Asas domstarpības kaimiņzemes Ministru kabinetā radušās sakarā ar ANO Globālo migrācijas paktu, kura pieņemšana tiek plānota Marrākešā 10. un 11. decembrī sasauktā īpašā konferencē. Sociāldemokrāti uzstājuši uz vienošanās parakstīšanu, Tēvzemes partija noskaņota negatīvi. Galu galā apstākļos, kad valdībā nav vienotas pozīcijas, tā izlēma neatbalstīt šo starptautisko dokumentu.
Nesaskaņas Igaunijas valdībā bija vērojamas jau ilgu laiku, bet ANO migrācijas līgums licis tām uzpeldēt politiskā dīķa virspusē. Atklāts attiecību saasinājums uzreiz izgaismojās sociāldemokrātu un tēvzemiešu starpā – sociāldemokrātu līderis Jevgēņijs Osinovskis pieprasīja premjeram atlaist tieslietu ministru Urmasu Reinsalu no Tēvzemes partijas, kurš, atteikdamies aiziet labprātīgi, lepni pauda, ka sāncenšiem neizdosies tēvzemiešus nospiest uz ceļiem. Protams, lūpu uzmest, izstājoties no valdības, var arī sociāldemokrāti, taču ne vienas, ne otras partijas aiziešana no valdības nama neko nemainītu, jo pie varas jau tagad būtībā ir mazākuma valdība. Jaunas koalīcijas veidošanai tik un tā nebūtu lielas jēgas, jo tās vienīgās raizes acīmredzami būtu gatavošanās nākamā gada marta vēlēšanām. Pašreizējās koalīcijas izjukšanas gadījumā mazākuma valdība varētu valdīt līdz vēlēšanu dienai. Īpatnēji, ka daža ārpusvaldības partija vai nu saka, ka nesaskata partnerus, ar kuriem veidot jaunu koalīciju, vai arī apgalvo, ka neesot ieinteresēta pievienoties šādai koalīcijai.
Lai apietu Tēvzemes partijas pretdarbību un valdības ieņemto stāju, sociāldemokrāti šo pirmdien ierosināja pārcelt lēmuma pieņemšanu par starptautisko paktu uz parlamentu, no kā vēl ne tik sen sociāldemokrātus pārstāvošais ārlietu ministrs Svens Miksers bija vairījies. Tēvzemieši sola pārliecināt pārējos deputātus, ka ANO migrācijas dokumenta atbalstīšana neatbilst Igaunijas interesēm. Ņemot vērā parlamenta partiju pozīcijas šajā jautājumā, ANO migrācijas pakts balsojumā ceturtdien var saņemt deputātu pietiekamu atbalstu tikai tad, ja par to nobalsos opozīcijā esošā Reformu partija.
Līdz ar to Reformu partijai var būt būtiska loma tālākā notikumu attīstībā. Partijas priekšsēde Kaja Kallasa līdz šim uzstāja, ka lēmumu par ANO Globālo migrācijas paktu nedrīkst nodot parlamenta ziņā tāpēc, ka saskaņā ar konstitūciju ārpolitika ir valdības uzdevums. Ja valdība netiekot ar to galā, Reformu partija esot gatava uzņemties atbildību un pārņemt valdības vadību. Reformisti laikus domā par popularitātes procentpunktu vairošanu trīsarpus mēnešus pirms vēlēšanām. Viņi uzsver, ka ir nepieciešams, lai migrāciju kontrolētu valsts, lai nelaimē nonākušajiem palīdzība tiktu sniegta viņu dzimtenē, lai tiktu nodrošinātas valstu intereses un tiktu organizēta migrācijas atpakaļplūsma.
Nacionālistiskā Igaunijas Konservatīvā tautas partija (EKRE) jau pagājušonedēļ uzsāka parakstu vākšanu pret migrācijas paktu. Oponenti pārmet konservatīvajiem pārlieku līdzpilsoņu baidīšanu ar Igauniju iekārojušo migrantu pūļiem – apgalvojums, ka slepeni globālie plāni paredz 16 miljonu migrantu iepludināšanu Igaunijā, patiešām skan absurdi.
Ja Igaunija izlems neatbalstīt Apvienoto Nāciju dokumentu, tā ierindosies līdzās ASV, Austrālijai, Ungārijai, Čehijai un Bulgārijai, kurām ir līdzīga nostāja.
Man labi pazīstamais kolēģis žurnāla "Diplomaatia" galvenais redaktors Erki Bahovskis ir noraizējies, ka līdz ar nepievienošanos ANO migrācijas paktam Igaunijai ir izgaisušas cerības iegūt ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietu. Viņš atgādina, ka Drošības padome ik gadu pieņem vairākus desmitus rezolūciju, kamēr Igaunijas valdībai lemšanai par migrācijas dokumentu pat ar pusgadu ir bijis par maz. "Vai pirms katras rezolūcijas pieņemšanas Igaunijā risinātos protesti un valdības krīze?" retoriski vaicā Bahovskis.
Skaidrs gan: par ANO migrācijas paktu, tā riskiem un savu nostāju kaimiņzemē bija nepieciešams runāt daudz agrāk. Atliek piekrist tiem, kas pašreizējā situācijā vaino Igaunijas valdības nevērīgo attieksmi pret šo starptautisko dokumentu. Ja tā nebūtu, nebūtu arī neskaidrības, vai līgums paredz vai neparedz dalībvalsts likumdošanas koriģēšanu situācijas kontroles ierobežošanas virzienā, kaitējot savai suverenitātei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
