Foto: Anita Šmite, Santa Midere
"Bēēēidz, nevajag," zaļumballē, viegli piemiedzot aci, Millija nepretojās Mareka rokām, kuras aiz vidukļa jaunkundzi vilka uz deju placi. Abi labi zināja, ka nākamās dejas tiks aizvadītas uz jaunskunga pasāta aizmugurējā sēdekļa. Ar "izbeidz" Millija bija koķeti notēlojusi nepieejamo, bet Mareks, lieki neriskējot ar kļūšanu par sava miesta Vainstīnu, bija demonstrējis vīrišķīgumu. Šādas "mixed signals" rotaļas varbūt noder zaļumballēs, taču šobrīd ir sajūta, ka ar Covid-19 ierobežojumiem mani ķircina valsts.

Jau raksta sākumā vēlos distancēties no Grāvera tipa retorikas. Proti, es neuzskatu, ka vīruss būtu izdomāts. Atbalstu, ka masku nēsāšana publiskās vietās ir laba, ceļošana bezatbildīga, kā arī gan savā, gan radinieku mobilajās ierīcēs pirmajā dienā pēc iznākšanas uzstādīju "Apturi Covid" lietotni. Vēl vairāk – es absolūti piekrītu, ka jaunais koronavīruss ir globāla problēma, kuras risināšanai mums visiem nākas daudz ziedot. Tieši tāpēc man gribētos ticēt, ka šeit nav vietas liderīgai lomu spēlei un dancim ap ierobežojumu interpretēšanu.

"Cehs.lv" kolektīvs sevi uzskata par pirmrindniekiem ierobežojumu ievērošanā, jo līdz ar pirmajiem signāliem par pašizolēšanās nepieciešamības iespējamību bloga birojs tiks slēgts, bet tā autori, bruņojušies tikai ar pašu nepieciešamāko – ūdeni, cukuru, raugu un 9. klases ķīmijas rokasgrāmatu –, devās uz dzīvi laukos.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!