Pilsoņkaru ar šaušanu pašā galvaspilsētas Tbilisi centrā, pirmā prezidenta bijušā padomju laiku disidenta Zviada Gamsahurdias gāšanu un bojāeju 1993. gadā Čečenijas teritorijā, dažādu valdības nekontrolētu bruņotu formējumu izveidošanos, kādreizējā PSRS ārlietu ministra Eduarda Ševardnadzes atgriešanos un kļūšanu par nākamo valsts galvu, divus karus separātiski noskaņotajās Dienvidoestijas un Abhāzijas autonomijās, vairāk kā 300 tūkstošu cilvēku kļūšanu par bēgļiem, dzīvi lielā elektroenerģijas un gāzes trūkumā, rindas pēc maizes, Rožu revolūciju 2003. gada novembrī ar Ševardnadzes gāšanu, trešā prezidenta Mihaila Saakašvili progresīvās reformas, Krievijas armijas iebrukumu 2008. gada augustā, prokrieviskā miljardiera Bidzinas Ivanišvili nākšanu pie varas 2012. gadā, izteiktu stagnāciju visās nozarēs beidzamo gadu laikā, augstu inficēšanos ar Covid-19 un mirstības pieaugumu, visbeidzot oktobra pašvaldību vēlēšanas un Saakašvili atgriešanos.
Tas bijis zināms pārsteigums valdošajai Ivanišvili kontrolētajai partijai "Gruzijas sapnis" un valdībai, taču nav atturējis gandrīz uzreiz iespundēt cietumā dzimtenē pārradušos trešo valsts prezidentu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Loading...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
