Trīs dienas pirms sava pēcteča pieteikšanas partijas kongresā Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien ieradīsies uz Savienības valsts Augstākās Valsts padomes sēdi Minskā. Tās priekšvakarā sākotnēji radio Eho Moskvi izskanēja ziņa, ka tur tikšot parakstīts Konstitucionālais akts, pasludinot Krievijas un Baltkrievijas savienības valsti ar Putinu tās prezidenta krēslā un Aleksandru Lukašenko parlamenta spīkera postenī. Kremlis un Minska šo ziņu tūdaļ noliedza, un izskatās, ka krēslu sadalīšana vēl nenotiks, jo pretējā gadījumā amatpersonu paustais demonstrētu klaju absurda teātri.
Pēdējā laikā Minskas politisko aprindu pašnozīmīguma ilūzija ir pastiprinājusies, un nevar izslēgt, ka slepenībai domāto ziņu kāds avots Lukašenko apkaimē izpaudis pat ar oficiālu svētību. Lukašenko atkārtoti uzsvēris, ka "nenodos baltkrievu valstiskumu", kamdēļ, lai šobrīd viņš izšķirtos par pretējo, būtu jānotiek vai nu varenam spiedienam vai varenai samaksai.

Dūmi varēja noplūst arī Maskavā: Putina iecelšana divsavienības galvgalī ir loģisks viņa valdīšanas entuziastu rasts risinājums. "Vienotās Krievijas" līderis Boriss Grizlovs cita starpā ir uzsvēris, ka Savienības valsts galva tiks ievēlēts vēlēšanās, kas "nebūs tautas nobalsošana". Pastāv arī versija, ka ar tūlītēju aliansi ar Lukašenko Putins gribējis nobiedēt liberāļus un Rietumus. Atteikšanos no apvienošanās Kremlis pasniegtu kā Putina apkaimes "veselīgo spēku" uzvaru un cēlu žestu Rietumu priekšā. Tiesa, ņemot vērā Kremļa nerimstošo pretrietumu retoriku, par versijas autentiskumu jāšaubās.

Reāla valstu apvienošana nav iespējama bez savienības valsts Konstitūcijas akta – jautājums ir, vai to šonedēļ pieņems vai tikai pārrunās. Putina ideoloģijai un viņa partijai šis dokuments pirms marta vēlēšanām noderētu. Ja abi prezidenti šo dokumentu tagad apstiprinātu (Grizlovs to noliedz), abās valstīs būtu gaidāmi referendumi (Krievijā droši vien reizē ar prezidenta vēlēšanām).

Putins un Lukašenko noteikti runās par gāzi un tirdzniecības līgumu, kas Baltkrievijas pusē buksē. Baltkrievijai uzrādītā gāzes cena tiek veidota pēc ilgtermiņa līgumā ierakstītas formulas, un faktiski tirgošanās variantu nav. Taču šoreiz tiks spriests politiskajā līmenī, un Maskavai, uzturot attiecību saasinājumu ar Rietumiem, nav vajadzīgi lieki gāzes kari ar sabiedrotajiem. Vismaz līdz Krievijas prezidenta vēlēšanām Baltkrievija varētu saņemt gāzes cenu atlaidi.

Tomēr arī attiecībās ar Minsku Maskava ar tīru labdarību vairs nenodarbojas un par labvēlību kaut kas tiks prasīts. Kremlis gaidīs Minskas pasvītrotu lojalitāti pret Maskavu, jo sevišķi konfrontācijas rakstura jautājumos. Iespējams, ka Putins vienosies ar Lukašenko par militāra rakstura pretpasākumiem savam nīstākajam bubulim – ASV pretraķešu sistēmai. Tas vienlaikus mazinātu Minskas iespējas sūtīt divdomīgus signālus Eiropai jeb, runājot citādi, gūt kapitālu no Krievijas un Rietumu pretrunām.

To, ka Putins šajā misijā izvirzījis nopietnus uzdevumus, liecina tai atvēlētas divas dienas viņa noslogotajā grafikā (iepriekš uz NVS samitu Baltkrievijā viņš ieradās uz trim stundām). Putins, šķiet, rēķinās ar kolēģa pierunāšanas nepieciešamību; Minskā pieļauj, ka Lukašenko reakcija uz Maskavas prasībām var būt neprognozējama.

Priekšstats par Krievijas "baltkrievošanu" līdz ar Putina partijas uzvaru vēlēšanās ir nostiprinājies. Ar sabiedriskās dzīves politisko kontroli un ekonomikas kontroli, kāda jau krietnu laiku pastāv Baltkrievijā, Krievija tai nepārprotami tuvinājusies. Tā turpinoties, divsavienības pārtapšana vienā valstī nav aiz kalniem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!