Foto: Privātais arhīvs
Pirms pieciem gadiem Biķernieku trasē notika pirmo autonomo auto demonstrācija. To dalība satiksmē nebūt nav utopija, tas ir tikai laika jautājums. Latvija ir viena no līderēm inovatīvo tehnoloģiju jomā, tomēr pirmie komercializētie autonomie auto pa ceļiem pārvietojas citās valstīs. Problēma nav tehnoloģijās – mums ir spēcīga digitālā infrastruktūra, unikāli testa poligoni, izcila starptautiska sadarbība, kas sniedz vērtīgu pieredzi. Bet likumdošanas jautājumos mums būtu jādarbojas daudz raitāk, lai ātrāk ieviestu reālos satiksmes apstākļos Latvijā izstrādātus risinājumus.

Skandināvijas un Baltijas reģions inovatīvo tehnoloģiju ziņā ir ļoti progresīvs, pilnībā kliedējot izplatīto stereotipu, ka visas labās lietas notiek tikai Vācijā vai Nīderlandē. Latvija nenoliedzami ir viena no vadošajām valstīm ne tikai Eiropā, bet krietni plašākā mērogā: ar 5G tehnoloģijām esam krietnu soli priekšā ļoti daudzām valstīm.

Domāju, vēl pāris gadi, un no tehnoloģiskā aspekta nebūs nekādu šķēršļu, lai autonomi braucošs auto varētu mierīgi veikt ceļu no Rīgas līdz Tallinai, vai vismaz kādu tā posmu. Cits jautājums, vai būsim tam gatavi un vai to drīkstēs darīt.

Jau vairākus gadus LMT piedalās vairākos starptautiskos projektos, kas saistīti ar infrastruktūras digitalizāciju un 5G tehnoloģiju ieviešanu, tai skaitā ar autonomo auto ieviešanu. Lai līdz tam nonāktu, vispirms satiksmē ir jāiekļauj savienotie auto, kas komunicē ar 5G tīkla atbalstu. Savienotie auto ir automašīnas, kuras var savstarpēji komunicēt izmantojot 5G iespējas.

Ja mēs sarunājamies izmantojot mobilo telefonu, tad savienotie auto izmanto datu apmaiņu savstarpējai saziņai. Biķernieku trasē sadarbībā ar CSDD esam ieviesuši unikālu testa poligonu, kur testējam pārrobežu simulāciju – vienā pusē darbojas LMT tīkls, otrā – igauņu Telia. Tas ļauj pārbaudīt, kā mašīnas komunicēs, kad brauks no Latvijas uz Igauniju, kā arī citos pārrobežu scenārijos.

Tas būs ļoti svarīgi autonomajām mašīnām nākotnē, lai, pārslēdzoties starp tīkliem, nezaudētu savienojamību ne tikai starp mašīnām, bet arī starp mašīnu un cilvēku uz ceļa un īstenotu drošības lietojumus. Šobrīd aktīvi pētām arī 5G iespējas un tīkla nodrošināšanu jūrā sadarbībā ar "LVR Flote" un ceram, ka nākamā gada otrajā pusē jau tiksim līdz pirmajiem demonstrējumiem. Tāpat esam iesaistījušies jaunā Eiropas projektā Augmented Ccam, kurā galvenā uzmanība vērsta uz datu iegūšanu no infrastruktūras jeb infrastruktūras digitalizēšanu, veidojot digitālo dvīni. Gan savienotajām, gan autonomajām automašīnām būs ļoti svarīgi bez laika nobīdes iegūt datus par reālo situāciju ceļu infrastruktūrā – kur pārvietoties, kur notiek ceļu darbi vai veidojas sastrēgumi, kur atrodas cilvēki utt. Latviju šajā projektā pārstāv arī "Latvijas Valsts ceļi" un Elektronikas un datorzinātņu institūts. Svarīgs uzdevums ir arī pēc iespējas ātrāka 5G tīklu ieviešana uz tādiem Eiropas nozīmes ceļiem kā Via Baltica un Rīga–Ventspils, lai savienotie auto jau pārskatāmā nākotnē varētu izmantot šo infrastruktūru.

Tehnoloģiskās iespējas šobrīd krietni apsteidz likumdošanu. No komunikācijas tehnoloģiju viedokļa Latvija vienmēr ir bijusi viena no līderēm ne tikai Eiropas, bet arī plašākā mērogā. Vieni no pirmajiem ieviesām 4G un 5G, vienlaikus attīstām divus paralēlus tīklus – vienu lietotājiem, otru izpētei. Tā ir unikāla kombinācija, kāda citur Eiropā netiek plaši piemērota. Mums vēl ir jāpaveic zināms darbs digitalizācijā un jāievāc daudzi datu slāņi, bet šajā virzienā apsveicami darbojas "Latvijas Valsts ceļi", kas aktīvi interesējas ne tikai par asfalta kvalitāti, bet arī par ceļu infrastruktūras digitalizēšanu un drošības uzlabošanu. LMT jau četrus gadus kā vienīgais mobilo sakaru operators no Baltijas un Skandināvijas reģiona pārstāv Latviju asociācijā 5G Automotive, kur līdzdarbojas tādi pasaules smagsvari kā BMW, Volvo, Daimler, Jaguar, Apple u. c., kopā pētot, kāda būs savienojamība nākotnē, kā auto apmainīsies ar datiem savā starpā un kā ar pilsētas infrastruktūru. Tāpēc tiek veidoti vienoti standarti, lai nākotnē visi transportlīdzekļi savā starpā saprastos, lai nebūtu tā, ka katrs ražotājs vai iekārtu izstrādātājs ievieš savu standartu. Līdzīgi kā savulaik katram mobilo tālruņu ražotājam bija savs telefona lādētāja variants.

Tomēr mēs netiksim diez cik tālu bez atbilstošas likumdošanas. Piemēram, Somijā autonomās mašīnas jau drīkst pārvietoties pa ceļiem. Igaunijā tādi jauni risinājumi kā attālināti vadāmi auto tiek sertificēti salīdzinoši ātri. Latvijā attālinātas vadāma auto testus un demonstrācijas veicām jau 2021.gadā. Ja gribam būt līderpozīcijās, arī mums vajadzētu vienkāršotu un efektīvu pieeju šādu tehnoloģiju ieviešanas atbalstam no likumdošanas skatu punkta. Protams, tas rada savus izaicinājumus.

Pašbraucoši auto nav utopija, tas ir tikai laika jautājums. Viens no lielākajiem izaicinājumiem nebūs pašas autonomās automašīnas – tās ir drošas. Kā rāda citās valstīs līdz šim apkopotā statistika, autonomo automašīnu izraisīto avāriju un kļūdu skaits ir daudz mazāks nekā tas, kas rodas cilvēciskā faktora rezultātā. Īstais izaicinājums būs tas, kā cilvēki pieņems šo jauno realitāti un spēs saprasties ar tehnoloģijām.

Noteikti interesants notikums ikvienam 5G nozares pārstāvim ir 5G ekosistēmas forums 5G Techritory, kas no 29. līdz 30. novembrim notiks Rīgā, klātienē pulcējot 300 5G ekosistēmas vadošo ekspertu, savukārt tiešsaistē apvienojot tehnoloģiju entuziastus no visas pasaules. Diskusijās ar citiem viedās mobilitātes ekspertiem centīsimies rast jaunas iniciatīvas, kuras ieviest dzīvē iespējami drīz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!