"Gandrīz trešā daļa jeb 30 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņi ir ļoti ieinteresēti jaunākajos zinātniskajos atklājumos un tehnoloģiju attīstībā, liecina jaunākā Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra Eurobarometer aptauja." LETA, 2010. gada 4. jūlijā

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ziņa par Eirobarometra aptauju pirmajā mirklī nešķita īpaši aizraujoša. Nu un, ka 30 % Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņus interesē zinātne? Dievs vien zina, ko katrs ar šo vārdu saprot, – varbūt vārdos nenosaukto zinātnieku ieteikumus jogurta reklāmās vai astoņkāja Paula "spēju paredzēt" futbola spēļu uzvarētājus (tikko pa logu izdzinu mušu Klāru, kura mēģināja iztraucēt mani darbā pie šīs slejas). Turklāt, ņemot vērā, ka lielākais vairākums atzīst, ka par zinātni nav diez ko labi informēti, jāšaubās, vai interese ir patiesa, drīzāk jārunā par attieksmi – cilvēki atzīst, ka par zinātni vajadzētu interesēties, tāpat kā vairāk vajadzētu nodarboties ar sportu, apgūt angļu valodu un mazāk dzert. Tomēr papētot pilno ziņojumu par pētījumu (http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_340_en.pdf), tas izrādījās daudz interesantāks, nekā ziņoja LETA.

Pirmais, kas piesaistīja uzmanību, bija tas, ka aptaujā interese par zinātnes atklājumiem un jaunajām tehnoloģijām bija skatīta kopā ar interesi par sportu, politiku un kultūru. Eiropas valstu iedzīvotāji kopumā atzina, ka viņus informācija par zinātnes sasniegumiem interesē vairāk nekā sporta ziņas, politika un kultūras jaunumi. Piemēram, politika ļoti interesē 18 %, nemaz 31 %, sporta ziņas ļoti interesē 25 %, nemaz 35 %, bet zinātnes atklājumi un tehnoloģiskie jauninājumi ļoti interesē 30 %, nemaz 20 % aptaujāto (vienīgi politika spēja ieinteresēt mazāk eiropiešu nekā kultūra un māksla – pēdējās ļoti interesē 20 %, nemaz 30 %, lai gan te jāpiebilst, ka samērā ieinteresēti kultūrā bija vēl 49 %, kas kopā veido 69 %, tas nav nemaz slikti). Savukārt savu informētību par šīm nozarēm cilvēki vērtēja gandrīz vai pretēji – par ļoti labi informētiem sporta jaunumu jomā sevi uzskatīja 30 % eiropiešu, domā, ka ļoti labi pārzina politiku, 19 %, kultūru – 11 %, zinātnes atklājumus un tehnoloģiskos jauninājumus arī 11 %. Gan intereses, gan zināšanu pašnovērtējuma ziņā Latvija bija pa vidu. Pētījuma autori norāda, ka, iespējams, informācija par politiku un sportu tiek piedāvāta vairāk, nekā pēc tās ir pieprasījums, tomēr diez vai ar esošajiem datiem pietiek, lai izskaidrotu neatbilstību. Katrā ziņā tas, ka demokrātiskās valstīs cilvēki zināšanas par politiskiem procesiem apvieno ar skeptisku attieksmi pret tiem, man šķiet dabiski.

Bet tagad par iespaidīgākām atziņām. Viena aptaujas daļa bija veltīta attieksmei pret zinātni un zinātnes tēlam. Viens no jautājumiem tika uzdots ar mērķi noskaidrot, cik māņticīgi ir eiropieši: "Vai jūs piekrītat, ka atsevišķi skaitļi konkrētiem cilvēkiem ir īpaši veiksmīgi?" Kopumā 40 % piekrīt, 35 % nepiekrīt, pārējie atturas no viedokļa. Latvijā apgalvojumam piekrīt 60 % un nepiekrīt tikai 20 %, un Latvija ar šiem 60 % ir pirmajā vietā Eiropā. 2. un 3. vietā atrodas Čehija ar 59 % un Itālija ar 58 %, bet vismazāk apgalvojumam piekrīt Somijā (21 %), Nēderlandē (25 %) un Francijā (28 %). Somijā tam, ka pastāv laimīgie skaitļi, nepiekrīt 59 %, proti, attiecība ir proporcionāli pretēja. Turklāt interesanti, ka runa patiešām ir par māņticību, nevis ticību, jo uz apgalvojumu: "Mēs pārāk paļaujamies uz zinātni un nepietiekami uz ticību," Latvijas respondenti reaģējuši daudz tuvāk vidējam – 45 % piekrīt un 26 % nepiekrīt (Eiropā kopumā atbilstoši 38 % un 34 % un, piemēram, Somijā 37 % un 38 %).

Tāpat interesanti būtu noskaidrot, vai māņticība kaut kādā veidā ir saistīta ar to, ka Latvijā ir vismazāk cilvēku, kas piekrīt apgalvojumam: "Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka zinātne padara viņu dzīvi veselīgāku." Latvijā piekrīt 38 %, bet Spānijā, kas ir saraksta augšgalā, 69 %. Protams, iemesli te varētu būt dažādi, un korelācijas starp atbildēm šajā aptaujā nav acīmredzamas (kaut gan manāma cita korelācija – austrumeiropieši bieži vien veido diezgan līdzīgi domājošo grupiņu). Dažkārt atbildes šķiet vienkārši pretrunīgas. Teiksim, Latvijas respondenti ir salīdzinoši skeptiski par zinātnes iespējām, kā arī rūpējas par suņu un primātu (bet ne peļu!) izmantošanu zinātnē, toties par apgalvojumu: "Nekādi nevajag ierobežot zinātni tajā, ko tā pēta," viņi saka: "Jā, nekādu ierobežojumu," un ar 71 % ierindojas 1. vietā Eiropā. Nākamā ir Igaunija ar 59 %, kamēr lielākā daļa, sapinušies savās šaubās, velkas iepakaļus kaut kur pie 35 % atzīmes.

Visbeidzot nepieciešams pievērst uzmanību tam, kas ir šī pētījuma politiskais konteksts. Šajā gadījumā tā ir tā saucamā Lisabonas stratēģija – 2000. gadā pieņemtais Eiropas Savienības valstu attīstības plāns, kurā cita starpā tika pasludināts, ka Eiropa kļūs par zināšanās balstītu ekonomiku. Nevar teikt, ka šis projekts ir izgāzies, jo savā ziņā Eiropas ekonomika ir zinātnē balstīta jau trīsimt gadu, tomēr nevar arī apgalvot, ka Eiropa ir stabili apsteigusi savus tuvākos konkurentus (un nepieciešamība izturēt globālo konkurenci ir galvenā Eiropas Savienības pastāvēšanas jēga). Pētījuma ievadā autori izsaka nožēlu, ka, sakarā ar atsevišķu valstu mazspēju, kopējais procentuālais ieguldījums "pētniecībā un attīstībā" Eiropā ir palielinājies minimāli (no 1, 82 % no IKP 2000. gadā uz 1, 9 % no IKP 2008. gadā). Lieki piebilst, ka Latvija ir šo iegāzēju vidū ("bagātajos" gados tas svārstījās ap 0, 6 % no IKP). Pētījums neuzrāda izteikti negatīvu attieksmi pret zinātni ne Eiropā, ne konkrēti Latvijā, tomēr tas liek domāt, ka cilvēku priekšstats par zinātni ir daudz komplicētāks un neskaidrāks, nekā to gribētos tiem, kas iztēlē redz cilvēku masas dodamies dabaszinātņu fakultāšu un institūtu virzienā, tādējādi veicinot "tautsaimniecības" attīstību.

Viela pārdomām – Latvijas zinātnes pārvaldītāji virza pētniekus pašfinansēšanās virzienā, bet latvieši aptaujā ir 1. vietā to cilvēku ziņā (65 %), kas apšauba biznesa finansēto pētījumu noderību pasaules izziņā. Turklāt 81 % aptaujāto piekrīt tam, ka zinātniskos pētījumus, pat ja tie nedod acumirklīgu labumu, ir jāatbalsta valstij, un latvieši šajā ziņā ir 3. vietā Eiropā, tūlīt pēc Norvēģijas un Zviedrijas. Atbilstoši arī 85 % Latvijas respondentu uzskata, ka valdība dara nepietiekami, lai stimulētu jauniešu interesi par zinātni, un atkal šajā ziņā ierindojas 1. vietā Eiropā. Tiem, kas sūkstās, ka tik daudz cilvēku izvēlas studēt sociālās un humanitārās zinātnes, ir vērts pievērst uzmanību, ka no Latvijas respondentiem tikai 41 % piekrīt tam, ka "Jauniešiem, kurus interesē zinātne, ir lielākas iespējas dabūt darbu", kas ir priekšpēdējā vieta Eiropā, skeptiskāki ir vienīgi Francijas respondenti. Toties galvu reibinošs pavērsiens ir atbilde uz nākamo jautājumu – lielum lielais vairums latviešu ir pārliecināti, ka interese par zinātni kulturāli attīsta jaunieti, un šajā ziņā Latvija ir 2. pēc kārtas. Nākamā aiz Bulgārijas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form