Zinātnieki var iepriecināt sabiedrību - pirmoreiz pēdējo 200 gadu laikā atmosfērā sarucis metāna daudzums. Šī gāze tiek uzskatīta par otru lielāko vaininieku klimata sasilšanā pēc oglekļa dioksīda. Tikmēr cīņai ar šo gāzi līdztekus ieteikumiem saudzēt mežus dažkārt tiek piedāvātas visai savdabīgas metodes, piemēram, radīt ierīces, kuras Kolumbijas Universitātes zinātnieki nodēvējuši par mākslīgajiem kokiem.
Kolumbijas pētnieku izgudrojumu nosaukt par mākslīgu koku var visai nosacīti gan formas, gan satura ziņā, jo uz dabiskā koka aizvietotāju pretendē ar absorbējošas vielas šķidrumu pildīta tvertne, kuras vienīgais uzdevums ir saistīt ogļskābo gāzi, kuras pārlieku lielo daudzumu atmosfērā uzskata par vienu no globālās sasilšanas iemesliem. Oglekļa dioksīda absorbēšana līdz ar to ir vienīgā īpašība, kas ļaujot mākslīgo sistēmu pielīdzināt dabīgam kokam, jo izdalīt skābekli un ražot celulozi, izgudrojums nebūšot spējīgs.

Taču Kolumbijas Universitātes pētnieks Klauss Lākners apgalvo, ka viena šāda ierīce gadā spēšot absorbēt 90 000 tonnu ogļskābās gāzes, neitralizējot tādu pašu oglekļa dioksīda daudzumu, kādu gada laikā izmet atmosfērā 15 000 automobiļu. Esot vajadzīgs vesels tūkstotis dabisko koku, lai tie spētu tikt galā ar šādu uzdevumu. Gada laikā planētas atmosfērā tiekot izmesti 22 miljardi tonnu oglekļa dioksīda, un lai šo apjomu neitralizētu, būšot vajadzīgi 250 000 uztveršanas iekārtu.

Britu raidstacija BBC gan atgādina, ka pagaidām mākslīgais koks pastāv tikai uz papīra, taču Lākners gatavojoties radīt arī pirmo darbojošos modeli. Viņaprāt, šādas ierīces varētu būt nozīmīga plašākas globālo klimata pārmaiņu mazināšanas programmas sastāvdaļa. Tā kā fosilā kurināmā lietošana tuvākajos gados diez vai ies mazumā, bet jaunattīstības valstis nevarot gaidīt uz modernāku tehnoloģiju radīšanu, tad nekas cits neatlikšot kā likt lietā oglekļa dioksīda savākšanu. Ķīmiski saistīts magnija karbonāta veidā, tas tikšot noglabāts uz gadu tūkstošiem drošībā. Jāpiebilst, ka šo metodi izsenis izmantojusi arī pati daba. Arī Latvijā tik labi pazīstamais dolomīts ir kalcija un magnija karbonāta maisījums.

Idejai par projekta izdošanos gan netrūkstot skeptiķu. Tā Masačūsetas tehnoloģiju institūta zinātnieks Hovards Hercogs uzskata, ka doma, protams, vērtējama kā vilinoša, taču tehniskās nianses var likt paraudzīties uz projektu krietni savādāk.

Jāatzīmē, ka līdz presei nonākušajos materiālos gan atrodama doma, ka ogļskābā gāze tiks saistīta, visticamāk, ar magnija savienojumiem vai arī kādiem citiem vārdā nenosauktiem nesārmu savienojumiem. Taču trūkst informācijas, kādā veidā tie tiks iegūti, kāds būs šī procesa radītais piesārņojums un līdz ar to, vai pasākums nesīs vairāk labuma vai ļaunuma.

Visvienkāršākais veids kā iegūt kalcija vai magnija ogļskābās gāzes absorbentus ir iegūt dedzinātos kaļķus. Taču šādā gadījumā to apdedzināšanas procesā izdalīsies tikpat daudz oglekļa dioksīda, cik vēlāk šie oksīdi spēs saistīt. Acīmredzot, projekta autori ir iecerējuši kādus sarežģītākus ķīmiskos procesus, taču saistībā ar tiem allaž aktuāls būs jautājums, vai ieguvums nav krietni pieticīgāks par videi radītajiem zaudējumiem.

Līdz ar to vismaz pagaidām savu aktualitāti nezaudē jautājums, vai vienkāršāk nav tomēr saglabāt dabiskās ekosistēmas, tostarp, mežus, kuri gādā ne tikai par ogļskābās gāzes absorbciju, bet arī par virkni citu funkciju un dzīvībai vitāli nepieciešamā skābekļa ražošanu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit