Boriss Cilevičs: Vēlreiz par 'veiksmes stāstu' - kurš vainīgs un ko darīt?
Foto: Publicitātes foto

Pēc manas publikācijas par sociālo taisnīgumu un Latvijas situāciju ES daudzi "vienīgās pareizās" (t.i. "Vienotības") partejiskās līnijas aizstāvji gaužām satraucās un pauda iebildumus. Es, lūk, esot minējis rādītājus, kas raksturo sociālo jomu kopumā, bet nebūt ne valdības politiku. Pēc viņu domām, smagā situācija ir izveidojusies objektīvi. Valdība neesot vainīga, - mēs, tā sakot, objektīvi esam nabadzīgi un nevaram atļauties tērēt vairāk naudas sociālajai aizsardzībai; un vispār - varētu būt vēl ļaunāk. Utt…

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tad nu palūkosimies, vai tā tas patiešām ir. Aplūkosim dažus rādītājus, kas nosaka nevis nevis kopumā, bet valdības politiku un prioritātes.

Svarīgākais rādītājs – kādu budžeta daļu valsts tērē sociālajai aizsardzībai. Nevis absolūtos skaitļos, bet procentos no IKP. Pēc šī rādītāja Latvija ir pēdējā vietā ES:

Boriss Cilevičs: Vēlreiz par 'veiksmes stāstu' - kurš vainīgs un ko darīt?
Foto: Publicitātes foto

Šis rādītājs raksturo nevis valsts pārticības līmeni, bet tieši prioritātes - kādus mērķus valdība uzskata par svarīgākajiem.

Likumsakarīgi, ka pēc iedzīvotāju skaita, kas dzīvo uz nabadzības sliekšņa, Latvija ir ES "līderpozīcijās" - 36%: 

Boriss Cilevičs: Vēlreiz par 'veiksmes stāstu' - kurš vainīgs un ko darīt?
Foto: Publicitātes foto

Nabadzības riskam īpaši pakļautas ir nepilnās ģimenes. Bet tādu Latvijā ir daudz - katra trešā (29% ģimeņu bērnus audzina tikai māte, 4% - tikai tēvs). Divas no trim šādām ģimenēm (64%) ir uz nabadzības robežas:

Boriss Cilevičs: Vēlreiz par 'veiksmes stāstu' - kurš vainīgs un ko darīt?
Foto: Publicitātes foto

Vēl viens svarīgs rādītājs - valsts izdevumi veselības aprūpei. Un arī šeit mēs esam pēdējā vietā ES, novirzot šim mērķim mazāk kā 4% no IKP - divreiz mazāk kā Rietumeiropas valstis, un pusotru reizi mazāk kā kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija: 

Boriss Cilevičs: Vēlreiz par 'veiksmes stāstu' - kurš vainīgs un ko darīt?
Foto: Publicitātes foto

Jau pirms diviem gadiem Pasaules Veselības organizācija rekomendēja Latvijai līdz 2014.gadam nodrošināt finansējumu veselības aizsardzībai ne mazāk kā 5% apmērā no IKP, taču šo rekomendāciju valdība ignorēja.

Ja valsts nesedz izdevumus, cilvēki bieži vien vilcinās līdz pēdējam, taču beigu beigās ir spiesti par ārstēšanos maksāt paši. Protams, ja vien spēj... Skaidrs, ka izdevumu apjoms, ko paši iedzīvotāji maksā no savas kabatas attiecībā pret valsts nodrošināto finansējumu, Latvijā ir visaugstākais ES: 

Boriss Cilevičs: Vēlreiz par 'veiksmes stāstu' - kurš vainīgs un ko darīt?
Foto: Publicitātes foto
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form