Pēdējā laikā Krievijas enerģētikas nozares amatpersonas jo biežāk izteic viedokli, ka Baltijas atomelektrostacija (plānotā jauda - 2400 MW), kuras būve iecerēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, varētu kļūt par reģionālu projektu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jaunākās publikācijas Krievzemes presē liecina, ka Maskava vēlētos panākt Baltijas kaimiņu iekļaušanos apjomīgā plāna piepildīšanā. Mazo valstu ķepurošanās necerētās krīzes bangās gan apgrūtina precīzus aprēķinus. Tā gan vēl nav pierunājusi nevienu no trim kaimiņzemēm iestāties projektā, tomēr pārliecināšanas impulsu biežums un intensitāte šogad ir manāmi ieguvusi lielāku rezonansi. Kā nekā gada beigās ir jāslēdz Ignalinas AES, un jautājums par tās ražotās enerģijas aizvietotājavotiem, uz kuriem liks likmi katra konkrēta Baltijas valsts, iegūst sevišķu nozīmi.

Acīmredzot jautājums par iespējamu Baltijas valstu dalību tiek aktualizēts arī tāpēc, ka pašreizējās finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos Krievijas nevalstiskie investētāji nav noskaņoti uz lieliem ieguldījumiem dārgos ilgtermiņa projektos. Krievijā tālredzīgi lēš, ka tās spēkstacijā ir iespējams piesaistīt arī Eiropas naudu.

Baltijas valstu rekrutēšana kalpotu arī Maskavas nospraustā blakusmērķa īstenošanai: neitralizēt Eiropas Savienības nepatiku pret Kaļiņingradas AES kā Kremļa ģeopolitisko meistarstiķi.

Krievijas saziņas līdzekļi atgādina, ka Kaļiņingradas AES iecere ir daļa no Putina plāna 12 gados uzcelt 26 lielas AES, tādējādi praktiski divkāršojot Krievijā saražoto kodolenerģiju. Kaļiņingradas AES iecerēta kā pirmā no tām, jo Maskava ir noraizējusies par sava Baltijas anklāva enerģētisko drošību. Lai gan Kaļiņingradas AES pirmo bloku plāno nodot ekspluatācijā tikai 2015. gadā, nevar arī neievērot sakritību, ka pūliņu aktivizēšana sākusies tieši Ignalinas AES slēgšanas priekšvakarā. Krievijā publiskās runās un medijos Kaļiņingradas AES plānu aizvien biežāk raksturo kā elektriskās enerģijas drīza trūkuma priekšā stāvošo Baltijas valstu glābiņu.

Galu galā - pretēji gaidītajam - Baltijas valstis pēc savulaik pieciem rīcībai atvēlētajiem gadiem nevar lepoties ar skaidru Ignalinas domātās aizvietotājas - Visaginas AES - būvniecības plānu, nevienā no trim valstīm pēdējos gados nav tapušas jaunas lieljaudas elektrostacijas, tamdēļ ir loģiski, ka tiek gaidīta to ieinteresētība ātrākā problēmas risināšanā. Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas pētījumu centra direktors Alfs Vanags pasvītro, ka no nākamā gada Lietuva un Latvija būs spiestas palielināt enerģijas importu. Lai gan politiskā līmenī atkārtoti skan tēze par nepieciešamību vairot enerģētisko neatkarību un drošību, praksē Krievija ir un arī tuvā nākotnē tiek uzskatīta par piemērotāko valsti elektroenerģijas importam. Arī tāpēc Maskava iecerētajai Kaļiņingradas AES piešķir Krievijas un Baltijas valstu interešu mijiedarbības objekta lomu.

Krievijas Enerģētikas institūta prezidents Leonīds Grigorjevs uzsvēris, ka pēc Ignalīnas AES slēgšanas «pasaules krīzes apstākļos Baltijas valstu valdības praktiski nespēs atrast naudu un uzcelt jaunu AES pat ar Eiropas palīdzību”.

Ļoti iezīmīga ir uz Krievijas vadību orientētās ziņu aģentūras „Regnum” ievietotā informācija, citējot „Finam Management” vadošo ekspertu Dmitriju Baranovu, kurš skaidri pauž - “Krievija var atkārtoti piedāvāt Lietuvai kā partnerei piedalīties Baltijas AES celtniecībā Kaļiņingradas apgabalā. Faktiski dalība AES līdzinvestētāja lomā garantētu Lietuvai elektroenerģijas saņemšanu no brīža, kad spēkstacija stāsies darba ierindā”.

Lai gan no ekonomikas redzesleņķa Kaļiņingradas AES alternatīva šķiet racionāls risinājums, praksē uzrunātās Baltijas valstu valdības vispirms nonāks politiskas izšķiršanās priekšā. Politiķi būs spiesti vēlētājiem pamatot motīvus, kas liek sniegties pēc Krievijas pastieptā burkāna. Būt neatkarīgiem no lielās kaimiņvalsts bagātajiem resursiem nav vienkārši. Ekonomiskā izdevīguma svira var nostrādāt no politiskiem apsvērumiem neatkarīgā gaitā. Mūsdienās importētā elektroenerģija Baltijā nonāk galvenokārt no Krievijas, un acīmredzot šī tendence tuvākajos gados saglabāsies.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form