Par pretenzijām uz Balto namu Blumbergs ir prātojis jau vairāku iepriekšējo vēlēšanu priekšvakaros, bet tālāk par prātojumiem nebija ticis. Kāpēc gan viņš izlēmis kandidēt tagad, tikai pāris mēnešus pēc paziņojuma, ka uz 2020. gada prezidenta vēlēšanām noskatīsies no malas?
Pirmkārt, tāpēc, ka viņš var kandidēt un pieļauj, ka varēs uzvarēt. Domājot loģiski, 77 gados Blumbergs izmanto savu pēdējo iespēju. Sākumā Blumbergu bija atturējusi bijušā viceprezidenta Džo Baidena iesaistīšanās pretstāvē Donaldam Trampam. Baidens tiek saistīts ar aizvien populāro eksprezidentu Baraku Obamu un līdz šim bijis līderis demokrātu kampaņas līdzekļu vākšanā, bet pastāv bažas par viņa gadu nastu un izturību. Piedevām neskaidrības par viņa dēla biznesa darījumiem Ukrainā.
Droši vien Blumbergu uzmundrinājušas arī pašreizējam prezidentam nelabvēlīgas sabiedriskās domas aptaujas. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināmi televīzijas kanālam ABC News un avīzei The Washington Post veiktā Langer Research Associates pētījuma dati. Gadu pirms vēlēšanām Trampa popularitāte ir zemāka nekā viņa pretiniekiem demokrātiem. Ja prezidenta vēlēšanas notiktu šodien un Trampa sāncensis būtu Džo Baidens, par pašreizējo prezidentu nobalsotu 39 procenti reģistrēto vēlētāju, bet par Baidenu 56 procenti. Pretstāvē ar senatoru Bernardu (Beniju) Sandersu Tramps zaudētu ar 14 procentpunktu starpību, bet senatore Elizabete Vorena viņu apsteigtu ar 15 procentpunktu pārākumu. Tātad Tramps ir uzveicams, ja ticēt šai aptaujai.
Blumberga rīcībā ir daudz aptauju rīkotāju un politisko stratēģu, un viņš ir biznesmenis, kuru motivē skaitļi. Pētījumi rāda, ka vēl ir daudz demokrātu, kas nav izraudzījušies savu kandidātu. The New York Times/Siena College aptaujā četros no sešiem vēlēšanu cīņu štatiem visvairāk vēlētāju vēl nebija izšķīrušies, par ko balsot.
Protams, Blumbergs ir noraizējies par to, ka demokrātiem ir veseli 17 prezidenta kandidāti, no kuriem priekšplānā aptaujās izvirzījušies bijušais viceprezidents Baidens, senatori Vorena un Sanderss, un Sautbendas mērs Pīters Būtidžidžs. Viņu ir daudz, visiem viņiem ir stiprās un vājās puses, un nav jābūt kvantitatīvās analīzes ekspertam, lai apzinātos, ka viņi visi "atšķaida" demokrātu elektorātu.
Amerikāņu komentētāji apšauba, ka Vorenas un Sandersa "progresa aizstāvju" kurss gūs atzinību valsts mēroga balsojumā, un Sandersa gadījumā problēma ir arī viņa gadu nasta (78) un veselība. Savukārt Būtidžidžs ir jauns (37 gadi), bez lielas vēlēšanu pieredzes, un viņam vēl jāpierāda spēja piesaistīt minoritāšu vēlētājus, kas veido lielu daļu demokrātu priekšvēlēšanu elektorāta. Izpētījis demokrātu partijas ainavu, Blumbergs acīm redzami izlēmis, ka šajā lauciņā vēl ir vieta prezidenta amata kandidātam ar faktiski neierobežotiem resursiem.
Masačusetsas senatore Vorena pārmetusi Blumbergam, ka viņš prezidenta krēslu grasoties nopirkt: vēl viens piemērs, kā turīgie vēlas panākt, lai valdība un ekonomika strādā tikai viņu labā. Pats Blumbergs, viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem, uzsver, ka atšķirībā no Trampa, kurš no tēva saņēmis čeku ar vienu miljonu dolāru, savu karjeras ceļu sācis no nulles. Viņš izveidojis sevi pats bez blēdīšanās, pateicoties novatoriskai domāšanai un darba spējām.
Divpadsmit gados mēra amatā Blumbergs ievērojami uzlaboja ņujorkiešu dzīvi, sevišķi izceļoties ielu noziedzības apkarošanā, atdzīvinājis parkus un metropolē ierobežojis smēķēšanu. Viņa vārdā nosauktās lietišķās informācijas aģentūras pakalpojumus izmanto visu kontinentu biržas un korporācijas. Taču Amerikā ne katram miljardierim ir drošas uzvaras garantijas. Pašreizējais Ņujorkas mērs Bils De Blasio jau pamēģināja kandidēt un ātri un iespaidīgi "sadega". Biznesmenis Džons Delani Aijovas štatā sevi reklamējis jau divus gadus, bet bez izciliem panākumiem. Cits miljardieris - Toms Stejers - ir izmetis kaudzi naudas reklāmai un ticis līdz vēlēšanu debašu skatuvei, taču uz tās viņa rosīšanās var arī beigties. Cik zināms no preses, prezidents Tramps līdz šobaltdienai par Blumberga ambīcijām nav sevišķi uztraucies un ir izsmejoši nosaucis viņu par "mazo Maiklu", vedinādams uz domām, ka daudz gribošais bagātnieks ir viegli pieveicams.
Ja cilvēks ir miljardieris, viņa lēmumam par iekļaušanos prezidenta vēlēšanās nav nepieciešama virkne konsultāciju ārpusē. Daļa demokrātu gan jūtoties vīlušies par to, ka cilvēks ar faktiski neierobežotiem resursiem tos tērēs pats savai kandidatūrai, nevis, piemēram, kādam no pašlaik popularitātes sarakstu sākumdaļā sastopamiem mēreniem demokrātu kandidātiem. Blumbergs lielā mērā varēs pats finansēt savu kampaņu, tomēr nevarēs izpalikt ASV štatos plaši sazarotas kampaņas organizācijas izveide.
Laikam gan ar naudas maisu sekmīgi var spēkoties tikai cits naudas maiss. Pirms četriem gadiem citam bagātam Ņujorkas pilsonim netika dota izdevība uzvarēt viņa partijas nominācijā, un visiem ir zināms, ar ko tas beidzās. Maikla Blumberga iespēju un izredžu detalizēta vērtēšana tagad tikai sāksies. Jebkurā gadījumā nākamgada ASV prezidenta vēlēšanas būs īsta amerikāņu pensionāru spēkošanās. 77 gados Blumbergs būtu otrais vecākais demokrātu kandidāts pēc Sandersa (78), bet viņu republikāņu sāncensim Trampam ir 73 gadi.
Donaldam Trampam lielākās galvassāpes vēl šogad sola nevis pretinieks demokrāts, bet politisko pretinieku rīkotā impīčmenta draudi - jau šo trešdien ASV Kongresā sāksies pirmā noklausīšanās šajā lietā. Trampu kompromitējošo materiālu meklējumos uzpeldējusi viņa telefona saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un tās gaitā iespējamie likumpārkāpumi, bijušā viceprezidenta Baidena dēla darbības izmeklēšana Ukrainā un iespējamie mēģinājumi to sasaistīt ar ASV militāro palīdzību Kijevai.
Tiecoties raidīt triecienu savam galvenajam vēlēšanu sāncensim Džo Baidenam ar "Ukrainas kārti", prezidents Tramps un viņa komanda kaitējuši tikai paši sev. Spriežot pēc NBC un The Wall Street Journal aptaujas, 49 procenti respondentu vēlas prezidenta atstādināšanu. Tiesa gan, cits pētījums liecina, ka Trampa darbības vērtējumu augstajā amatā skandāls nav īpaši ietekmējis. Politico un Morning Consult aizvadītās nedēļas aptauja rāda, ka 56 procenti reģistrēto vēlētāju nešaubās par Trampa pārvēlēšanu uz otro termiņu.
Ja Donalds Tramps pārdzīvos atstādināšanas ofensīvu, viņa palikšana Baltajā namā nebūs nopietni apdraudēta. Amerikāņu vēlētāju noskaņojumu vēlēšanās nosaka viņu materiālā labklājība, un tā ir atkarīga no ASV ekonomikas kopumā. Stipra ekonomika nozīmē Trampa labākas vēlēšanu izredzes, un uz drīzas recesijas baumu fona viņš labi apzinās to.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
