To, ka turpmāk tomēr varētu nebūt kā agrāk, augstskolas saprata jau labu laiku pirms 12. marta – dienas, kad Latvijā izsludināja ārkārtējo situāciju un kas teju vienā naktī mainīja ierasto augstskolu darbības modeli. Jau iepriekš bija sākušās diskusijas par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu, izskanējuši aicinājumi vairāk pievērsties studiju procesa digitalizācijai, kā arī aktualizēts jautājums par starptautiskajiem augstskolu reitingiem, kuru augstākajās vietās Latvijas institūcijas neparādās, un dažas no augstskolām pie šiem jautājumiem bija arī uzsākušas darbu. Tomēr ārkārtējās situācijas sākums bija kā starta šāviens, un visas augstskolas uzsāka strauju skrējienu pretī izmaiņām. Kāda tad varētu būt augstskolu nākotne?
Digitalizācijas ietekme
Gribam to vai nē, bet jaunajā situācijā universitātēm būs jākļūst ātrākām un fleksiblākām, pārejot uz attālināto studiju formātu. Ārkārtējās situācijas laikā cilvēki būs izbaudījuši attālinātās lekcijas un atklājuši to sniegtās ērtības – studēju, kur gribu, kad gribu un ko gribu. Protams, daļa studentu vēlēsies turpināt studijas klātienes formātā, taču cilvēki, kuru viena no lielākajām vērtībām ir laiks un iespēja pašiem organizēt savu studiju procesu, izšķirsies par attālināto studiju formu. Šāda pieprasījuma potenciālā esamība augstskolām jau tagad liek domāt par izglītības formāta maiņu, attīstot attālināto studiju formātu, lai nezaudētu konkurences cīņā ne vietējā, ne globālā līmenī.
Būs arī jāstrādā pie izmaiņām studiju procesā ne tikai pēc formas, bet arī pēc satura, pielāgojot šo saturu mūsdienu vajadzībām, kā arī šo saturu "ierāmējot" formātā, kas ir draudzīgs attālinātām lekcijām, nav monotons pusotras stundas videoieraksts, bet nodrošina interaktivitāti un pieprasa konstantu studējošā uzmanību, līdzīgi kā to jau šobrīd piedāvā pasaules vadošie interneta izglītības satura nodrošinātāji.
Arī mēs Rīgas Tehniskajā universitātē pie šiem izaicinājumiem jau strādājam. Īstenojam apjomīgu studiju procesa digitalizācijas projektu un jau pirms gada katrā no fakultātēm atradām pārmaiņu aģentus, kas strādāja pie digitāla formāta un interaktīvu mācību palīgmateriālu izveides. Šādā veidā mūsu pārmaiņu aģenti ieguva pieredzi, kas ļoti palīdz viņiem pašiem un citiem kolēģiem, kuri patlaban ir saskārušies ar nepieciešamību savu ikdienas studiju procesu pilnībā pārcelt uz attālināto formātu.
Jauns formāts darbinieku pārkvalifikācijai un ārvalstu studentu apmācībai
Jauna dimensija universitātēm paveras arī darba ņēmēju pārkvalifikācijā. Aizvadītajās nedēļās esam bijuši liecinieki vairāku uzņēmumu paziņojumiem par darbinieku atlaišanu. Lai šie cilvēki neizkristu no darba tirgus, viņiem ir nepieciešamas jaunas zināšanas. Nu ir pienācis laiks mainīt formu un pārkvalifikācijas mācību kursus piedāvāt attālināti. Augstskolas jau būs ieguvušas apjomīgu pieredzi, nodrošinot mācību procesu attālināti, un šī ir lieliska iespēja, kad šī pieredze noderēs valstij bezdarbnieku pārkvalifikācijā vai esošo uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā, sniedzot viņiem darba tirgū nepieciešamās zināšanas. Tas viss ir īstenojams attālinātā formātā, un, visticamāk, augstskolām neuzņemot kursu šajā virzienā, plašs piedāvājums sekos no ārvalstu interneta izglītības satura nodrošinātājiem.
Vēl viena potenciālā mērķgrupa, kas pieprasīs virtuālās studijas, ir ārzemju studenti. Plosoties pandēmijai, esam piedzīvojuši robežu slēgšanu un patlaban nezinām, kad atkal brīvi varēsim pārvietoties no valsts uz valsti, un šis apstāklis apgrūtinās ārvalstu studentu piesaisti. Augstskolām, kuras līdz šim bijušas aktīvas izglītības eksportā, neatliks nekas cits, kā ārzemju studentiem piedāvāt virtuālās lekcijas, ja tās vēlēsies saglabāt savu vietu starptautiskajā tirgū. Iegūstot attālinātu studiju pieredzi, iespējams, ārzemju studenti nākotnē vairs nevēlēsies atstāt savu zemi, bet studēt tajās augstskolās, kuras piedāvās visērtākās un labākās virtuālās studijas. Mums ir jāsaprot – studiju formas maiņa globālā mērogā notiks strauji, tāpēc Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir jābūt izlēmīgām un to rīcībai pārkārtojoties – ātrai.
Zinātnes attīstība un uzrāviens
Skatoties ilgtermiņā, universitātēm ir jāpalīdz sabiedrībai pārvarēt vīrusa radītās dīkstāves sekas, un tā ir viena no iespējām, kas augstākajai izglītībai un zinātnei ir jāizmanto. Ko var darīt universitātes? Izmantojot savu zināšanu bāzi, palīdzēt uzņēmumiem pilnveidot tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, lai biznesa vide ātrāk atgūtos un spētu turpināt darbu pēc krīzes. Lai to izdarītu, nepieciešams izveidot ekosistēmu, kurā uzņēmēji un zinātnieki varētu satikties, – lai uzņēmēji zinātu, kā uzrunāt zinātniekus un pasūtīt nepieciešamo produktu, savukārt zinātnieki – kā atrast uzņēmējus, kuriem palīdzēt ar zināšanām. Šajā gadījumā izšķirošais lielums būs laiks, jo globālajā attīstībā svarīga ir konkurence, tāpēc zinātniekiem jārēķinās, ka ātrums būs viens no viņu darba sekmīguma kritērijiem. Patlaban valstiskā līmenī notiek diskusijas par papildu finansējuma piešķiršanu pētniecībai, kas palīdzētu risināt ar veselības aizsardzību un ekonomikas stimulēšanu saistītos jautājumus. Šis noteikti būtu īstais brīdis, kad ieguldīt pētniecībā, lai spētu paaugstinātas starptautiskās konkurences apstākļos maksimāli ātri atrast risinājumus Latvijas tautsaimniecības atveseļošanai.
Augstskolas un zinātniskās institūcijas šo izaicinājumu pārvarēšanā jau ir iesaistījušās un uzrādījušas vērā ņemamus sasniegumus. Īsā termiņā ir tapuši piedāvājumi veselībai un drošībai. Piemēram, zinātnieku un inženieru komanda RTU Dizaina fabrikā 48 stundu laikā izstrādāja prototipu automatizētam plaušu ventilatoram, kura ražošana būtu pietiekami vienkārša un lietošana ērta, lai spētu operatīvi sniegt palīdzību pacientiem ar Covid-19 izraisītiem elpošanas traucējumiem. Šis prototips radās hakatonā, kas tika sarīkots, lai izveidotu ātri ieviešamus risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai. Tāpēc ir nepieciešams maksimāli izmantot šo potenciālu, lai zinātniskā darbība kļūtu ne tikai par pašu augstskolu attīstības dzinējspēku, bet palīdzētu arī plašākā kontekstā stāties pretī izaicinājumiem, ar kuriem saskaras visa valsts.
Augstākās izglītības pārvaldības izmaiņas
Joprojām aktuāls dienaskārtības jautājums ir augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņa. Ir skaidrs, ka jautājums nav par to, vai šīs izmaiņas būs, bet gan – kad tās būs. Protams, šis jautājums ir saistīts arī ar vairākiem riskiem – maksimāli jādomā par to, lai augstskolu padomes nebūtu politizētas, bet spētu veicināt augstskolu straujāku attīstību, balstoties uz akadēmiskā un zinātniskā personāla pārstāvju un noteiktu jomu profesionāļu, kuri pārstāv finanšu vadības, stratēģiskās vadības un citas kompetences, zināšanām un pieredzi. Protams, šīs izmaiņas nav burvju nūjiņa, kas vienā dienā izmainīs visu augstākās izglītības sistēmu un padarīs augstskolas par starptautiski konkurētspējīgām institūcijām, bet noteikti veicinās lēmumu pieņemšanas ātrumu un palīdzēs pieņemt vienu otru sāpīgāku lēmumu, kas nepieciešams augstskolu attīstībai, taču esošajā sistēmā nav iespējams. Tāpēc augstskolām jau šobrīd nepieciešams plānot, kā šo jauno pārvaldības modeli maksimāli izmantot savā labā, pielāgojot iekšējo pārvaldības modeli, un plānot, kādu stratēģiju veidot attīstības periodam no 2021. gada, kad būs mainījusies ne tikai ārējā vide, bet arī iekšējais pārvaldības modelis.
Nekas vairs nav kā agrāk un nekad vairs nebūs – Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija ir likusi Latvijas augstākajai izglītībai un zinātnei ātrāk, nekā domāts, ielēkt nākamajā attīstības ātrumā, spiest uz digitalizācijas pedāļa un traukties nākotnē, kurā augstskolas gaida liela konkurence un kur ieguvēji būs tie, kuri ērtāk jutīsies virtuālajā pasaulē, spēs pieņemt ātrus un pārdomātus lēmumus par izmaiņām. Un tikai no pašām augstskolām tagad būs atkarīgs, cik ātri tās pielāgosies jaunajiem apstākļiem, kā spēs mainīties un kā mainīs pasauli ap sevi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
