Viļņas NATO samitu var uzskatīt par turpinājuma samitu 2022. gada NATO līderu sanāksmei Madridē, kas iezīmēja NATO tālāko politisko un militāro attīstību. Proti, ar NATO paplašināšanos Baltijas jūras reģionā, uzņemot aliansē Somiju un Zviedriju, pastiprināta solidāra militārā klātbūtne Austrumeiropas reģionā un Baltijā, kas mazinās Krievijas agresīvo tieksmju izpausmes. Tāpat šis solis arī veicinās palīdzības sniegšanu Ukrainai tās aizsardzības karā pret agresoru, kam jānoslēdzas ar Ukrainas uzņemšanu NATO.
Baltijas valstīm Viļņas tikšanās deva iespēju pārliecināties par progresu mājasdarbu izpildē, apritot gadam kopš Madrides samita. Latvijas gadījumā izaugsme ir acīmredzama, pateicoties Madridē smagi izcīnītam rakstiskam Latvijas - Kanādas dokumentam.
Dienu pirms Viļņas samita Kanādas premjers Trudo apliecināja, ka divkāršos Latvijā bāzēto Kanādas karavīru skaitu un līdz 2023. gada rudenim Latvijā nogādās 15 Leopard tankus, tādejādi veidojot Sēlijas sabiedroto brigādes mugurkaulu. Ir pamats cerēt, ka turpinot veiksmīgus diplomātiskos centienus, brigādei varētu pievienoties arī Zviedrijas un Somijas vienības. Dānija ir apsolījusi turpināt viena bataljona rotāciju uz Latviju, ir pamats domāt, ka arī citu, jau šeit stacionēto vienību kaujas spējas varētu pieaugt.
Tas viss ir jāredz kopīgā Baltijas jūras reģiona kontekstā. Kā atzīmē virkne analītiķu, pirmo reizi kopš 1721. gada Baltijas jūrā ir beigusies Krievijas dominance, kas varēja izolēt Baltiju. Vienlaikus Viļņas samits ielika pamatus jauniem alianses militārajiem plāniem, kas tiek veidoti visam Baltijas jūras reģionam, ieskaitot abas jaunpienācējas.
Pirms Viļņas samita viena no lielākajām intrigām bija Turcijas prezidenta Erdogana lēmums dot zaļo gaismu Zviedrijas uzņemšanai aliansē. Piekrišana tika dota un šeit jāsaka, ka Erdogans ir viens no Viļņas samita lielākajiem uzvarētājiem. Viņš ir ieguvis Zviedrijas apliecinājumu sadarboties ar Turciju militārā, politiskā, kā arī ES integrācijas jautājumu spektrā. Cik noprotams, ir iegūta arī pretimnākšana no Vašingtonas. Vienlaikus Erdogans ir parādījis Putinam, ka turki spēj paskatīties krieviem acīs un īstenot neatkarīgu, reģionālās lielvaras politiku, atļaujot Ukrainas prezidentam Zeļenskim aizvest uz dzimteni Azovstaļ komandierus un apliecinot, ka, ja nepieciešams, Turcija nodrošinās graudus pārvadājošo kuģu aizsardzību neatkarīgi no tā, ko par to domā Putins.
Par Ukrainas dalību NATO uzreiz ir jāsaka, ka bija kļūdaini domāt, ka Viļņas samitā Ukraina tiks uzņemta NATO vai pateikts kāds konkrēts datums Ukrainas dalībai aliansē. Vienkārši - tā lietas šajā organizācijā nenotiek. Uzskatu, ka dalībvalstu Ārlietu ministriju gatavotais dokuments un tajā iekļautais teksts par Ukrainu ir tuvu tam, ko bija iespējams panākt, nesašķeļot politiskos viedokļus starp dalībvalstīm. Šeit jāatceras, ka vēl Madrides sanāksmē atsevišķi lielu Eiropas valstu līderi nespēja pat izrunāt to, ka Ukrainai šajā karā ir jāuzvar. Gada laikā tas ir mainījies pozitīvā virzienā. Viļņa apliecināja - Ukrainas nākotne būs NATO. Turklāt pēc Apvienotās Karalistes iniciatīvas tika atcelts MAP (Membership action plan), kas nozīmē, ka Ukraina varēs iestāties NATO, ejot cauri mazākām birokrātiskām procedūrām. Protams, lai tas viss notiktu, Ukrainai ir jāizdzen krievu okupanti no savas zemes, bet Rietumu aliansei ir jānodrošina viss nepieciešamais, lai šī uzvara pienāktu pēc iespējas ātrāk. Tas nozīmē, ka transatlantiskajai aliansei un sevišķi tās Eiropas dalībvalstīm ir jāsaprot, ka dzīvojam kara apstākļos, lai arī bez tiešas iesaistes karā. Tieši tāpēc ekonomika ir jāpārkārto kara vajadzībām, izdarot visu nepieciešamo, lai atjaunotu un nostiprinātu militāro industriju. Tam ir jābūt pamatmērķim arī Latvijas valdībai, attīstot mūsu militāro industriju un nodrošinot tai visu vajadzīgo atbalstu.
Ja iepriekšējos gados par to pamatā runāja tikai Latvijas aizsardzības nozare, tad tagad to ir sapratusi gan Igaunija, gan Lietuva. Tādēļ Latvijas militārās industrijas priekšrocības Baltijas valstu vidū sarūks, ja nerīkosimies aktīvi. Situācija tam ir labvēlīga, jo gan Viļņas samits, gan ES politikas izmaiņas arvien vairāk parāda, cik šis jautājums ir aktuāls.
Vēl viena svarīga Viļņas samita iezīme ir Japānas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Jaunzēlandes dalība šajā pasākumā. Tas apliecina, ka NATO sadarbība ar Klusā okeāna sabiedrotajiem tikai pieaugs un šīs valstis varēs rēķināties ar NATO atbalstu apdraudējuma gadījumā.
Viļņas samits ir noslēdzies Latvijai izdevīgā gaisotnē, sekosim darbiem un progresam nacionālajā, reģionālajā un globālajā drošības politikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
