Artūrs Kokars: Quo vadis Latvijas aviācijas nozare?

Kopumā Eiropā aviācijas satiksme atjaunojas, un nozare atsākusi risināt problēmas, kas bija aktuālas pirms pandēmijas 2019. gadā, tostarp sastrēgumi lidostās, kavējumi gaisa telpā, tāpat arī gaisa kuģu nepietiekamība, kas skaidrojama ar aviosabiedrību grūtībām pielāgoties pieprasījuma kāpumam pēc dīkstāves. Zīmīgi, ka atbilstoši Eurocontrol jaunākajām prognozēm 2022. gada otrajā pusgadā lidojumu intensitāte Eiropā sasniegs 90% no pirmskrīzes rādītājiem 2019. gadā, kas vēsturiski ir līdz šim visnoslogotākais lidojumu gads aviācijas vēsturē. Savukārt nozares pilnvērtīga atjaunošanās sagaidāma ne ātrāk kā 2024. gadā, kad nozarei prognozēta atgriešanās uz izaugsmes ceļa.

Arī Latvijas aviācijas nozare pakāpeniski atveseļojas – atjauno iepriekš pārtrauktos pasažieru maršrutus un pārstrukturētās aviācijas loģistikas ķēdes. Neskatoties uz to, ka slēgtas kaimiņvalstu Krievijas un Baltkrievijas debesis, kā arī lidojumi pagaidām netiek veikti uz Ukrainu, pasažieru un kravu satiksme šīs vasaras sezonā varētu sasniegt aptuveni 70% no pirmskrīzes statistikas rezultātiem. Lai arī pasažieru tranzīts ir krities, vienlaikus ļoti sekmīgi attīstās tiešā satiksme no Rīgas uz Eiropas valstu galvaspilsētām un ekonomiskajiem centriem. Tāpat klāt nākuši lidojumu maršruti uz reģioniem, kur lielākā daļa pasažieru plūsmas ir tūrisms un atpūtas ceļojumi.

Aviācijas nozares attīstība ir būtiska valsts ekonomiskajai attīstībai – to apliecina iepriekš veikto pētījumu dati. Tās ietekme uz iekšzemes kopproduktu ir 2,5 līdz 3% robežās, un pirms pandēmijas nozare nodrošināja kopumā līdz 30 000 darba vietām visā valstī. Tas ietver ne tikai aviācijas uzņēmējdarbību, bet arī tūrismu, infrastruktūras attīstību, eksporta ražošanu un patēriņu virknē citu ekonomikas segmentu. Tāpēc ir svarīgi, ka nav pārtraukti iepriekš uzsāktie Latvijas aviācijas infrastruktūras attīstības projekti.

Redzamākie no tiem – Rail Baltica dzelzceļa savienojuma ar starptautisko lidostu "Rīga" būvniecība, sagatavošanās darbi lidostas termināla vērienīgai paplašināšanai, "Latvijas Gaisa satiksme" jaunā aeronavigācijas torņa projekts. Minēto ieceru īstenošana, kā arī privāto investīciju ienākšana lidostas apkārtnē esošo teritoriju attīstībai, dod iespēju Rīgas lidostai noturēt līderību Baltijas valstu gaisa pārvadājumu tirgū un sekmīgi mērķēt uz jauniem aviācijas attīstības virzieniem, kas varētu rezultēties ar kvalitatīvu izrāvienu arī Ziemeļeiropas mērogā.

Mums ir ko piedāvāt, bet, atbildot uz pasaules iniciatīvām un izaicinājumiem, jādefinē nacionālais redzējums konkurētspējas stiprināšanai un sekmīgai aviācijas nozares attīstībai. Tāpēc Satiksmes ministrijā uzsākta Latvijas aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrāde. Svarīgi saprast, ka aviācija Latvijā nav tikai lidosta "Rīga" un "airBaltic". Nozare ir ievērojami plašāka – mums ir liels intelektuālā pienesuma potenciāls un attīstības iespējas. Jau pašlaik sekmīgi darbojas jaunuzņēmumi, kas jau guvuši atpazīstamību pasaulē, piemēram, tādās jomās kā dronu ražošana un izstrāde. Tāpat Latvijā strādā pasaules līderi aviācijas detaļu 3D drukā un ražo gaisa kuģu detaļas no moderniem kompozītmateriāliem. Izstrādē ir pilsētas gaisa mobilitātes projekti, kas tuvākajā desmitgadē ar aviosatiksmi varētu savienot teju visas Latvijas pilsētas. Tam plānots izmantot jauna koncepta lidaparātus, kas šobrīd ir prototipu izstrādes stadijā un kurus darbinās ar zaļo enerģiju.

Jau šobrīd ir skaidrs, ka tuvākajās desmitgadēs aviācijas nozare būtiski mainīsies. Nozari ietekmē globālās tendences, tostarp zaļais kurss, kas devis pamatu jaunu gaisa kuģu konceptu radīšanai. Piemēram, elektriskie lidaparāti, kuri, izmantojot vertikālās pacelšanās tehnoloģijas, varēs iekļauties pilsētas sabiedriskā transporta tīklā. Tāpat gan jaunuzņēmumi, tā arī aviācijas ražošanas flagmaņi pašlaik attīsta gaisa kuģu dzinēju tehnoloģijas uz ūdeņraža bāzes. Lai arī šīs tehnoloģijas ir prototipu izstrādes stadijā, ir pamats domāt, ka vērienīgās izmaiņas aviācijas pakalpojumos sagaidāmas jau tuvāko desmit gadu laikā.

Izrāviens klimata un vides saistītu problēmu risināšanā un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā saistāms ar Eiropas Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemto paziņojumu par "Eiropas zaļo kursu". Eiropas Savienība apņēmusies līdz 2030. gadam samazināt savas ekonomikas neto siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, un šīs iniciatīvas ietvarā tiek virzīts Eiropas priekšlikumu kopums «Gatavi mērķrādītājam 55%» (Fit for 55). Aviācijas nozarei šī iniciatīva nozīmē strauju emisiju samazināšanu. Lai sasniegtu klimata ambīcijas, aviācijā virza iniciatīvu par ilgtspējīgas aviācijas degvielas ieviešanu gaisa kuģos, kas samazinās fosilās degvielas patēriņu. Tāpat līdz 2027. gadam sagaidāms, ka aviācijai vairs nebūs pieejamas bezmaksas emisiju kvotas un līdz 2033. gadam tiks ieviests jauns aviācijas degvielas nodoklis. Savukārt aviācijas infrastruktūras objektiem, piemēram, lidostām, būs nepieciešamas vērienīgas investīcijas, lai mazinātu atkarību no resursiem, kuru ražošanā tiek izmantota fosilā degviela.

Vienlaikus jāapzinās, ka zaļais kurss nozīmē augstākas cenas. Neskatoties uz to, ka aviācija aktīvi strādā, lai pielāgotos noteiktajiem vides mērķiem un nezaudētu savas izaugsmes iespējas, zaļo politiku ieviešana palielinās gaisa satiksmes izmaksas. Aviobiļetes kļūs dārgākas. Piemēram, Amsterdamā bāzēts konsultāciju uzņēmums "Amsterdam Economics & Royal Netherlands Aerospace Centre" šī gada marta pētījumā izteica prognozes, ka lidojumā līdz 3000 km Eiropas robežās 2030. gadā vienas aviobiļetes cena pieaugs par aptuveni 45 eiro uz vienu pasažieri, bet tālsatiksmes maršrutā vidēji par 50 eiro. Savukārt 2035. gadā izmaksu pieaugums, neskaitot inflāciju, varētu pieaugt attiecīgi par 65 eiro un 105 eiro. Vienlaikus joprojām ir daudz neskaidrību par nākotnes izmaksām, kā rezultātā minētās cenu prognozes ir konservatīvas un izmaksu kāpums varētu būt lielāks. No otras puses, gaisa kuģu un aeronavigācijas tehnoloģiju attīstība var mazināt ne tikai aviācijas vides piesārņojumu, bet vienlaikus arī novērst spiedienu uz izmaksu kāpumu nākotnē.

Mūsu – politikas veidotāju un nozares – kopīgs uzdevums ir, strādājot kopā, darīt visu nepieciešamo, lai arī turpmāk Latvija varētu baudīt labumus no ilgtspējīgas aviācijas savienojumiem ar pasauli, kā arī aviācijas nozare joprojām būtu pieprasīts darba devējs un inovāciju virzītājspēks!

Jau kopš 2018. gada, Satiksmes ministrijai sadarbojoties ar Latvijas Aviācijas Asociāciju, iesaistot nozares vadošos uzņēmumus un ekspertus, darbojas Aviācijas domnīca, kur viens no mērķiem ir vienoties par vienotu skatījumu un aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības plāniem. Tāpat kā nozares attīstībai nozīmīgs pasākums jāatzīmē 7. jūlijā notiekošais Rīgas Aviācijas Forums, kurā diskusijās par nozares attīstības perspektīvām piedalīsies Latvijas un pasaules aviācijas eksperti.

Dialogs ir svarīgs, tāpēc aicinu ikvienu, kam ir konstruktīvi priekšlikumi un idejas, sekot foruma norisei internetā un iesaistīties diskusijā par nozares attīstību!