Foto: EPA/Scanpix/LETA
Dažs svešzemju apskatnieks, nepaklaiņojis pa mūsmāju politiskās virtuves koridoriem, lēstu, ka KPV LV partijas noriets ir bijusi kārtējā liecība populistu atbalsta sarukumam Eiropā, – atplūdiem, kas seko pēc viņus stimulējušās 2015. gada bēgļu krīzes un eiropiešus piemeklējušām ekonomiskajām raizēm. Izskatījās, ka Covid-19 pandēmija tikai stiprina viņu pozīcijas. Saeimā, šķeļoties un kašķējoties, neviens par Eiropas tendencēm gan nedomāja.

Savukārt ārpus Latvijas tie, kas bija pārbijušies, ka populisti var pakļaut briesmām vienotās Eiropas vērtības, nu uz pirkstiem skaita piemērus par populistu nonākšanu neapskaužamos apstākļos. Varšava pieredzējusi masu protestus pret valdību pēc tiesas sprieduma, kas apšaubīja Polijas saistības pret Eiropas Savienību. Ungārijā ir apvienojusies opozīcija, lai lemtu par kandidātu, kas nākamgad vēlēšanās stāsies pretī autoritārajam pašpasludinātās "neliberālās demokrātijas" pamatlicējam premjeram Viktoram Orbānam, kura partija "Fidesz" aptauju līknēs zaudē iedzīvotāju atbalstu. Arī Slovēnijas premjerministrs Janezs Jansa, liberālās elites bieds un tuvs Orbāna sabiedrotais, nu spiests secināt, ka sabiedriskās domas aptaujās viņa partijas reitings ir krities. Austrijā korupcijas skandāla dēļ negaidīti atkāpies Maskavai simpatizējušais kanclers Sebastjans Kurcs.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!