Mēs nepadosimies, bet mainīsim taktiku. Tā vietā, lai censtos motivēt vidējo latvieti pašizglītoties, mēs iesim pro-aktīvu taku un informāciju barosim jums "ar karoti", tāpēc noēdiet līdz galam iesākto krabju nūjiņu un lasiet uzmanīgi, jo sekojošo jēdzienu lietojums jūsu argumentācijā nosaka, kurā aizgalda pusē atrodaties.
"Dabīgs".
Šis jēdziens ir izstiepts no Polijas ābola līdz seksuālajai orientācijai. Problēma ar "dabīgs" ir tā biežā lietojuma konteksts, kas implicē, ka pastāv kaut kas nedabīgs vai pretdabīgs. Pašos pamatos pieņemot, ka daba ir noslēgta sistēma (visums), jebkura substance vai process tajā ir dabīgs. Taču vidējais latvietis ar "nedabīgs" asociē drīzāk to, kas nav sastopams florā vai faunā, vai drīzāk - to, ko viņš nezina par floru un faunu.
Piemēram, nātrija glutamāts, kas starp bezcerīgām mājsaimniecēm zināms kā legālā narkotika un inde, ir sastopama tomātos, sēnēs, kartupeļos un ļoti daudzos citos produktos. Protams, šmurguļi, liekot roku uz Rēriha grāmatnīcas grāmatas, apgalvos, ka pastāv atšķirība starp molekulām, kas izveidojas tupenī vai mēģenē. Bet dažādi iegūšanas paņēmieni nepadara vienu un to pašu molekulu atšķirīgu -tas ir absurds jau pašā būtībā. Starp citu, nātrija glutamāts ir pilnīgi nekaitīgs.
"Pareizs jeb īsts"
Vēl viens svarīgs homo cūkas go-to malds ir tāds, ka pastāv kaut kas "īsts", jeb "pareizs", piemēram, "pareizi pagatavots ēdiens", vai "īsts darbs ir tāds, ko dara ar tulznām klātām rokām", vai, "pastāv dzimuma un nacionalitātes arhetipi". Mēs, akadēmiķi, to saucam par esenciālismu. Tā pamatā ir uzskats, ka visam eksistē ideālā forma, ko veido tikai viena atribūtu kombinācija. Necitēšu jums metafiziku, jo tas būtu kā cūkas barot ar safrānu - jūs nepazītu atšķirību, bet man tas būtu galēji nelietderīgi iztērēts resurss.
Lūk analoģija, kura būs saprotama - šašliks. Katru gadu 23. jūnijā jūs esat provincē, ielejat glāzē alkoholisku suslu no 2 litru pudeles un metaties sarunā ar pusmūža imbicīli par to, kas ir pareizs šašliks. Bet visums nav radies ar elementu šašliks. Šim ēdienam nav definīcija. Šveicē zem stikla kupola nestāv nolikts šašlika etalons.
...un kas, jūsuprāt, ir īsts vīrietis, vai īsts latvietis? Kādu konkrētu atribūtu kombinācija, vai to neesamība? Ja tā, tad atšķirībai starp vīrieti un sievieti vai latvieti un krievu ir jābūt ļoti niecīgai, jo pamatā mūs veido vieni un tie paši elementi, šūnas, ķīmiskie un elektriskie procesi, mēs visi redzam, runājam, domājam, mīlam un nīstam. Ja ir atšķirība, piemēram, starp latvieti un krievu, tad katrā latvietī ir jābūt tādai īpašībai, kas nepiemīt nevienam krievam un otrādāk. Un kas tas ir? Ja nezini, tātad esi spējīgs domāt. Ja zini - visticamāk esi Rībena vai Iesalnieks.
"Vērtības"
Kad tu esi bērns, vērtība ir ļauna atruna vecākiem, ko tie izmanto, lai nepirktu tev rotaļlietu. Vērtība skolā ir tas, ko tu meklē matemātikas stundās. Kad tu esi pieaudzis, vērtība ir jebkura atšķirība starp diviem salīdzināmajiem vai atskaites punktu. Bet ar vērtību allaž saprot tikai pozitīvu diferenciāli, tāpēc tā lietojums tik labi kalpo kā propagandas un populisma rīks, jo tā piemērošana palīdz nostādīt vienus pārākus par citiem. Piemēram, tradicionālas ģimenes vērtības liek izklausīties, ka netradicionālas ģimenes ir sliktākas pat apstākļos, kad laulāts vīrietis un sieviete ir alkoholiķi, bet nereģistrētā kopdzīvē esoši viena dzimuma partneri ir inteliģenti un pārtikuši.
"Tradicionāls"
Tradīcija ir vēl viens dārziņš kurā rušināties mīl abi intelektuālā spektra ekstrēmi - akadēmiskās izcilības un pilnīgi idioti. Tieši otrie pēdējā laikā ir sasparojušies vārda "tradicionāls" lietošanā, attiecinot to ģimeni, vērtībām, rituāliem, un visos citos centienos validēt savu subjektīvo viedokli, kura naratīvs ir: viss pārbaudītais ir labs, viss jaunais ir bīstams un bailīgs. Arī tradīcijas jēdziens ir nonivelēts no vēsturiskas nozīmes liecības līdz reparatīvai darbībai.
Viens piemērs - tautas tērpi ir svētku drānas laikos, kad apģērbs nebija viegli pieejama prece, tie nes nozīmi kā vēsturisku kultūras rituālu sastāvdaļa, nevis aktuāla nepieciešamība. Līdzīgi kā ar vērtībām, arī ar tradīciju tiek asociētas tikai pozitīvas vērtības. Piemēram, pieņemot, ka dažādos laikos un vietās ir bijis aizliegts aborts, vai mēs varētu uzskatīt drēbju pakaramos par tradicionālu krīzes kontracepciju? Tas, ka bērnu pēršana bija plaši izplatīta audzināšanas metode, nepadara to par saglabāšanas vērtu tradīciju!
Ir vēl ļoti daudz problēmu jūsu argumentācijā, bet par tām citu reizi, Soross un Kremlis mums nemaksā par raksta garumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
