurš saņem jurista padomu kādā konkrētā jautājumā, pajautāt juristam, vai viņam ir iespēja pārbaudīt, kā šajā konkrētajā vai līdzīgajos jautājumos ir lēmušas Latvijas tiesas. Lielākajā daļā gadījumu juristam nav iespēju šo pārbaudīt, un pastāv liela iespēja, ka Latvijas tiesas, vai vismaz daļa no tām, attiecīgo tiesisko strīdu izlemj citādāk nekā juristu kopiena to prognozē. Un iedzīvotājus pārstāvošie juristi šeit neko nevar izdarīt - Latvijas valsts jeb konkrētāk Tiesu sistēmas administrācija no mums visiem slēpj tiesu nolēmumus, kuri vismaz netiešā veidā ir mums visiem saistoši. Piemēram, stīvam džobsam nav nekādu iespēju saprātīgi prognozēt, kā tiesa izlemtu viņa prasību attiecībā uz viņa biznesam ārkārtīgi nozīmīga patenta pārkāpšanu, un kā viņam vadīt biznesu, lai tam nevarētu kaitējumu izdarīt citas personas.

Tiesu nolēmumi civillietās (kas ietver gandrīz visus komerciālos strīdus starp privātpersonām) un krimināllietās nav publiski pieejami. Izņēmums ir katru gadu selektīvā veidā atlasīti un grāmatā un internetā publicēti daži desmiti nolēmumu no augstākās instances tiesām, kuri tiesu administrācijas darbinieku vienpersoniskā un subjektīvā ieskatā liekas nozīmīgi sabiedrībai. Savukārt administratīvajās lietās - lietās, kuras ietver strīdus starp privātpersonām un valsts (un pašvaldību) institūcijām - valsts apzināti liek sabiedrībai šķēršļus ērtā veidā atrast vajadzīgos tiesu nolēmumus. Tiesu sistēmas interneta vietnē tiesas.lv šie nolēmumi ir izvietoti hronoloģiskā secībā bez jebkādas sistematizēšanas, piemēram, balstoties uz izskatāmajiem jautājumiem vai likuma pantiem. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja stīvam džobsam vai viņa juristam būtu jāatrod nolēmumi, kas varētu būt svarīgi viņa problēmai, tad viņa juristam nav citu iespēju kā pavadīt vairākas dienas, pārskatot katru no vairākiem tūkstošiem pieejamo administratīvo tiesu nolēmumu.

Interesantākais (un arī nekaunīgākais) fakts atgadījās aptuveni 2012.gada sākumā, kad Latvijas tiesu administrācija izlēma bloķēt iespēju internetā publiskoto administratīvo lietu nolēmumus meklēt ar Google meklēšanas dzinēja palīdzību. Pirms tam Google meklētājs visu darbu izdarīja valsts vietā, un cilvēki ērtā veidā varēja atrast svarīgos administratīvo tiesu nolēmumus ar meklētāja palīdzību. Pateicoties uzņēmīgiem cilvēkiem, administratīvo tiesu nolēmumi pašlaik ir pārkopēti no bloķētās tiesas.lv mājaslapas uz privātu lapu tiesuprakse.lv, kur tos ikviens var ērtā veidā atrast ar Google meklētāju. Ir jābrīnās, kā 21.gadsimtā demokrātiskā režīmā valsts uzdrīkstas veikt proaktīvas darbības, lai no sabiedrības slēptu publisku un turklāt svarīgu informāciju.

Ja vismaz administratīvajās lietās sabiedrība ir "atkarojusi" tiesu nolēmumu publisku pieejamību, tad civillietās un krimināllietās tie nav adekvāti pieejami ne tikai iedzīvotājiem, bet arī pašām tiesām. Pirms konkrēta jautājuma izspriešanas vienai rajona tiesai nav atbilstošu iespēju pārbaudīt, kā šo pašu vai līdzīgu jautājumu ir izspriedušas citu rajonu un instanču tiesas. Tiesu nolēmumu publiska nepieejamība izslēdz iespēju sabiedrībai kontrolēt tiesu varu, neļaujot ekspertiem, profesionāļiem, studentiem, žurnālistiem vai vienkārši jebkuram no mums norādīt uz absurdiem un pretrunīgiem gadījumiem. Nolēmumu slepenība arī paaugstina korupcijas risku. Šīs ir tikai dažas no problēmām tiesu sistēmā, kas stīvam džobsam vai nu traucētu attīstīt savu uzņēmumu pavisam, vai arī neļaut viņam to attīstīt tādā mērogā, kas ļautu realizēt viņa paša un viņa uzņēmuma pilno potenciālu.

Politiskā vide

Pat ja stīvs džobss ar krietni pabojātiem nerviem par spīti visiem šķēršļiem vēl nav aizbraucis prom no Latvijas un joprojām šeit turpina cīnīties par sava uzņēmuma attīstīšanu, veiksmīgas izaugsmes gadījumā viņš drīz vien saskartos ar nākamo sprunguli ritenī - oligarhisko politisko sistēmu. Es naivi ceru, ka šāds risks ir mazāks šodienas Latvijā, bet pirmajās divās mūsu valsts atkalpastāvēšanas desmitgadēs dažiem vīriem Latvijā bija tik apbrīnojami liela vara, ka viņi nepieļautu, ka rodas jauns uzņēmējs vai uzņēmēju grupa, kuru ekonomiskā vara pārsniegtu pie varas esošo vīru politisko un ekonomisko varu.

Iedomāsimies, ka stīva džobsa uzņēmums rada ārvalstu tirgiem (Latvijas tirgus tik lielu apgrozījumu nespētu radīt) tik unikālus produktus, ka tā apgrozījums tuvojas vienam miljardam latu, kas nozīmētu vismaz 100 miljonu latu ikgadējus ienākumus stīvam džobsam un viņa biznesa partneriem. Oligarhiskā elite šādu brīvā kapitāla ieplūšanu Latvijā ar esošo oligarhisko eliti nesaistītu cilvēku rokās uztvertu par acīmredzamu draudu tās pastāvēšanai, un mēģinātu ar dažādiem līdzekļiem vai nu ierobežot stīva džobsa ienākumus vai arī piespiest viņu "dalīties" ar oligarhisko eliti. Instrumentu, kā to darīt, ir dažādi un Latvijas jauno laiku vēsturē labi aprobēti - piemēram, šantažējot ar nepamatotām VID pārbaudēm un auditiem, liedzot uzņēmumam izmantot valstij piederošu infrastruktūru, nepiešķirot eksporta garantijas, pieņemot uzņēmumam neizdevīgus normatīvos aktus, utml.

Šī hipotētiskā situācija iezīmē traģisku paradoksu - ja stīvs džobss Latvijā pilnībā realizētu savu potenciālu, tas nozīmētu ārkārtīgi talantīgu un veiksmīgu uzņēmēju, kurš gan sev, gan Latvijai radītu simtiem miljonu dolāru gadā, kas savukārt neizbēgami piešķirtu stīvam džobsam lielāku ekonomisko varu nekā pastāvošajai oligarhiskajai politiskajai elitei, kuras ekonomiskā un politiskā ietekme mazinātos. Līdz ar to Latvijas pastāvošās oligarhiskās elites interesēs nav nodrošināt to, lai Latvijas stīvi džobsi realizē savu pilno talantu, un tādēļ varbūtība, ka stīvs džobss Latvijā realizēs savu pilno potenciālu, ir ārkārtīgi zema. Mūsu stīvi džobsi zaudē savu potenciālu skolā, augstskolā, cīnoties ar tiesu vai politisko sistēmu, vai arī vienkārši dodas tur, kur viņi var realizēt savu pilno potenciālu.

Latvija nebūt nav vienīgā valsts, kas izšķērdē savus talantus - tā tas ir noticis un notiek gandrīz visās pasaules valstīs - sākot ar Senās Romas imperatoriem, kuri bailēs no izmaiņām ekonomiskajā spēku sadalījumā nogalināja personas, kuras imperatoram piedāvāja tehnoloģiskus uzlabojumus, kas izmainītu romiešu dzīvi, un beidzot ar mūsu kaimiņzemi Krieviju, kurā piedzima Google dibinātājs Sergejs Brins, kura vecāki neredzēja nākotni Padomju Savienībā un kopā ar Sergeju emigrēja uz ASV.  Tomēr mūsu mazais skaits mums uzliek pienākumu pilnībā izmantot katra mūsu iedzīvotāja talantu. Ilgtspējīgi visattīstītākās ir nevis tās valstis, kurām ir bagātīgi dabas resursi, kuras atrodas izdevīgā ģeogrāfiskajā novietojumā vai kuras piekopj "gāzi grīdā" politiku, bet gan tās, kur sabiedrība spēj radīt sistēmu, kas ļauj maksimāli realizēt katra tās indivīda potenciālu veidā, kas sniedz vislielāko labumu pārējai sabiedrībai. Kamēr mēs turpināsim zaudēt savus stīvus džobsus, un viņu vietā likt šoferu dēlus, un ievēlēt valsts augstākajos amatos neprašas, valsts attīstība ir apdraudēta neatkarīgi no konsolidācijas, eiro ieviešanas un citiem kosmētiskiem pasākumiem.

1 Īsu ieskatu Kāna akadēmijas būtībā un darbībā sniedz Kāna akadēmijas dibinātāja Salmana Kāna prezentācija, kuru jebkurš var noskatīties šeit [http://www.youtube.com/watch?v=nTFEUsudhfs]. Diemžēl Kāna akadēmija nav pieejama (vismaz pagaidām) latviešu valodā. Lai sniegtu labāku pārskatu par Kāna akadēmiju, šī raksta autors ir iedublējis dažus video latviešu valodā: mācību video par vienkāršo saskaitīšanu [http://www.youtube.com/watch?v=tXvwiFScsr0] un vienkāršo atņemšanu [http://www.youtube.com/watch?v=fqwb1q2d24w], par Kāna akadēmijas vīziju [http://www.youtube.com/watch?v=4rUANDCcUA8], tajā piedāvātajiem mācību video [http://www.youtube.com/watch?v=PS1oavLhGe8], un apbrīnojamām iespējām, ko Kāna akadēmija sniedz skolotājiem [http://www.youtube.com/watch?v=PaJhDDwOhCY].

Comment Form