Līdzīgi rīkojas arī partija "Saskaņa" un Nils Ušakovs, cenošoties novērst uzmanību no neskaitāmajiem korupcijas skandāliem Rīgas pašvaldības uzņēmumos. 2017. gadā Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs intervijā žurnālam "Telegraf" norādīja, ka Latvijā neesot "Maskavas rokas" un Krievijas propagandas, savukārt fobijas esot grūti ārstējamas.1
Arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Krievijas Federācijas (KF) Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova izteicienos par baltiešiem nav bijuši sevišķi izvēlīgi. Atcerēsimies arī Putina piedāvātās ēzeļa ausis par Abreni. Rupjība un aizskarošs stils ir Krievijas diplomātijas rutīna. Rusofobijas tematika parādās arī martā atlasīto maldināšanas piemēru klāstā. Lai gan šajā analīzē parasti tiek apskatīti gadījumi par Latvijas tematiku, pēdējais piemērs ir par Poliju, lai atgādinātu, ka Kremļa propagandisti rusofobijā apsūdz ne tikai Baltijas valstis un Ukrainu, bet arī Poliju.
Raksts tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra analītisko materiālu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus portālu saturā un tos atspēkot.
Maldināšana: 1. martā tīmekļvietne "Baltnews.lv" publicēja rakstu "Kā ASV "pielej eļļu" Baltijas rusofobijai".2 ASV mēģina manipulēt ar Baltijas valstu un Polijas amatpersonām un sabiedrību, lai panāktu atbalstu ASV īstenotajiem plāniem Austrumeiropā izvietot pēc iespējas vairāk bruņojuma. Krievijai atliek tikai reaģēt uz to.
Atspēkojums: Publikācija balstīta apzināti sagrozītā ASV–Latvijas attiecību ainā. Tās mērķis ir demonstrēt to, ka Latvijas un NATO aizsardzības pasākumu it kā patiesais mērķis ir gatavoties iespējamai provokācijai pret Krieviju, lai to iesaistītu militārā konfrontācijā. Kārtējo reizi tiek skaidrots, ka nevis baltieši vēlējās sabiedroto spēku klātbūtni savu valstu teritorijās, bet gan ASV to uzspiež. Patiesībā tieši pašas Baltijas valstis 20. gadsimta 90. gados aktīvi strādāja, lai pārliecinātu ASV atbalstīt mūs drošības jomā. Tika iesaistīti arī ASV dzīvojošie latvieši, lietuvieši un igauņi. Mūsdienu Krievijas agresīvā ārpolitika pierāda, ka tā laika šaubām par Maskavas nolūkiem bija nopietns pamats. Krievijas maldinātāji cer uz mērķauditorijas nezināšanu par ASV–Latvijas attiecību būtību. Realitāte neiekļaujas Krievijas maldināšanas konstrukcijās, tāpēc tā tiek ignorēta un tiek būvēta "paralēlā realitāte", kas balstās "alternatīvajos faktos" (lasi – melos!).
Maldināšana: 1. martā tīmekļvietnē "Lv.sputniknews.ru" tika publicēts raksts "Atlicis nodoties porno: Latvija ir nonākusi strupceļā, sagraujot saites ar KF".3 Latvijas valdības virzība uz galīgu ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju draud Baltijas valstīm ar palikšanu "ārpus uzņēmējdarbības vides". Latvijas ekonomika ir tuvu iznīcībai, cilvēkiem nekas cits neatlikšot, kā pievērsties darbam pornoindustrijā.
Atspēkojums: Publikācijas mērķis ir konstruēt versiju par to, ka Latvijas ekonomika bez Krievijas iesaistes nespēj pilnvērtīgi attīstīties. Tāpat tiek radīts priekšstats par to, ka Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības strauji pasliktinās. Taču, kā liecina Ārlietu ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapās pieejamie dati, abu valstu tirdzniecības apjoms pēdējo gadu laikā nav piedzīvojis kritumu. Turklāt eksporta apjomi uz Krieviju pat ir palielinājušies. Neskatoties uz retoriku medijos par tranzīta un tirdzniecības ar Krieviju kritumu, statistika par 2017. gadu rāda, ka kopējais preču tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju 2017. gadā palielinājās par 19,9% attiecībā pret 2016. gada atbilstošo periodu. Sevišķi būtisku kāpumu piedzīvoja Latvijas preču eksports uz Krieviju, kas 2017. gadā pieauga par 32% salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu.4 Latvijas preču eksportā 2018. gada 1. pusgadā Krievija ieņem trešo vietu (aiz Lietuvas un Igaunijas), importā – piekto vietu.5 Tāpat "Sputnik" rakstā Latvijas ekonomiskie rādītāji nepamatoti tiek saistīti ar Latvijas iedzīvotāju iesaisti pornoindustrijā. Tik skaļam apgalvojumam būtu nepieciešama nopietna pierādījumu bāze, "Sputnik", protams, tādu nepiedāvā.
Maldināšana: 11. martā Krievijas televīzijas kanālā "Zvezda" tika rādīta diskusija par drošību un Krievijas ārpolitiku, kurā dominēja doma par ASV gatavošanos karam ar Krieviju. Baltijas valstīs var tikt izvietotas ASV raķetes, pat kodolieroči. Baltijas valstu rusofobija ir vienīgā eksporta prece. Rīgas un Tallinas izpratne par karu ir atšķirīga no ASV redzējuma, jo balstās uzskatā, ka pietiks ar pāris NATO divīzijām un raķetēm, lai KF padotos. Raidījuma vadītājs teica, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis aicināja Eiropu būt vienotai. Prokremliskais politologs Armens Gasparjans norādīja, ka Vējonim "nav citas izejas, jo 16. martā būs geju parāde, kas ir arī SS parāde".6
Atspēkojums: Tiek izplatīta patiesībai neatbilstoša informācija par to, ka ASV plānotu Baltijas valstīs izvietot kodolieročus, kas varētu tikt izmantoti militārā agresijā pret Krieviju. Krievijas iedzīvotāji tiek biedēti ar kodolkara iespējamību, lai mobilizētu iedzīvotājus ap "nacionālo līderi" Putinu. Latvijā nav paredzēts izvietot ne ASV, ne kādu citu valstu kodolieročus. Salīdzinājumam, padomju okupācijas laikā Latvijas teritorijā bija izvietoti kodolieroči. Toreiz Latvija bija viena no visvairāk militarizētajām teritorijām PSRS. Kā zināms, 2005. gadā Putins izteica nožēlu par PSRS sabrukumu. Savukārt Gasparjana argumentam par rusofobiju kā Latvijas galveno "eksportpreci" ir vērts pievērst uzmanību saistībā ar to, ka Krievija ir trešais lielākais Latvijas preču eksporta tirgus...
Maldināšana: 12. martā tīmekļvietne "Lv.sputniknews.ru" publicēja rakstu "Glazunovs izstāstīja, kāpēc ASV apbruņo Baltiju un Ukrainu".7 Rakstā tika pausts viedoklis, ka iespējamas militāras konfrontācijas gadījumā ASV gatavojas izmantot Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju par triecienspēku pret Krieviju. Šā iemesla dēļ ASV sistemātiski mēģina minētajās valstīs uzkurināt rusofobiju. Tika pausts viedoklis, ka ASV īsteno ne tikai kara "auksto" (sankcijas u. tml.) variantu, bet gatavo arī "karsto" variantu.
Atspēkojums: Publikācija balstīta uz maldinošu pieņēmumu par ASV vēlmi uzbrukt Krievijai. Publikācijas mērķis ir Latvijas informatīvo telpu piepildīt ar rakstiem un intervijām, kas vairo bailes un neziņu sabiedrības apziņā, padarot to uzņemošāku pret citiem publiskajā telpā izplatītiem maldinošiem vēstījumiem par ASV un Latviju. Baiļu kultivēšana ir plaši izplatīta Krievijas dezinformācijas metode. Tā tika īpaši aktīvi izmantota Krimas aneksijas laikā.
Maldināšana: 22. martā tīmekļvietne "Baltnews.lv" publicēja rakstu ""Atbrīvotāji – sliktie, fašisti – labie": ko atbildēja Krievijā uz Polijas nevēlēšanos uzaicināt KF uz Otrā pasaules kara gadadienu".8 Rakstā tiek pausts viedoklis, ka Polijas atteikšanās uzaicināt Krieviju uz Otrā pasaules kara sākuma 80. gadskārtas atceres pasākumiem apliecina to, ka Polijā ir nostiprinājusies rusofobija. Polijas prezidenta administrācijas vadītājs Kšištofs Ščerskis esot it kā paskaidrojis, ka Varšava nav uzaicinājusi Krieviju uz atceres pasākumiem saistībā ar "starptautisko tiesību pārkāpumiem" 1939. gadā.
Atspēkojums: Publikācija ir spilgts un visai tipisks Krievijas maldinātāju darba piemērs. Tajā tiek nepatiesi apgalvots, ka Krievijas pārstāvji uz piemiņas pasākumu Polijā nav uzaicināti 1939. gada notikumu dēļ. Patiesībā Polijas prezidenta administrācijas darbinieki, tajā skaitā administrācijas vadītājs Ščerskis, ir skaidrojuši, ka Krievijas neuzaicināšana uz piemiņas pasākumiem nav saistīta ar vēsturi. Iemesls ir Krievijas varas starptautisko tiesību pārkāpums mūsdienās – Krimas aneksija.9 Vienlaikus šādas interpretācijas par Polijas atteikšanos uzaicināt Krieviju nodrošina iespēju Krievijas propagandas medijiem izplatīt vēstījumus par to, ka Polijā tiek "pārrakstīta vēsture".
1 Абик Элкин. Россия – за добрые отношения. Телеграф, 06.-08.2017. (2), 5.
2 Как США "подливаютмасло в огонь" русофобии в Прибалтике. 01.03.2019., Baltnews, https://baltnews.lv/riga_news/20190301/1022787150/kak-ssha-podlivayut-maslo-v-ogon-rusofobii-v-pribaltike.html
3 Осталось податься в порно: Латвия оказалась в тупике, разрушив связи с РФ. 01.03.2019., Sputnik,
4 Ārlietu ministrija. Sadarbība ekonomikā. 24.04.2018., https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-krievijas-attiecibas.
5 Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas divpusējās attiecības, 19.03.2019.,
https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-krievijas-attiecibas
6 Zvezda, 11.03.2019., https://tvzvezda.ru/schedule/programs/content/201808241352-z30e.htm/201903120825-a9n1.htm
7 Глазунов рассказал, зачем США вооружают Прибалтику и Украину. 12.03.2019., Sputnik, https://lv.sputniknews.ru/radio/20190312/11133985/Glazunov-rasskazal-zachem-SShA-vooruzhayut-Pribaltiku-i-Ukrainu.html
8 "Освободители – плохие, фашисты – хорошие": что ответили в России на нежелание Польши приглашать РФ на годовщину Второй мировой. 23.03.2019., Baltnews, https://baltnews.lv/riga_news/20190322/1022849312/polsha-rossiya-vtoraja-mirovaja.html
9 Skatīt: https://www.telegraph.co.uk/news/2019/03/21/poland-snub-putin-wwii-anniversary-angers-kremlin/un https://www.forumdaily.com/en/polsha-ne-priglasila-putina-na-godovshhinu-vtoroj-mirovoj-vojny-rossiya-v-nedoumenii/.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
