Politologs Andrejs Parotņikovs nedēļrakstā "Svobodnije Novosti" secinājis, ka Baltkrievija nebija gatava "naftas karam", un "spontāna" Krievijas naftas piegāžu pārtraukšana parādījusi Baltkrievijas naftas rūpniecības vāju ilgtspējas līmeni. Viņš norādījis, ka Baltkrievijai glabāšanā bija tikai mēnesim nepieciešami naftas krājumi.
Kaut vai tādēļ ir jēga kaut vai īslaicīgām alternatīvām piegādēm. Portāls "Belorusskije novosti" par "revolucionāru uzdevumu" nosauc Lukašenko pausto ieceri no Krievijas iepirkt tikai 30-40 procentu naftas. Ja Baltkrievijas puse nespēs panākt Maskavas piekāpšanos un ja naftas pārstrādes rūpnīcas paliks baltkrievu īpašumā, alternatīvai gan atliks 10-15 procentu no naftas importa.
Prezidents Lukašenko ir apstiprinājis, ka Minska apspriež naftas piegādes ar ASV, Saūda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, lai gan vienlaikus atzīst, ka pašlaik pilnā apjomā alternatīvas Krievijas naftas piegādēm nav. Par pasaules cenām baltkrieviem piegādāt naftu vai gāzi gatavs ir ne viens vien, tomēr, vērojot notiekošo, prātā iezogas jautājums, vai par ogļūdeņražu piegāžu alternatīvām Lukašenko nav sācis domāt par vēlu.
Tiesa, iepriekš ir bijušas piegādes no Azerbaidžānas un Venecuēlas. Tikmēr fonā ir parādījies vilciena sastāvs ar Baltkrievijas nopirktās Norvēģijas naftas cisternām. "Euroradio" saka, ka 1 tonna Norvēģijas naftas Baltkrievijai izmaksā par 130 dolāriem vairāk nekā nafta no Krievijas, kaut vai sarežģītā piegādes maršruta dēļ. Iepriekš Minska iegādājās 80 000 tonnu Norvēģijas naftas, kas Baltkrievijas pārstrādes rūpnīcā nonāks caur Klaipēdas ostu (kāpēc ne caur kādu no Latvijas ostām, tas jau ir atsevišķs jautājums).
Taču tikai Krievijas nafta, ja tiek tirgota lētāk nekā par pasaules cenu, ļauj turpināt Baltkrievijas ekonomikas modeļa pastāvēšanu. Minskas redzējumā ir loģiski, ja kaut vai uz konkrētu termiņu tiktu fiksēti prioritāri naftas iegādes noteikumi. Šobrīd Baltkrievija par netaisnīgu uzskatot Krievijas naftas uzņēmumu prasību cenai par ogļūdeņražiem klāt piemaksāt prēmiju, 15-16 dolāru par tonnu. Minska arī vēlas saņemt no Maskavas kompensāciju par nodokļu manevru, kas 2024.gadā novedīs pie Krievijas naftas piegāžu cenām pasaules līmenī. Sarunas līdz šim noritējušas bez rezultātiem. Krievijas puse pieļauj kompensāciju, ja tiek unificēta nodokļu likumdošana "padziļinātas integrācijas" apstākļos. Tikmēr "Lukoil" paziņojis par iepriekš Baltkrievijai piegādājamās naftas apjomu pārbīdīšanu citos virzienos.
Baltkrievijai garām ies arī cauruļvads "Nord Stream-2", un Minska nevarēs reversā saņemt šo gāzi tāpēc, ka visi gāzesvadi Baltkrievijas teritorijā pieder "Gazprom". Minska uzstāj uz vienādu cenu par gāzi ar Krieviju, lai abu valstu uzņēmumi varētu konkurēt uz vienlīdzīgiem noteikumiem.
Baltkrievijas gadījumā runa ir drīzāk par politiku nekā ekonomiku. Maskavas avīze "Kommersant" pievērš uzmanību faktam, ka neviens nav atcēlis tā saukto Krievijas varas tranzītu caur Baltkrieviju un nekur nav pagaisusi "lielās savienības" ideja. Putina konstitucionālās reformas plāni un Krievijas valdības maiņa vedina uz prātojumiem par "padziļinātās integrācijas" tuvāko perspektīvu. Maskava spiedienu uz Minsku neatslābinās, tā neatteiksies no izvirzītajiem stratēģiskajiem uzdevumiem, un daļa notikumu vērotāju domā, ka ar jauno Krievijas valdības sastāvu Baltkrievijas vadībai būs vēl grūtāk sastrādāties. Lukašenko raize par "jaunās integrācijas" ieviešanas izredzēm nupat izpaudusies visai juteklīgajos izteikumos par to, ka Krievija apstādinājusi naftas un gāzes piegādes Baltkrievijai, lai "izšķīdinātu Baltkrieviju... brālīgajā Krievijā." Bet, kā jāteic konkrētajā gadījumā - kam pieder nafta, tam arī taisnība.
Baltkrievu ekonomists Jaroslavs Romančuks (viņš pats savulaik bija viens no valsts prezidenta amata kandidātiem), paužot neizpratni par Krievijas uzvedībai veltīto Lukašenko emocionālo paziņojumu, aizrādījis, ka līdzšinējiem apgalvojumiem par 90 procentu integrācijas "ceļa karšu" saskaņošanu ar Krieviju šādā gadījumā nav bijusi nekāda nozīme. Vai tiešām neviens nav aizdomājies sastādīt "B plānu" un sagatavot valsti darba režīmam bez Krievijas naftas "narkotikām"?
Romančuks uzskata, ka nav iespējams nodrošināt ekonomikas pieaugumu vismaz par 3 procentiem no IKP bez valsts labāko cilvēku resursu profesionālas mobilizācijas, lai izveidotu domubiedru komandu, kurā katrs uzņemas atbildību par konkrētu uzdevumu izpildi vienotas attīstības stratēģijas ietvaros. Lukašenko noteikti arī pats apzinās, ka ar vienu superpezidentu vien ir par maz, taču aizvien piesargās no ekonomikas reformām (nerunājot par politiskajām reformām), jo raizējas par sava režīma stabilitāti. Savukārt reformu trūkums aizkavē ekonomikas diversifikāciju un attiecību atjaunošanu ar Eiropu, turpinot saistīt Baltkrieviju ar Krieviju.
"Naftas karš" izskatās pēc daļas no plaša vispārēja integrācijas kara, kur nafta ir instruments, lai Minsku piespiestu padoties. Avīze "Narodnaja voļa" pat spriež, ka tad, ja Baltkrievija zaudēs naftas cīņu, tā zaudēs savu neatkarību.
Agrāk vai vēlāk darījums ar Krieviju būs jāpanāk. Izšķirīga beigu beigās varētu būt mēneša pēdējās dienās paredzētā Lukašenko un Putina tikšanās Sočos. Galavārds divu brāļu valstu darījumos tik un tā pieder šo valstu galvām, gluži tāpat kā senajos laikos savā zemē par visu vienpersoniski lēma amorītu valdnieks Hammurapi vai imperators Kārlis Lielais viduslaikos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
