Līdz šim lielākajam investīciju projektam Latvijas vēsturē – turpat 1 miljardu eiro vērtajai celulozes rūpnīcai, ko paredzēts uzcelt Jēkabpils rajona Ozolsalā, ir vairāki nopietni konkurenti Baltijas jūras reģionā. Pašlaik dažādas jaudas celulozes rūpnīcu projekti tiek plānoti ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā un Vācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Veselīga konkurence nav peļama, taču moderna celulozes rūpnīca ir ļoti jaudīga, tādēļ, par spīti pasaulē prognozētajam celulozes un papīra patēriņa pieaugumam, nav lietderīgi uzsākt celulozes ražošanu vienlaicīgi vairākās rūpnīcās Eiropā, bet īpaši – Baltijas jūras reģionā, jo tirgus spēja patērēt jaunu produkciju palielinās pakāpeniski. Līdzšinējā prakse liecina, ka tirgus ir gatavs uzņemt jaunu preču, t. i., žāvētas celulozes ražotni ik 4 -5 gadus.

Sīvākais konkurents – Stendāles projekts

Sīvākais konkurents Ozolsalas rūpnīcai un arī vistālāk realizētais celulozes rūpnīcas projekts Baltijas jūras reģionā atrodas Vācijas austrumu daļā, neizbūvēta kodolreaktora vietā, netālu no Stendāles pilsētas pie Elbas upes. Jāatzīmē, ka Stendāles projekta sabiedrība dibināta 1995. gadā, tātad piecus gadus pirms Latvijas a/s “Baltic Pulp” izveides. Pašlaik rūpnīcai ir sagatavots būvlaukums ar vajadzīgo transporta infrastruktūru, noskatītas tehnoloģiskās iekārtas un to ražotāji, kā arī noslēgti attiecīgi priekšlīgumi.

Savukārt Eiropas Komisija nupat atbalstījusi Vācijas federālās un attiecīgās zemes – Saksijas - Anhaltes - valdības nodomu Stendāles celulozes rūpnīcas projektam piešķirt subsīdijas 250 miljonu eiro apmērā. Šo projektu īsteno Šveices-Kanādas firma “Mercer”, kura pārvalda arī Vācijas pirmo sulfāta celulozes ražotni Rozentālē. Abās rūpnīcās iespējams izmantot hlora dioksīda balināšanas tehnoloģijas, kas, acīmredzot, tiek darīts izdevīgāku ražošanas izmaksu un kvalitātes attiecību dēļ. Turklāt arī celulozes cena tad bija viszemākā pēdējo triju gadu laikā. Stendāles projekta tālākā virzība pašlaik ieguvusi papildu stimulus, taču termiņi, iespējams, arī vēl nav līdz galam izlemti.

Jāatzīmē, ka celulozes rūpnīca ir pietiekoši sarežģīta un kompleksa celtne, un pat Vācijas attīstītā infrastruktūra nespēj rast atbildes uz visiem koksnes sagādes un citiem jautājumiem. Galīgais pozitīvais lēmums tiks pieņemts pēc vairākkārtīgas visu faktoru izsvēršanas. Atšķirībā no Baltijas valstīm Vācijā ir modernas papīrmašīnas (lielākoties skandināvu īpašumā), kas lielā mērā arī būs celulozes patērētājas. Ja lēmums par rūpnīcas būvniecību tiks pieņemts tagad, tad celulozes ražošanu varētu uzsākt 2004. gada beigās vai 2005. gada sākumā, kad tiek prognozēts kārtējais celulozes cenas pieaugums.

“Baltic Pulp” – reālākais projekts Baltijā

Starp Baltijas valstīm vistālāk ir ticis Latvijas projekts “Baltic Pulp”, jo šeit jau divus gadus darbojas projekta sabiedrība, strādā vairākas darba grupas, notiek sarunas par investīciju nosacījumiem. Pēc valdības pieņemtā un kokrūpnieku atbalstītā lēmuma par atteikšanos ieguldīt akciju sabiedrībā projekta ārvalstu partneru prasīto meža teritoriju, kā arī nepiešķirt tai ilgtermiņa apsaimniekošanai meža platības, sarunas praktiski tika pārtrauktas uz vairākiem mēnešiem.

Tagad potenciālie investori saka, ka jaunajos apstākļos var veidoties pavisam cits celulozes rūpnīcas projekts ar atšķirīgiem nosacījumiem, tādēļ sarunas par investīciju nosacījumiem praktiski nācās atsākt gandrīz no paša sākuma punkta, lai gan tehnisko darba grupu paveiktais projekta sagatavošanas jomā neiet zudumā. Pašlaik visietilpīgākā darba daļa ir ietekmes uz vidi novērtējums. Programma, kuru izstrādāja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs, ir ļoti apjomīga un izsmeļoša, kā arī visdārgākā no līdz šim Latvijā īstenotajām.

Ņemot vērā, ka “Baltic Pulp” budžetā tik lielas izmaksas nebija plānotas, darba ziņojuma apspriešana paredzama ne ātrāk kā gada beigās. Ja viss virzās uz priekšu sekmīgi, arī tad celulozes ražošana varētu tikt uzsākta ne ātrāk par 2007. gadu.

Pašlaik Igaunijā visreālākais ir tā saucamās termomehāniskās papīrmasas rūpnīcas projekts. Lai arī papīrmasa ir lētāka, tā nav tikpat universāla tirgus prece kā celuloze. Ražotnes jauda plānota ievērojami mazāka nekā Latvijā, līdz ar to tai būs zemākas būvniecības izmaksas. Normālas, t. i., lieljaudas celulozes rūpnīcas projekta virzība pie ziemeļu kaimiņa nav konstatēta, taču tas nenozīmē, ka tā nevarētu atsākties

Savukārt Lietuva uzsāka īstenot Latvijas projektam analogu celulozes rūpnīcas projektu trīs gadus vēlāk nekā Latvija. Pašlaik projekts nav pavirzījies tālāk par stratēģisko investoru meklējumiem. Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar Latviju vai Igauniju papīrrūpniecība Lietuvā ir dzīvotspējīgāka, jo tur nozares tehnoloģiskās iekārtas ir relatīvi jaunākas. Tiesa gan Klaipēdas celulozes fabrika nedarbojas, jo, tāpat kā Slokā, tur nebija uzstādītas ķimikāliju reģenerācijas (atgūšanas) iekārtas.

Celulozes ražošana – globāla industrija

Jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, kur būvē rūpnīcu, tās raksturlielumi neatšķiras, jo celuloze un papīra ražošana ir globāla rakstura industrija. Arī tās divas būtiski rekonstruētās celulozes fabrikas Imatrā un Joutseno Somijā, kas darbu uzsāka pagājušā gadā, strādā ar jaudu ap 600 000 t/gadā (tāpat kā Latvijas projekts), izmantojot sulfāta procesa tehnoloģiju un ECF (no elementārā hlora brīvu, bet lietojot hlora dioksīdu) balināšanu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form