Saeimā tiek debatēts "Must carry," ko varētu tulkot kā "Obligāti iekļaujams". Šī norma cita starpā neļauj nacionālajiem komerckanāliem iekasēt maksu no operatoriem par sava kanāla iekļaušanu viņu piedāvājumā. Tas ir viens no vairākiem iemesliem, kādēļ apdraudēta nacionālo komerckanālu spēja gūt ieņēmumus un finansēt Latvijas skatītāja prasībām atbilstoša TV satura veidošanu.
Patlaban maksas operatori ārzemju kanāliem maksā, bet nacionālie komerckanāli neko nesaņem. Tādējādi Latvijas valsts atbalsta tikai ārzemju kanālus, nevis vietējā satura radīšanu un vietējās žurnālistu, producentu, operatoru, mākslinieku u.c radošo profesiju darba vietas. Var saprast, ka maksas operatoriem izmaiņas nepatīk, jo tās liks maksāt komerctelevīzijām naudu, kas, kā izskatās, jau slēpti tiek iekasēta no skatītāja. Paskaidrošu – patlaban TV3 un LNT ir iekļauts "pamata" pakā, vai arī ir pieejami, ja skatītājs papildus izvēlas kādu no maksas programmu pakām. Tādējādi var secināt, ka savdabīga marketinga trika rezultātā TV3 jau ir maksas piedāvājumā. Vismaz TV3 vadībai nav zināms neviens tāds gadījums Latvijā, kur nacionālais komerckanāls būtu skatītājam pieejams atsevišķi un bez maksas kādā no kabeļu operatoru pakām. "Must carry" grozīšana atrisinās šo problēmu, un ir viens no paņēmieniem, kā uzlabot nacionālo komerctelevīziju konkurētspēju ar ārzemju TV kanāliem. Mainot regulējumu un atļaujot nacionālajiem komerckanāliem saņemt maksu no kabeļoperatoriem, pakalpojuma maksa patērētājiem būtiski nepieaugs.
Cenas pieaugums vienam skatītājam būs apmēram 5% - 7% robežās. Pat tad, ja pieskaita iespējamo kabeļoperatora maksu par nacionālo komerctelevīziju pārraidīšanu, sadārdzinājums mājsaimniecībai būs ievērojami mazāks par vienas kino biļetes cenu.
Es esmu pārliecināta, ka mēs spēsim izveidot biznesa attiecības ar kabeļoperatoriem, kas būs sabiedrības, valsts un biznesa interesēs. Ieviešot jauno biznesa modeli tiks piemērota diferencēta maksas un pārejas posma noteikšana kabeļoperatoriem ņemot vērā to darbību (atsevišķi vērtējot mazos/vidējos operatorus pilsētās, piedāvātās kabeļoperatora pakas u.c.). Mēs zinām arī pieredzi Lietuvā. Šovasar Lietuvas parlaments jau izdarīja izmaiņas par kurām mēs šobrīd diskutējam. Rezultātā pēc spraigām diskusijām līgumi tika noslēgti, kas neradīja būtisku sadārdzinājumu skatītājam, un nacionālās komerctelevīzijas ir pieejamas kabeļtelevīziju piedāvātajās pakās.
Vēlos paskaidrot sekojošo - lai Latvijas skatītājs skatītos Latvijā un latviešu valodā ražotu vietējo mediju produkciju, nepieciešamas divas lietas - tai jābūt gan tehnoloģiski pieejamai, gan pietiekami kvalitatīvai. Ar tehnoloģisko pieejamību vairs nav nekādu problēmu. Pat vairāk, vidējam skatītājam ir gandrīz neierobežotas iespējas piekļūt daudziem simtiem kanālu no visas pasaules, ne tikai Latvijas. To nodrošina satelīta, virszemes apraides un kabeļu tehnoloģijas par cenām, kas ir pieejamas gandrīz visiem. Milzu piedāvājums izraisa saprotamu konkurenci vietējiem kanāliem. Pret progresu nevar un nevajag iebilst - cilvēkiem intereses ir visdažādākās, un katrs pelnījis atrast sev piemērotāko. Valstiskais jautājums ir, cik ilgi patlaban vāji finansētā Latvijas TV vide spēs producēt pietiekami spēcīgus raidījumus, lai vismaz daļu laika noturētu pie sevis Latvijas skatītāju, vai arī skatītājs dosies ārvalstu kanālu virzienā. Jo nevar ilgi būt trešās šķiras kvalitāte televīziju piedāvājumā: Krievijas, Vācijas vai ASV kanāli skatītājam ir viena pults klikšķa attālumā.
Jā, kvantitatīvi lielākais piedāvājums vēl nav viss - ārzemju kanāli piedāvā izcilu kvalitāti sākot no ziņām un analītiskiem raidījumiem, līdz izklaidējošiem šoviem. Lielajām nācijām TV produkcijas pārdošanai ir arī lielāks tirgus, un tāpēc TV ražošanas budžeti atļauj radīt ļoti pievilcīgus raidījumus. Piemēram, Krievijas producenti filmas vai šovus var izplatīt ne tikai milzīgajā Krievijas teritorijā, bet arī citās valstīs, kur iedzīvotāji saprot krievu valodu, un šādu skatītāju skaits mērāms pārsimt miljonos. TV produkcijai, kas ir latviešu valodā vai ir aktuāla tikai Latvijas iedzīvotājiem, "klientu" skaits ir simtiem reižu mazāks.
Šie ir objektīvi apstākļi, kāpēc visām mazu valstu televīzijām, kas veido TV produkciju dzimtajā valodā, ir smagi jācīnās par savu skatītāju. Latvijā nacionālai komerctelevīzijai ir arī savi specifiskie apgrūtinājumi. Piemēram, par virszemes apraidi gadā jāmaksā 650 000 latu digitālās televīzijas ieviesējam Lattelecom, kas ir ievērojami vairāk ne kā kaimiņvalstīs.
Labā ziņa ir tā, ka vietējā TV produkcija ir aizvien pieprasīta. Latvijas iedzīvotājs, latvietis, krievs, ukrainis - ar interesi var noskatīties ziņas CNN, bet viņu interesē arī, kas notiek tepat Latvijā, cits skatīsies analītiskos raidījumus vai vietējo seriālu. Latvijas skatītājs no savas televīzijas gaida un pieprasa tieši vietējo TV saturu. Ja vietējā TV satura nav, tad skatītāji izklīst pa ārvalstu kanāliem - šo tendenci var manīt vasaras mēnešos, kad Latvijas televīzijās samazinās vietējo raidījumu īpatsvars.
Valstij ir nepieciešama nacionālā TV industrija, ieskaitot gan spēcīgu sabiedrisko televīziju, gan spēcīgas nacionālās komerctelevīzijas. Televīzija vieno - ļauj būt informētam, apjaust kopīgo, saskatīt atšķirīgo un justies piederīgam šai valstij.
Jautājums ir par to, vai nacionālajai informācijas telpai būt, vai pamazām sarukt līdz tai robežai, no kuras nav atpakaļceļa. Ir jāmaina likumdošana līdzi laika garam un tehnoloģiju attīstībai, un te "Must carry" regulējuma atcelšana ir pirmais solis. Televīzija ir viena no saitēm, kas vieno valsti ar tās iedzīvotāju. Kādēļ gan veicināt, lai saiti ar Latvijas iedzīvotājiem veido citas valstis?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
