Anželika Litvinoviča: Kā Krievijas centieni reanimēt padomju čeku ietekmē Latviju un visu Eiropu?

Divus vīriešus Lielbritānijā tur aizdomās par darbošanos Krievijas valdības labā. Viņi aizdedzināja Ukrainas palīdzības resursu noliktavu. Līdzīgi gadījumi kopš 2014. gada notika arī Vācijā, Velsā un citviet Eiropā. Zviedrijā drošības dienesti izmeklē vairākus nesen notikušus dzelzceļa bojāšanas gadījumus. Ir aizdomas, ka tā varētu būt Krievijas organizēta sabotāža. Šī gada aprīlī Krievija mēģināja iznīcināt Čehijas dzelzceļa signalizācijas sistēmas, kas nepieciešamas vilcienu drošai izmantošanai. Somijas nacionālā lidsabiedrība "Finnair" pagājušajā mēnesī paziņoja par lidojumu Helsinki–Tartu apturēšanu līdz 31. maijam, jo tiek traucēta GPS signālu darbība. Aizdomu ēna krīt uz Krieviju.

Krievija jau ir sākusi aktīvāk gatavot uzbrukumus Eiropas valstu infrastruktūrai, to dedzinot, spridzinot un bojājot, maija sākumā vēstīja medijs "Financial Times". Tos Krievija plāno īstenot gan tiešā veidā, gan ar starpnieku palīdzību. Tai acīmredzami nav bažu par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem, uzskata izlūkdienesti. Medijs arī atsaucas uz trīs Eiropas Savienības (ES) valstu izlūkdienestu sniegto informāciju – Krievijai ir ilga un liela pieredze šādu operāciju organizēšanā, bet šobrīd ir novērojama vēl agresīvāka un vairāk koordinēta rīcība.

Vācijas izlūkdienesta vadītājs Tomass Haldenvangs (Thomas Haldenwang) Federālā konstitūcijas aizsardzības biroja drošības konferencē paziņoja – ir novērots būtisks risku pieaugums, ka Krievijas kontrolēto sabotāžas aktu biežums pieaugs un tie kļūs agresīvāki. "Šķiet, ka Krievijai tagad ir pieņemami veikt operācijas Eiropas valstīs, kam ir liels potenciāls izraisīt kaitējumu," viņš pauda. Specdienesti medijam arī pauda, ka Putins šobrīd pārbauda sarkano līniju "elastīgumu". Paaugstināts agresijas līmenis arī norāda uz Krievijas izlūkdienestu vēlmi nostiprināt savas spiegošanas pozīcijas un, iespējams, panākt Padomju Savienības spiegu darbības agresivitātes līmeni.

Sarkano līniju agresīva pārkāpšana ietver arī fiziskus uzbrukumus cilvēkiem ārpus Krievijas teritorijas, kas vēršas pret agresorvalsts valdību, atbalsta Ukrainu vai karo tās pusē. Piemēram, pagājušajā mēnesī Vācijā tika nodurti divi Ukrainas karavīri, kas tur atradās ar mērķi rehabilitēties. Aizdomās tika turēts Krievijas pilsonis, bet Krievijas vēstniecība Vācijā ignorēja lūgumu sniegt komentāru par šo divkāršo slepkavību, kā vēsta starptautiskā ziņu aģentūra "Reuters". Šī gada martā fizisku uzbrukumu Viļņā piedzīvoja krievu opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieks Leonīds Volkovs. Uzbrukuma brīdī viņš atradās savā auto – sākumā Volkovam uzbruka ar piparu gāzi, tad brutāli piekāva ar āmuru.

Lielbritānijas Karaliskā apvienoto dienestu institūta analītiķi izcēla, ka Krievija cenšas pastiprināt savu klātbūtni Eiropā, izmantojot starpniekus. Tie visbiežāk ir Krievijas diasporas pārstāvji, kā arī organizētas noziedzīgās grupas, ar kurām Kremlim jau ilgstoši ir nodibināta cieša sadarbība. Viens no svarīgākajiem stratēģiskajiem pavērsieniem Krievijā var tikt skaidrots ar tā saucamās Speciālās ietekmes komitejas izveidošanu, kas koordinē agresorvalsts specdienestu darbību katrā no valstīm. Līdz šim drošības dienestu un citu Kremļa aģentu centieni bija sadrumstaloti un ne tik agresīvi.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Jaunā Vienotība") apgalvo, ka arī Latvijā varam novērot jaunākās Krievijas hibrīdagresijas tendences. "Ja sākumā viņi paši [Krievija] bija pārņemti ar situāciju Ukrainā, viņiem neizdevās realizēt savu plānu par Kijivas ieņemšanu trijās dienās, tad ar laiku Krievija ir atguvusies. Īpaši daudz laika velta Baltijas valstīm, Polijai un citām bijušajām paverdzinātajām Austrumeiropas tautām. Piemēram, pirmajā kara gadā un arī joprojām visu Eiropas valstu kontekstā puse no kiberuzbrukumiem tiek vērsta tieši pret Poliju un trim Baltijas valstīm. Tas parāda, cik pamatīgi Krievija, liksim pēdiņās, strādā, lai šeit izplatītu propagandu, melus, iedzītu bailes iedzīvotājos," uzskata Latkovskis.

Komisijas priekšsēdētājs arī pauž, ka Krievija vairs neaprobežosies ar dezinformācijas kampaņām, bet arvien aktīvāk organizēs sabotāžas aktus: "Šī gada sākumā, pēc pareizticīgo Ziemassvētkiem, varējām redzēt, kādā veidā Krievija Rietumos organizēja baiļu operāciju, kuras galvenais uzdevums, ne tikai Latvijai, bet visām trim Baltijas valstīm, bija iestāstīt, ka Krievijas uzbrukums Baltijas valstīs ir iespējams un ka NATO un Rietumi nenāks palīgā. Jāsaka, diezgan pamatīga operācija, apzināti vai neapzināti, daudzi piedalījās arī demokrātisko Rietumu pusē. Tātad baiļu un panikas iedzīšana – un tad, kad kādu laiku tas tiek darīts, nākamā pakāpe jau ir sabotāža."

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka ir iestājusies jauna kara fāze arī Latvijas kontekstā: "Hibrīdkara teorijā tas [karš] iet caur dažādām fāzēm. Pirmā fāze šobrīd ir beigusies, un tagad esam otrās fāzes sākumā, iespējams. Mēs nezinām precīzi. Toties tas, ka cilvēki tiks mudināti uz rīcību, ir patiesība. Ja mēs paskatāmies, kā jebkura informācija parādās, – kad Krievijai, tās armijai ir taktiskie panākumi, uzreiz šie notikumi [sabotāžas akti] kļūst biežāki."

Viņš norāda, ka vervēšana sabotāžas aktu veikšanai vai citām pretvalstiskām darbībām Krievijas politikā nav nekas jauns: "Tas nenotiek tikai tagad, tas notiek jau ilgi. Bet agrāk bija tāda klasiska, brutāla Krievijas specdienestu vervēšana, vervēšanas kampaņas. Pret daudziem, kam ir radinieki Krievijā. Uz šo radinieku jūtām tiek nežēlīgi spēlēts. Tagad vairs nekādu robežu nav – dabūt sev sabiedrotos par katru cenu. It sevišķi jaunus cilvēkus. Jo ar veciem ir tā – viņiem jau ir savi pasaules uzskati un viņi neies tos mainīt."

Arī Valsts drošības dienesta (VDD) 2023. gada pārskats liecina, ka asociāli jaunieši Krievijas specdienestiem ir parocīgs vervēšanas mērķis, jo viņi ir ieinteresēti vieglā peļņā un prot lietot informācijas tehnoloģijas. Krievijas specdienesti ir gatavi savās interesēs izmantot arī personas bez izglītības, pastāvīgiem ienākumiem un nākotnes perspektīvām. VDD arī atklāja, ka satura kontroles trūkuma dēļ ziņojumapmaiņas platforma "Telegram" ir kļuvusi par vienu no visbiežāk izmantotajiem saziņas rīkiem dažādu noziedzīgu darbību veikšanai, tajā skaitā personu vervēšanai, spiegošanas organizēšanai un izlūkinformācijas ieguvei. Spilgts piemērs ir prokremliskās noziedzīgās organizācijas "Baltijas antifašisti" platformā "Telegram" izveidotie kanāli, kuri līdztekus citiem noziegumiem tika izmantoti izlūkinformācijas vācēju vervēšanai un izlūkziņu vākšanai Krievijas labā.

Mediju eksperts Ingemārs Vekteris pauž, ka Latvijas sabiedrībai ir jāpievērš lielāka uzmanība Krievijas koordinētai pretvalstiskai rīcībai: "Dienesta uzskaitītie piemēri ar uzbrukumu Okupācijas muzejam un piemineklim Džūkstē ir skaidri pierādījumi, ka šie ietekmes pasākumi kļūst agresīvāki un vairs neaprobežojas ar informatīvo telpu. Uzbrukumi latviešu tautai būtiskām vietām un simboliem ir tiešs mēģinājums mūs ietekmēt psiholoģiski, sēt bailes, vairot neuzticību dienestiem un valsts varai. Iedzīvotāju uzdevums ir ar vēsu prātu, aukstasinību to apzināties un saprast, ka mūsu kaimiņvalsts ir agresīva un vardarbīga un ir gatava testēt sarkanās līnijas, kuras tā var pārkāpt."

VDD un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) analīze liecina, ka aizvien lielāka nozīme Krievijas informatīvās ietekmes arhitektūrā būs sociālajiem medijiem un tiešās saziņas aplikācijām. Jau šobrīd Krievijas specdienesti šāda veida platformas – īpaši "Telegram" – izmanto tā dēvētajos aktīvajos pasākumos. Šis termins ir padomju mantojums, kas apzīmē Kremļa uz ārpolitikas mērķu sasniegšanu vērstās operācijas arī šodien. Prakšu kopums, ko ietver "aktīvie pasākumi", atbilst padomju specdienestu agresivitātes līmenim – spiegošana, propaganda, sabotāža un slepkavības.

Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers uzskata, ka pretvalstisku rīcību dienesti pamana un uz to reaģē savlaicīgi, tomēr ļaundariem piemērotie sodi nav pietiekami bargi: "Ja mēs padomājam, tas viss ir muļķīgi – uzzīmēt Z burtu kaut kur... Domāju, ka paši zīmētāji tajā brīdī pat nesaprot, ka, darot to, viņi piekrīt šim neētiskajam viedoklim, ka karš ir norma. Bet tā labā ziņa ir, ka uz tādiem gadījumiem tiek reaģēts saprātīgi. Tie sodi ir diezgan mazi, varēja būt niknāki, ja godīgi. Bet viņi [sabotāžas veicēji] neaizvilks pagaidām nevienu citu sev līdzi, jo pārsvarā cilvēki šo divu gadu laikā lēnām sapratuši, ko mēs gribam. Mēs negribam karu."

Tehnoloģiju un sociālo mediju attīstība ir izaicinājums, kas apgrūtina vervēšanas un sabotāžas koordinēšanas platformu atklāšanas iespējas. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis papildina: "Tā ir problēma, kas saistīta ar sociālo mediju attīstību, tāda, ar kuru sastopas visas demokrātijas. Vienīgie, kas to efektīvi risina, ir autoritārās valstis, kas šos sociālos medijus aizliedz. Ziemeļkoreja būtu labs piemērs. Demokrātijās tas ir visai sarežģīti. Kā teicu, šī [drošības dienestu] klātbūtne sociālajos medijos ir. Tas nenozīmē, ka notiek vispārēja izsekošana, bet skaidrs, ka mēs sekojam līdzi, ja parādās apdraudējums valstij kā neatkarīgai, demokrātiskai un teritoriāli nedalāmai vienībai." Zināmas problēmas sagādā arī tas, ka populārākajiem sociālajiem medijiem mājas vieta neatrodas Latvijas teritorijā: "Mums ir nodibināti kanāli, bet paiet zināms laiks, līdz īpašnieku pārstāvošā puse atsaucas."

Latkovskis arī piebilst, ka liela loma ir sadarbībai ar sabiedrotajiem: "Mēs esam pasaules stiprākajā militārajā aliansē, un šī alianse ir balstīta arī izlūkošanā, pretizlūkošanā. NATO valstu starpā notiek arī klasificētas informācijas apmaiņa. Līdz ar to mēs, protams, ja kaut kur notiek vēršanās pret kādu mūsu partneri no Krievijas puses, šo informāciju arī savlaicīgi saņemam."

"Dalība gan NATO, gan ES ir arī drošības tīkls mums, kur savā starpā mēs arī apmaināmies ar informāciju. Šī informācijas apmaiņa pat ir obligāta NATO ietvaros. Un iespējas, kuru mums nelielā iedzīvotāju skaita dēļ nav, nodrošina citi mūsu partneri, tostarp ASV, Francija, Lielbritānija, Vācija un daudzi citi. Pat mazām valstīm, tajā skaitā Latvijai, bieži vien ir iespēja konstatēt kādu no faktiem, un, saliekot šo puzli kopā, veidojas skaidrāka bilde par Krievijas politiku, iecerēm attiecībā uz Rietumu demokrātijām," skaidro Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs.

Kā liecina VDD iegūtā informācija, būtisks Krievijas izlūkdienestu mērķis pagājušajā gadā bija Latvijas nacionālās noturības pārbaude. Krievijas specdienesti mērķtiecīgi meklēja "vājos punktus", lai mazinātu Latvijas sabiedrības vienotību un ticību nacionālas valsts idejai. Intervētie eksperti ir pārliecināti, ka šobrīd svarīgākais ir saliedētības stiprināšana, proaktīvas pozīcijas ieņemšana un medijpratības uzlabošana.

"Cilvēkiem ir jābūt ārkārtīgi uzmanīgiem par to, kādu informāciju viņi patērē, un par to, kādās saziņas grupās viņi iesaistās, ar ko tajās komunicē. Manuprāt, dienesta paziņojumi liecina, ka šī ir "jaunā realitāte", kurā dzīvojam. Krievijas dienesti meklē iespējas, kā šeit īstenot savus ietekmes pasākumus, un meklē cilvēkus, kuri tos paveiktu. Latvijas sabiedrības uzdevums ir būt saliedētai, netolerēt jebkāda veida atbalstu noziedzīgajai Krievijai un neļauties provokācijām, kuru mērķis ir iebiedēt cilvēkus un palielināt psiholoģisko spiedienu, kā arī sēt neuzticību demokrātiski ievēlētai valsts varai, nonivelēt nacionālos simbolus," pauž mediju un stratēģiskās komunikācijas eksperts Ingemārs Vekteris. Viņš ir pārliecināts par drošības dienestu spējām ātri atklāt pretvalstisku rīcību, tomēr aicina sabiedrību vairāk iesaistīties un palīdzēt to izdarīt.

Valdis Zatlers pievienojas aicinājumam ieņemt proaktīvu pozīciju: "Sabiedrībai šādos gadījumos ir jāreaģē. Kaut vai viens cilvēks – kā bija ar Brīvības pieminekļa modeli – viens cilvēks to atguva un palīdzēja atrast šos ļaundarus. Cilvēku reakcija ir ļoti svarīga. Mums jau, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir trauma par "stukačiem". Ka ļoti negribas iet un kaut ko ziņot. Manā jaunībā tas likās nepieņemami. Bet šodien mēs dzīvojam citā sabiedrībā. Mēs ziņojam, ja kāds dara kaut ko nepieņemamu pret Latvijas valsti."

Ņemot vērā jaunos tehnoloģiju laikmeta izaicinājumus, liels uzsvars tiek likts arī uz individuālo atbildību. Tādējādi, ka persona, kas pamana nelikumības, apzinīgi vēršas pie policijas vai drošības dienestiem, kā arī aktivizē savu kritisko domāšanu un netic Krievijas propagandai. Tā uzskata Ainars Latkovskis: "Ja ir pamanīti kādi interesanti, netipiski gadījumi un tā tālāk, ir vērts vērsties pie policijas vai drošības dienestiem, sniegt šo informāciju. Tas nav ne smieklīgi, ne joks. Krievija veic šādas operācijas, tās attiecas arī uz mums. Mums pašiem arī ir jābūt apzinīgiem – šī medijpratība, internetpratība ir lieta, kas jāizmācās skolēniem un arī varbūt vecākiem cilvēkiem, kuri ir cita paaudze. Tāpat kā skolā iemācās reizināt, rēķināt, rakstīt. Bez tās vispār šajā gadsimtā nevar iztikt."

Izmantotie avoti: