Lūdzam sniegt skaidrojumu un izskatīt iespējamās izmaiņas likumdošanā par pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk tekstā PVN) uzskaiti un samaksu.
Pašlaik, saskaņā ar spēkā esošo PVN likumdošanu, izrakstot rēķinu par sniegtajiem pakalpojumiem, ieņēmumi un attiecīgi PVN jāuzrāda konkrētā mēneša PVN deklarācijā un attiecīgi līdz nākamā mēneša 15. datumam šīs, PVN deklarācijā uzrādītās nodokļa summas, ir jāsamaksā valsts budžetā neatkarīgi no tā, vai pakalpojuma saņēmējs ir samaksājis un jebkad samaksās par saņemto pakalpojumu.

Arhitektu biroji, kas veikuši projektēšanas un pirms projektēšanas darbus lielajiem investīciju objektiem, pašlaik ir saskārušies ar situāciju, kad potenciālie investori tiek meklēti un jau izpildīto darbu samaksa nevar tikt veikta sakarā ar kopējo ekonomisko nelabvēlīgo situāciju. Pie tam, nav vispār zināms, vai šis potenciālais investors vispār tuvākajā laikā tiks atrasts. Tātad reāli darbs ir padarīts, it kā būtu jāizraksta rēķins ar visām no tā izejošajām PVN sekām, bet nav zināms kad reāli tiks saņemta samaksa un vai tas vispār tuvākā laikā ir sagaidāms.

Arhitektu birojiem lielākais izdevumu postenis ir darbinieku atalgojums un ar to saistītie nodokļi. Pakalpojumi no ārienes, papīra un citi materiālie izdevumi, par kuriem būtu atskaitāms priekšnodoklis, parasti ir nenozīmīgās summās. Rezultātā izveidojas paradoksāla situācija, kad nesaņemot samaksu no pasūtītājiem par paveiktajiem darbiem, ir bez šaubām jāsamaksā darbiniekiem par padarīto darbu, kā arī ne tikai ar algu saistītie nodokļi, bet arī PVN.

Uzskatām, ka pašreizējā situācijā, kad izveidojas savstarpējā nemaksāšanas "ķēde" būtu loģiski un ekonomiski pamatoti, veikt izmaiņas PVN likumdošanā, nosakot pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem "kases principu" attiecībā uz PVN un priekšnodokļa uzrādīšanu. Valsts budžets šajā gadījumā nebūtu zaudētājos, jo saņemot reālu naudu par sniegto pakalpojumu, pakalpojuma sniedzējs ieņēmumus un attiecīgi budžetā maksājamo PVN, uzrādītu PVN deklarācijā, savukārt pakalpojuma saņēmējs tanī pašā mēnesī, kad ir veikta samaksa par pakalpojumu, drīkstētu uzrādīt priekšnodokli.

Pašlaik spēkā esošā PVN likumdošana ir izdevīga pakalpojumu saņēmējam - nemaksātājam, jo saņemot rēķinu par reāli saņemtajiem pakalpojumiem, ir iespējams rēķinā uzrādīto PVN summu uzrādīt kā priekšnodokli, attiecīgi samazinot savus maksājumus budžetā, vai pat atprasot PVN no budžeta. Savukārt, nesaņemot samaksu par sniegto pakalpojumu, pakalpojumu sniedzējam, kuram jau tā ir problemātiski norēķināties ar darbiniekiem, piegādātājiem, vēl rodas papildus problēmas ar budžetu par PVN maksājumiem. Šajā gadījumā arī budžets ir zaudētājs, jo var jau uzskaitīt soda un kavējuma naudas, kas vēl vairāk pasliktina uzņēmumu stāvokli un var novest līdz reālai maksātnespējai un bankrotam, kā rezultāta budžets tik un tā neko nesaņems, kaut gan pakalpojuma saņēmējs - nemaksātājs, priekšnodokli no budžeta jau būs saņēmis.

Mēs esam vienmēr godprātīgi un pilnā apjomā maksājuši budžetam pienākošos nodokļus, īpaši neiedziļinoties nodokļu likumdošanas jautājumos, bet galvenokārt nodarbojoties ar radošo darbu, kas ir normāli mūsu biznesā. Gribētos arī turpmāk, iespēju robežās nodarboties ar pierasto radošo darbu, nevis nepārtraukti domāt, kā lai samaksā nodokļus un pārējos maksājumus, ja samaksa no pasūtītāja nav saņemta.

Uzskatām, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā būtu loģiski un ekonomiski pamatoti pāriet uz "kases principu" attiecībā uz PVN uzskaiti sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem.

Cerot uz pozitīvu un maksimāli ātru jautājuma atrisināšanu, ar cieņu

*Arhitektu biroji, "SARMA & NORDE", "KUBS", "ARHIS", "SĪLIS, ZĀBERS & KĻAVA" , "NAMS", "J. POGAS birojs".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!