Foto: Cehs.lv privātais arhīvs
"Puika, klausies, kārtīgam vecim dzīvē jāizdara trīs lietas. Jāiestāda koks, jāizaudzina dēls un jāpiežļādz ģirklis Dziesmu svētkos," skolas, kurā bija izmitināti mūsu tolaik vēl rajona kori, iekšpagalmā man pa plecu uzsita vecūksnis no kāda pagasta vīru kora, pasniegdams graņonku. "Pag, bet vai tad nebija kaut kas par čūskas nosišanu?" es pārjautāju, bet tīri sarunas pēc, jo rokā jau turēju pasniegto graņonku. "Jā, bet ko tev tā čūska izdarījusi, he-he? Davai, dzer, he-he!" omulīgi nokņukstēja vecais, pēc mirkļa manu veikumu novērtēdams ar: "Vo, malacis! Do' glāzi, paņem, 'eku, desmaizi no paplātes!"

Jā, tie nebija skolēnu dziesmu svētki, bet dažus gadus pirms minētā notikuma esmu estrādē gavilējis arī skolēnu svētkos. Kāda bija atšķirība? Tāda, ka Vispārējos dziesmu un deju svētkos vīri prata dzert un darīja to eleganti – ar glāzītēm, labiem dzērieniem un uz paplātes sagatavotām uzkodām. Klases telpās vai sporta zālēs, kur nu kurš kolektīvs bija izmitināts, vai skolai piegulošajā teritorijā, bet mēģinājumu laikā estrādē – no glītām metāla blašķītēm.

Man, šmurgulim, kurš tolaik pirms pāris nedēļām bija beidzis videni, bija, ko pamācīties, kā to lietu darīt krietni. Arī skolēnu dziesmu svētkos vecāko klašu džeki žļādza, tikai atšķirība tāda, ka viņi dabūja slapstīties pa tualetēm, aiz skolas pagalma veģetācijas vai kaut kur sporta laukumā, ka tik kora diriģente "neuzrauj", – tas likumsakarīgi nozīmēja dziras ātrāku patērēšanu un bieži vien arī smagākas sekas. Tā vietā, lai garu mēģinājuma dienu noslēgtu ar trīs stundu atslābeni skolas pagalmā, ik pa brīdim ieķerot pa piecdesmitniekam vai malkojot aliņu, pirms gulētiešanas vēl piegavilējot apkārtni ar spontāni sāktām dziesmām, tādējādi vēl vairāk stiprinot krietno kopības sajūtu, jaunietis nu desmit minūtēs aši iztempj, pie kā nu ir ticis, un labākajā gadījumā pēc stundas atrodas savā guļammaisā, sliktākajā – tādā pašā stāvoklī mētājas kādā citā vietā.

Protams, runa ir par dažas dienas vecu ziņu – vairāku cienījamu mediķu parakstīto aizliegumu Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā uz veselu nedēļu gan Rīgā, gan piegulošajās pašvaldībās aizliegt tirgot alkoholu. Visiem, ne tikai 18 gadus nesasniegušajiem.

Mediķu motivācija saprotama, un galu galā visi līdzšinējie šāda veida aizliegumi ir lieliski darbojušies un sasnieguši savu mērķi – kopš aizliedza tirgot alkoholu pēc pulksten 22, es nekad pēc desmitiem vakarā neesmu redzējis kādu cilvēku esam pālī. Jūs esat? Vai arī, kopš publiskās vietās liegts atrasties ar atvērtu alkohola pudeli, itin visi bezpajumtnieki parkā vienkārši atpūšas, nevis ir piedzērušies, kā arī jaunietis, uz ielas aizgriežoties un padzeroties no maisiņā ieliktās pudeles, to dara tikai tāpēc, lai kāds neredzētu, ka viņš patiesībā malko čia sēklu un rožūdens smūtiju, un nepadomātu ko neriktīgu par džeka orientāciju. Īpaši iedarbīgs ir aizliegums sabiedriskā vietā atrasties tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu. Kopš šī norma stājās spēkā, pilnīgi visi, kas izveļas pa kroga durvīm pulksten trijos naktī, acumirklī uz ielas atskaidrojas un dodas mājās, kur sliekšņa otrā pusē atkal ir pālī.

Pag, nē, iepriekšējo rindkopu svītrojam. Lūk, kāpēc.

Vispirms neliela atkāpe – atrodoties pālī uz ielas ar noļukušām biksēm un nesakarīgi vervelējot alternatīvas versijas par Otrā pasaules kara iespējamo iznākumu, cilvēks jau vispirms aizskar savu cieņu, nevis citu. Ja vien kāds nav agresīvs, neveic huligāniskas darbības un nepiesienas citiem, uzskatu, ka ir stulbi brīvā valstī aizliegt kādam sevi pazemot vai aizskart savu cieņu. Ja pilsonis ir agresīvs un veic huligāniskas darbības, par to arī jāsoda, nevis vienkārši par būšanu pālī. Bet ne par to stāsts.

Ceha Mākslīgā intelekta laboratorijas Žūpības prevencijas nodaļas vecākais narkologs Kristaps Āls skaidro, ka jaunieši jebkurā gadījumā dalīsies tajos, kas svētkos lietos alkoholu, un tādos, kas nelietos, neatkarīgi no alkohola pieejamības veikalā. "Protams, vulgarizēšu, bet piedāvāju šādu analoģiju – vegāns taču nekļūs par gaļēdāju tikai tāpēc, ka uz galda viņam priekšā stāv cūkgaļas karbonādes. Un gaļēdājs nekļūs par vegānu tikai tāpēc, ka viņam priekšā ir tikai sojas kotletes. Jā, viņš pie šī galda karbonādes nedabūs, viņš tās dabūs citur, jo būsim atklāti – sojas kotletes nav īsts ēdiens," skaidro K. Āls. "Ko mēs no tā varam secināt? Tie jaunieši, kuri būs nolēmuši svētku nedēļā apreibināties, atradīs veidu, kā to izdarīt. Iespējams, bīstamāku – ar "točku" produkciju vai citām apšaubāmas kvalitātes substancēm. Tāpēc nav jāatņem vakara aliņš sūrā darbā nogurušam rīdziniekam un vīna glāze silto vasaras pievakari nelielā skurbulī pabaudīt nolēmušai rīdziniecei," uzsver K. Āls.

Jā, no aizlieguma proponentu puses izskanējis, ka "var taču sapirkt krājumus nedēļai". "Paldies par labo ideju – krājumi nedēļai skan pēc lieliska risinājuma!" nodomās arī korists, kurš nolēmis daļu svētku nedēļas nepavadīt skaidrā. Turklāt, ja aicinājumu noteikt aizliegumu parakstījušie patiesi iestājas pret žūpību, Ceha Mākslīgā intelekta laboratorijas statistikas un lielo datu analīzes vadošajam ekspertam K. Ālam ir piebilstams – dati norāda uz interesantu tendenci, proti, alkoholam ir niķis "izdzerties" neatkarīgi no tā daudzuma, par ko visuzskatāmāk liecina Līgo svētki. Lai arī ar kādu rezervi un ik gadu aizvien vairāk netiktu sarūpēti atspirdzinājumi, tie aizvien nesagaida rīta gaismu. "Secinājums ir vienkāršs. Jo vairāk krājumu sagatavots, jo vairāk krājumu "izdzersies" līdz nedēļas beigām – tā vietā, lai nogurušais rīdzinieks vakaru varbūt nobeigtu ar vien diviem aliņiem vai bohēmiskā rīdziniece – ar lielu glāzi vīna," klāsta K. Āls.

Narkologs K. Āls arī norāda, ka viens pats aizliegums jo īpaši neiedarbojas uz jauniešiem, kuriem aizliegtais auglis šķiet vēl saldāks un tādi šķēršļi kā aizliegums tirgot alkoholu veikalā – nekas cits kā pārbaudījums radošumam. Ja grib panākt mazāku piedzērušos jauniešu skaitu, nepieciešams pasākumu kopums ilgā laika periodā. Tā kā nu jau ir par vēlu, lai pagūtu veikt visaptverošu sociāli ekonomiskā fona maiņu, atmosfēras izglītības iestādēs uzlabošanu un dažādus audzinošus pasākumus (nē, jaunietim neko neizsakošs autosportists ar skeitbordu pār plecu kokainā LM reklāmā ar tekstu "Hei, hei, jaunieti! Esi topā un saki alkoholam NĒ!" nav jēgpilns audzinošs pasākums), iesaku citu risinājumu. Kā jau minēja K. Āls – tie, kas nedzer, tāpat nedzers, bet tie, kas gribēs piedzerties, atradīs veidus. Tāpēc labākais, ko varam pagūt līdz svētkiem, ir ieviest pāris drošu veidu, kā jauniešiem apštirīties bez smagām sekām veselībai:

- Repertuārā ieviest vairākus liepājroka klasikas skaņdarbus, un šīs lapas nošu grāmatā piesūcināt ar kvalitatīvu viskiju, lai tās sāk smaržot un iztvaikot šmigas garaiņus, ja lapu paberzē, – gluži kā testeru kvadrātiņi smaržu katalogos. Nekas liels, bet patīkami.

- Kolektīvu vadītājiem līdz ar gatavošanos svētku lielākajiem notikumiem – dziesmu un deju uzvedumiem – jāvada pašiem vai jāorganizē lietpratēja vadīti mēģinājumi par to, kā dzert pareizi. Piedalīšanos zināšanu labad iesakām visiem kora vai deju kolektīva audzēkņiem, bet praktiskos vingrinājumus neuzspiest – tos likt veikt tikai tiem, kas plāno svētkos lietot alkoholu. Droši vien būs nepieciešama vecāku parakstīta atļauja.

- Izskaust baiļu atmosfēru, proti, baiļu no pieķeršanas, kas var mudināt dzert ātri un uzreiz daudz.

- Svētku norises laikā kolektīviem piesaistīt mentorus, kuriem ir vismaz trīs pieaugušo dziesmu svētku pieredze. Viņu uzdevums būs palīdzēt ievērot drošas dzeršanas labo praksi, lai izvairītos no nepatīkamām situācijām. Katra mentora rīcībā jābūt alkometram, lai viņš spētu kontrolēt, kurš iedzēris par daudz, kurš – par maz.

- Maisiņos, kuros parasti ir lietus plēves vai padirseņi, iekļaut arī "Alka-Seltzer" devu. Patīkamākiem rītiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!