Arnis Latišenko, APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 21
Foto: AFP/Scanpix

Informācijas karš nav abstrakts jēdziens, tam ir konkrētas, "taustāmas" liecības. Dezinformācijas un maldināšanas kampaņa pret Latviju tiek īstenota vairākos desmitos portālu, simtos un pat tūkstošos rakstu ikdienas režīmā jau vairākus gadus. Kampaņas pamatmērķis ir iedzīvotāju demoralizācija, valsts pamatidejas apšaubīšana un sabiedrības šķelšana.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Nesens uzbrukuma piemērs ir "Wikipedia" vietnes rediģēšana. Anonīms lietotājs 2019. gada 24. janvārī izmainīja rakstu par Latvijas pašreizējo premjerministru Krišjāni Kariņu, ierakstot, ka viņš ir ASV politiķis. Ar ieraksta ekrānuzņēmumu pēkšņi un nejauši (?) dalījās Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins. Tas, ka Kariņam ir dubultpilsonība, ir patiesība, taču ne katrs ASV pilsonis ir ASV politiķis. Par ASV politiķi varētu nosaukt cilvēku, kas ir kādas ASV politiskās partijas biedrs vai ir kandidējis ASV vēlēšanās. Kariņš ir Latvijas politiskās partijas biedrs un kandidējis vienīgi Latvijā, līdz ar to viņš ir Latvijas politiķis. Konkrētais maldināšanas piemērs ir viens no daudziem, kuru mērķis ir veicināt pārliecību par it kā pastāvošu ASV globālu sazvērestību un totālu kontroli pār Latvijas politiskajiem procesiem.

Šīs rubrikas mērķis ir informēt par maldinošo portālu darbību un atspēkot to vēstījumu. Materiāls tapis Austrumeiropas politikas pētījumu centra rakstu sērijā, kuras mērķis ir atklāt maldināšanas piemērus mediju telpā un tos atspēkot.

Maldināšana: 2019. gada 3. janvārī portālā "bb.lv" ("Baltijas balss") publicēts raksts "Vējonis ir gatavs sagraut Latvijas bankas pēc ASV pavēles".1 Publikācijā paskaidrots, ka Vējonis LTV raidījumā "Rīta Panorāma" paziņojis, ka nepieciešams pieņemt lēmumu par "Moneyval" rekomendāciju ieviešanu.

Atspēkojums: Raksta virsraksts neatbilst tā saturam, tas jau vien liecina, ka tiek veikta lasītāju maldināšana. Konkrētais maldinošā raksta virsraksts virza vēstījumu par to, ka ASV it kā kontrolē Latviju. "Moneyval" ir Eiropas Padomes institūcija, tai nav saistības ar ASV vai Eiropas Savienību.2 "Moneyval" ziņojums ir publiski pieejams gan pilnā, gan kopsavilkuma formā. Tajā nav rekomendāciju iznīcināt Latvijas bankas, tā ir patvaļīga "bb.lv" redakcijas interpretācija. "Moneyval" aicina veicināt banku izpratni par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas sekām, efektivizēt iestāžu kontroli, kā arī stingrāk sodīt pārkāpējus.3

Maldināšana: 2019. gada 4. janvārī portālā "bb.lv" publicēts raksts "Kā Latvija cīnās ar Krievijas investīcijām. Un kas no tā sanāk". Rakstā vēstīts, ka kopš 2015. gada Latvijā ir pieņemti vairāki likumi, kas apgrūtina investīciju ienākšanu no Krievijas.

2019. gada 6. janvārī portālā "sputniknewslv.com" publicēts raksts "Aptauja: kur meklējama Latvijas labklājība – Eiropā vai Krievijā". Raksts atsaucas uz SKDS veiktu aptauju. Aptaujas rezultāti parāda, ka 59% respondentu uzskata, ka Latvijas labklājība atkarīga no ES, savukārt 22% uzskata, ka no Krievijas. Galvenais raksta vēstījums – būtiska sabiedrības daļa uzskata, ka Latvijas labklājības pamatā ir attiecības ar Krieviju. Rakstā tiek piebilsts, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs atbalsta valsts ārpolitiskā kursa izmaiņas. Gandrīz trešdaļa iedzīvotāju gaida no jaunās Saeimas attiecību uzlabošanu ar visām kaimiņvalstīm.

Atspēkojums: Maldinošie portāli pasniedz informāciju par Latvijas–Krievijas divpusējām attiecībām tā, it kā Latvija būtu vainojama attiecību saspīlējumā, tādēļ Latvijai būtu jāpiekāpjas vai jāmaina sava ārpolitika. Turklāt jāpiekāpjas tādos jautājumos kā valoda, pilsonība, vēsture, ģeopolitiskā orientācija, proti, jāatsakās no Latvijas valsts eksistenci pamatojošām idejām. Labu attiecību uzturēšana ar kaimiņvalstīm ir viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm,4 taču labu attiecību veidošanai ir nepieciešama pretimnākšana arī no otras puses. Šobrīd Latvijas–Krievijas attiecību dinamiku lielā mērā ietekmē Krievijas lēmums pārkāpt starptautisko tiesību normas un sabojāt attiecības ar lielu starptautiskās sabiedrības daļu.

Latvija nav vienīgā valsts, kurai nav pieņemama Krievijas agresija Ukrainā, un nebūt ne vienīgā valsts, kas ir ieviesusi sankcijas pret Krieviju. Attiecīgi jautājums par to, Latvija vai Krievija ir vainojama savstarpējo attiecību saspīlējumā, ir atrisināts.

Kopumā Latvija saglabā ar Krieviju nepieciešamo diplomātisko attiecību minimumu. Ekonomiskā sadarbība nav slikta, Krievija ir Latvijas ceturtais lielākais preču tirdzniecības partneris. Turklāt Latvijai 2018. gadā bijusi pozitīva preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance ar Krieviju.5 Tas nozīmē, ka Latvija, kurā "visa rūpniecība ir iznīcināta", "neko neražo" un "nav darba", eksportē vairāk preču un pakalpojumu uz Krieviju, nekā importē no tās.

Maldinošie portāli uzsver, ka Latvija cenšas kavēt Krievijas investīciju ieplūšanu, tomēr netiek precīzi nosaukts, kādi tieši pasākumi vai normatīvie akti ierobežo Krievijas investīcijas. Kopš 2010. gada uzkrāto tiešo investīciju apjoms no Krievijas Latvijā ir četrkāršojies6, un šobrīd Krievija ir otrs lielākais investors Latvijā pēc Zviedrijas.7

Lai arī daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Krievijai ir būtiska ietekme uz Latvijas labklājību, jautājums par to, vai Krievijai ir lielāka ietekme nekā ES uz Latvijas labklājību, pat nav nopietni apspriežams. Pat Igaunijai vai Lietuvai kā lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem ir lielāka ietekme uz Latvijas labklājību, Zviedrija, kā minēts, ir lielākais investors Latvijā, var nemaz neminēt ES tiesību aktus, kas pozitīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju ikdienu, kā arī ES vienoto tirgu. Tirdzniecība ar ES valstīm vairākkārt pārsniedz tirdzniecības apjomus ar NVS valstīm.8

Maldināšana: 2019. gada 8. janvārī portālā "regnum.ru" publicēts raksts "Nost maskas: kāpēc Krievijai nav jēgas iebrukt Baltijas valstīs".9 Rakstā vēstīts, ka Baltijas valstu rusofobija izriet no sena anglosakšu plāna, kas paredz ielenkt Krieviju nedraudzīgu valstu lokā. Krievijai nav ekonomiska pamata iebrukt Baltijas valstīs, tādēļ vieglāk būtu sagaidīt, ka Baltijas valstis piedzīvos ekonomisko katastrofu un pievienosies Krievijai labprātīgi. Pēc maldinošā raksta autora domām, vienīgais racionālais attaisnojums Krievijas karaspēka ievešanai Baltijas valstīs būtu nesamērīgi liela NATO kontingenta izvietošana tajās.

Atspēkojums: "Regnum" ir viena no populārākajām Krievijas informācijas aģentūrām. Tās mājaslapas apmeklējumu skaits 2019. gada janvārī ir bijis 15,8 miljoni, turklāt Latvija ir starp piecām valstīm, kur "Regnum" tiek lasīta visvairāk.10 Šīs aģentūras galvenais redaktors Kremlim pietuvinātais polittehnologs Modests Koļerovs kopš 2012. gada ir iekļauts Latvijai nevēlamo personu sarakstā. Kā var redzēt no "Regnum" publikācijām, atšķirībā no Latvijas auditorijai domātām vietnēm, tādām kā "Sputnik" vai "vesti.lv", primāri Krievijas auditorijai paredzētajā saturā "Regnum" autori pat neslēpj savus impēriskos uzskatus. "Sputnik", "vesti.lv" u. c. kanālu Latvijas auditorijai paredzētais vēstījums paredz, ka Krievijas jebkādas formas agresija pret Latviju ir neiedomājama vai neiespējama, uzmanība tiek pievērsta tam, ka Latvijas iedzīvotāji it kā tiekot nepamatoti iebiedēti. Savukārt iekšēji Krievijā pretēji tiek konstruēta sazvērestību teorijās balstīta "ienaidnieku aplenktā cietokšņa" domāšana un NATO drīza agresija pret Krieviju tiek pasniegta kā objektīva realitāte.

Maldināšana: 2019. gada 11. janvārī portālā "sputniknewslv.com" publicēts raksts "Politologs paskaidrojis, kāpēc Baltijas valstis var aizbēgt no ES".11 Rakstā Krievijas politologs Aleksandrs Gusevs pauž viedokli, ka "tuvākajā laikā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā vēlēsies iestāties arī Baltijas valstis, kas patlaban izjūt milzu grūtības ES struktūru sastāvā". Rakstā piebilsts, ka lielu daļu Baltijas valstu budžetu veido ES dotācijas. 2017. gadā katrs septītais eiro Latvijas budžetā bija ES sniegtais atbalsts.

Atspēkojums: Šis ir kārtējais maldinošais raksts, kurā maldinātāji vēlamo uzdod par esošo. Rakstā netiek precizēts, kādas grūtības Baltijas valstīm ir ES struktūrās. Tāpat arī Gusevs nemin faktorus, kas liecinātu par to, ka Baltijas valstis vēlas pievienoties Eirāzijas Ekonomiskajai savienībai.

Raksts Latvijas dalību ES raksturo tā, it kā Latvijas valsts spēj izdzīvot un funkcionēt, tikai pateicoties ES dotācijām. Maldinātāju izpratne par ES budžetu ir pavirša. Realitātē nauda no ES budžeta netiek ieskaitīta valstu budžetos, tieši pretēji – valstis veic iemaksas ES budžetā. Citi ES budžeta ieņēmumu avoti ir PVN un muitas nodevas. No ES budžeta naudas netiek segti valstu sociālās aizsardzības izdevumi vai citi kārtējie izdevumi, bet gan nauda tiek izmantota dažādu projektu izdevumu atmaksai, un to saņem šo projektu dalībnieki – studenti, zinātnieki, uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, reģioni utt.12

1 https://bb.lv/statja/ekonomika/2019/01/03/veyonis-gotov-razgromit-latviyskie-banki-po-prikazu-ssha

2 https://www.coe.int/en/web/moneyval/moneyval-brief

3 https://rm.coe.int/summary-moneyval-2018-8-5th-round-mer-latvia/16808ce61c

4 https://www.mfa.gov.lv/moscow/latvijas-un-krievijas-divpusejas-attiecibas/latvijas-un-krievijas-divpusejas-attiecibas

5 https://www.mfa.gov.lv/moscow/latvijas-un-krievijas-divpusejas-attiecibas/latvijas-un-krievijas-divpusejas-attiecibas

6http://eksports.liaa.gov.lv/files/liaa_export/attachments/2018.03_lv_krievija_ekon_sad.pdf

7http://www.liaa.gov.lv/en/invest-latvia/investor-business-guide/foreign-direct-investment

8 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/areja-tirdznieciba/apkopojums/tabulas/at020c/eksports-un-imports-pa-valstu-grupam-pa

9 https://regnum.ru/news/polit/2548944.html

10 https://www.similarweb.com/website/regnum.ru#overview

11 https://sputniknewslv.com/economy/20190111/10592628/Baltijas-valsts-var-aizbegt-no-es-iestaties-ees.html

12 http://ec.europa.eu/budget/mycountry/LV/index_lv.cfm

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

atmaskots.lv
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form