Nav noslēpums, ka Krievijas taktikai arī Baltijas reģionā atbilst individuālu attiecību veidošana ar katru valsti atsevišķi. Kamēr Maskavas attiecībās ar Rīgu jau turpat gadu pieturas mērens klimats, ko daļa apskatnieku sauc arī par atkusni, izredzes saņemt Krievijas "peramā zēna" lomu paliek Tallinai un Viļņai. Faktiski Igaunija šo lomu jau pildījusi pērn un tagad būtu loģiski, ja "profilaksei" sekotu Lietuvas kārta.
Par Lietuvu nevar sacīt, ka tai attiecībās ar Krieviju pietrūktu pietiekamas pašcieņas, lai gan arī tur (mazākā mērogā nekā Latvijā) ir sastopami ļaudis, kas lobē gan Krievijas politiķu, gan darījumu aprindu intereses. Taču kaimiņzemes politiķu vairākumu satrauc tas, ka krievu politiskie ideologi vērtē PSRS sabrukumu kā Krievijas pazemojumu un tās varenības noniecināšanu. Lietuvas prezidenta Valda Adamkusa sniegtais Krievijas raksturojums Rietumu saziņas līdzekļos, uzsverot Maskavas vēlmi dominēt un diktēt, un atgādinājums, ka jāciena kaimiņu suverenitāte, ir viens no uzskatāmajiem piemēriem, ka ieganstu savstarpējo attiecību temperatūras pazemināšanai Kremlim atrast nebūs grūti.
Londonas avīzi Financial Times Adamkus brīdināja, ka Krievijas strauji augošā ekonomika var mudināt Kremli sākt jaunu auksto karu, pārmezdams, ka attiecībās ar Krieviju Eiropa zaudējusi pašpārliecību un pārāk bieži izdabā Maskavai. Londonas ekonomisko un politisko zinātņu universitātē Lietuvas valsts galva aicināja Eiropas Savienību ieņemt stingrāku nostāju attieksmē pret Krieviju un pieprasīt no tās skaidru atbildi, pa kādu ceļu tā pošas iet tālāk. Adamkus arī atgādina, ka Lietuva pieprasīs, lai Krievija atzīst padomju okupācijas faktu un atlīdzina tās nodarīto kaitējumu. Parlamenta rosība, sastādot konkrētu rīcības plānu kompensācijas panākšanai, pavasarī var kļūt par vienu no sarežģījuma ieganstiem. Dažs liberālcentrists pieļauj, ka, reaģējot uz šādu plānu, Krievija varētu pat slēgt valsts robežu ar Lietuvu.
Savstarpēju pārmetumu asumi var izpausties arī sakarā ar lietuviešu politiķu kāro atbalstu Ukrainas vadības centieniem panākt valsts individuālu pievienošanās plānu NATO. Viļņā daudzi uzskata, ka Lietuvai jākļūst par Ukrainas padomdevēju iekļūšanai aliansē.
Vismaz nesenā pagātnē brīžam šķita, ka savu "peramo zēnu" Baltijā Maskava izraugās gluži vai "rotācijas kārtībā". Kaut vai tāpēc, pat neiedziļinoties visā divu valstu iespējamo domstarpību gammā, jāsāk koncentrēt skatiens uz Krievijas sadzīvošanu ar Lietuvu. No vienas puses gan varētu šķist, ka Kremļa saimnieka maiņas posmā Krievzemes ienaidnieku meklēšanā varētu iestāties relatīvs atelpas laiks. Taču dzīves pieredze mudina neslīgt ilūzijās, bet fakti atgādina, ka tagadējā Krievijas prezidenta pašrocīgi izraudzītais pēctecis svinīgi solījies turpināt vecākā biedra kursu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
