Beāte Krauze: Digitālā paaudze transformē uzskatus par norēķiniem  (39)

Patērētāji jau daudzu gadu garumā ir raduši izmantot tās ērtības, ko piedāvā norēķinu kartes, un bieži vien par pašsaprotamu uzskata šī pakalpojuma pieejamību. Atbilstoši Latvijas Bankas statistikas datiem arī pērn gluži kā iepriekšējos gados vispieprasītākais bezskaidras naudas maksāšanas instruments bija tieši maksājumu kartes (57,1% no kopējā maksājumu skaita). Tāpēc nav jābrīnās, ka patērētāji, saskaroties ar situāciju, kad tirdzniecības vietā nav nodrošināti bezskaidras naudas norēķini, visbiežāk dodas iepirkties pie konkurentiem.

Likumsakarīgi, ka pēc iedzīvotāju aptaujās tieši jauniešu (15-19 gadi) vidū ir novērojama visaugstākā lojalitāte attiecībā uz bezskaidras naudas norēķiniem. Vairāk nekā puse pusaudžu norādījuši, ka izvēlas tikai tās tirdzniecības vietas, kas piedāvā šādu iespēju. Tā ir paaudze, kas ir izaugusi moderno tehnoloģiju vidē, un tas atspoguļojas arī viņu iepirkšanās paradumos.

Mūsdienās pastāvīgi rodas dažādas tehnoloģiskas inovācijas, kas atvieglo ne tikai mūsu ikdienas dzīvi, bet arī norēķinus e-vidē, tādēļ nav jābrīnās, ka tirdzniecības vietas, kurās nav pieejami pat viselementārākie bezskaidras naudas norēķini, jauniešiem liekas kā nepieņemams arhaisms.

Tieši puse aptaujāto jauniešu uzsvēruši, ka tirgotājiem obligāti ir jāpiedāvā iespēja bezskaidras naudas norēķiniem. Šie dati arī faktiski ir indikators par patērētāju uzvedību nākotnē. Proti, ar gadiem to pircēju īpatsvars, kas piekritīs un būs gatavi norēķināties ar skaidru naudu, strauji saruks. Turklāt vērojot, kādos tempos attīstās modernās tehnoloģijas, jādomā, ka nākotne ir daudz tuvāk, nekā mēs iedomājamies.

Atšķirībā no digitālās paaudzes, kas iepirkšanos vairāk uztver kā sava veida izklaidi, citas vecuma grupas to uztver nopietnāk un pirms pirkuma vairāk apsver tā nepieciešamību un ieguvumus. Šajā ziņā viskrasāk atšķiras vecākā paaudze. Viņi biežāk ir vietējās produkcijas piekritēji un vairāk nekā citas paaudzes izvēlas iepirkties nelielās tirdzniecības vietās vai tirgos, t.i. vietās, kas vairāk balstās uz tradicionālajām vērtībām un praksēm, nevis modernajām tehnoloģijām. Taču bezskaidras naudas norēķini kļūst arvien demokrātiskāki un aptaujas rāda, ka arī seniori ir novērtējuši bankas karšu ērtības. Ceturtā daļa šīs paaudzes respondentu ir norādījuši, ka tirdzniecības vietās ir jābūt iespējai bezskaidras naudas norēķiniem, bet trešdaļa atzīst, ka, dodoties iepirkties, neņem līdzi lielas naudas summas.

Ņemot vērā moderno tehnoloģiju straujo attīstību un pircēju arvien augošo tendenci izvēlēties bezskaidras naudas norēķinu, interesanti šķiet atsevišķi statistikas dati, kas liecina, ka līdz pat 30% tirdzniecības vietu Latvijā vietu nav uzstādīti norēķinu karšu termināļi.

Ir gan jānorāda, ka ar katru gadu pieaug gan termināļu skaits, gan arī maksājumu, kas veikti ar norēķinu kartēm, īpatsvars. Tas liecina par to, ka daudzi uzņēmēji tomēr arvien vairāk aizdomājas par sava tirgus segmenta aizplūšanu pie konkurentiem, un cenšas atbilstoši rīkoties, lai šo situāciju novērstu, jo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi pēdējā gada laikā ir bijuši spiesti atteikties no pirkuma vai doties pie cita tirgotāja tikai tāpēc, ka nebija iespējas norēķināties ar karti. Un, acīmredzami, arī uzņēmēju ir šo tendenci piefiksējuši un arvien vairāk sāk piedāvāt saviem klientiem dažādas norēķinu metodes.

Šobrīd dažādi uzņēmējdarbības atbalsta rīki tiek piedāvāti gan no valsts , gan privātā sektora puses (granti, atbalsta programmas utt.). Taču arī pašiem uzņēmējiem ir jābūt aktīviem un jāspēj pielāgoties mūsdienu klienta prasībām. Ja konkrētais uzņēmējs nepielāgosies patērētāju prasībām, tad visdrīzāk zaudēs konkurētspēju un nespēs audzēt savu apgrozījumu un attiecīgi arī peļņu. Savukārt, piedāvājot saviem klientiem izvēles iespējas, uzņēmējam, visticamāk, veidosies jaunas izaugsmes un attīstības iespējas. Turklāt mūsdienās uzņēmumiem noteikti ir vērts apdomāt preču tirdzniecību ne tikai fiziski veikalos, bet arī internetā.