Cehs.lv: Nost ar 5G, lai dzīvo morālā panika!  (301)

Varētu šķist, ka šāda publiska trakošana pret inovācijām ir unikāls, moderns vai pat pēdējo gadu fenomens, bet tā nav. Vīzdegunīgie "dīvāna inteliģenti", kuri lepojas ar savu izpratni par īstu šašliku un spēju izklaudzināt vissaldāko arbūzu, uzreiz minēs Franču revolūciju un steļļu laušanu, bet Cehs.lv mākslīgā intelekta laboratorijas vadītāja Kristapa Āla vietniece un sociālantropoloģijas katedras vadītāja Klementīna Aka sniedz savu eksperta viedokli:

Indivīdi ar bailēm uztver jebkuras izmaiņas, kurām ir potenciāls mainīt paradigmu kādā no sadzīves aspektiem. Ņemot vērā, ka cilvēki ir sociālas būtnes, kuru izdzīvošana ir atkarīga no apvienošanās kolektīvos, saskaroties ar potenciālu apdraudējumu, viņi to vokalizē, lai atrastu līdzīgi domājošos, vai cenšas pārliecināt citus indivīdus, lai palielinātu savas izdzīvošanas iespējamību. Šis nav unikāls precedents, tā ir cilvēces sastāvdaļa un tā ir skārusi ikvienu paaudzi. Pārsvarā šīs bailes izriet no izpratnes trūkuma, piemēram, kad 19. gadsimta vidū Semjuels Morze ieviesa ASV tam laikam revolucionāru komunikācijas formu – telegrāfu, viņa izgudrojumu turēja aizdomās par saistību ar melno maģiju un dievticīgie pat plēsa nost telegrāfa vadus. Cilvēki nereti izmanto amorālus pārliecināšanas veidus, ja tas izraisa spēcīgu emocionālu reakciju, piemēram, kad 19.gadsimta beigās Tomass Edisons cīnījās ar Nikola Teslu par ASV elektrifikāciju, lai parādītu cik bīstama ir Teslas proponētā maiņstrāva, Edisons publiski ar to nogalināja klaiņojošus kaķus un suņus.

Kā jau mēs varam noprast, tiklīdz pie mūsu durvīm klauvē liela inovācija, uzrodas vai tiek izvēlēti "morālie krustneši", kas pretestības kustībā ir tik lielas autoritātes, ka tiem pat nav nepieciešams faktuāli pamatot savu viedokli, jo, viņuprāt, viņu viedokli validē viņu piekritēju skaitliskais daudzums. Šādiem cilvēkiem nereti mērķis ir svarīgāks par līdzekļiem, labs piemērs Fredriks Vertrams (Fredric Wertham), bērnu psihiatrs, kurš bija veltījis lielu daļu savas dzīves un darba, lai panāktu komiksu aizliegumu ASV pagājušā gadsimta vidū. Vertrams ticēja, ka komiksi traumē bērnu psihi un "saindē" nevainīgos prātus ar vardarbību un dažādām citām amorālām nosliecēm. Šis zinātnieks tika uzskatīts par spēcīgu autoritāti, kam sliecās piekrist konservatīvie iedzīvotāji, kas nespēja samierināties ar vēl nepiedzīvotu apstākli, kad bērni Bībeles vietā lasa komiksus par zirnekļcilvēkiem un citiem mošķiem.

Savos pētījumos Vertrams apkopoja daudzas intervijas ar problēmbērniem un pārliecināja ASV kongresu, ka komiksiem ir negatīva ietekme uz bērniem, kā rezultātā stājās spēkā cenzūra un komiksu autoriem bija jāievēro virkne noteikumu, piemēram, ka labajam vienmēr ir jāuzvar ļaunais. Jau toreiz viņam iebilda, ka cenzūra ir nekonstitucionāla, jo tā ierobežo izteiksmes brīvību, bet lielākā daļa kongresa nostājās cenzūras pusē, jo viņiem tika stādīts priekšā pētījums, kas apliecināja komiksu kaitīgumu.

Tikai salīdzinoši nesen, kad citi zinātnieki sāka pārbaudīt Vertrama pētījumus, atklājās, ka ļoti daudzas liecības bija safabricētas un viņa darbs bija personīgs "krusta karš" pret komiksiem kā tādiem. Varētu šķist, ka Vertrams ir pilnīgs nelietis, kas savu subjektīvo apsvērumu dēļ ir pakropļojis veselu mākslas nozari, tomēr, ja palūkojamies uz vairāk faktoriem izrādās, ka Fredriks Vertrams ir dzimis pirmskara Vācijā un viņš pats savām acīm bija pieredzējis fašisma ideju dzimšanu un represīvā režīma nākšanu pie varas. Lai apspiestu totalitāru ideju un rasistisku motīvu aizmetņus (kas tā laika ASV komiksos bija ļoti daudz) jaunatnes prātos. Viņš gribēja labu, bet, ironiskā kārtā un tipiska komiksa garā, kļuva par briesmoni pret kuru cīnījās.

Šeit tad ir tas mazais, morālais kāzusiņš – ko darīt ar vai kā izturēties pret cilvēkiem, kas darbojas pēc labākās sirdsapziņas, taču atrodas vēstures nepareizajā pusē? Vai mums joprojām ir jānosoda šīs personas, kas ir svēti ticējuši, ka viņu rīcība ir vērsta tikai laba veicināšanai sabiedrībā vai tomēr viņiem ir vieta kādā īpašā statusā starp labajiem un ļaunajiem? Kā izturēties pret Agnesi Rakovsku, kura savās bailēs no 5G tehnoloģijas, demonstrē absolūtu fizikas zināšanu neesamību, bet ar savu entuziasmu un skaļumu spēj pārliecināt virkni cilvēku? Kā izturēties pret šarlatāniem, kas no visu zinātnieku bara izvēlas to vienīgo, kas apgalvo, ka ūdenim piemīt atmiņa vai strukturējamas īpašības, un virknei tirgo ūdeni ar neeksistējošām īpašībām? Kā rīkoties ar Jāni Dombravu, kurš nekad nav izcēlies ar padziļinātu izpratni kādā no tēmām, bet šoreiz ir aizgājis pilnīgā "Trampā" un lepni iet pretrunā ar lielāko daļu pasaules zinātnieku, kas ir pārliecināti par cilvēces tiešu ietekmi uz globālajām klimata izmaiņām?

K.Aka sniedz padomu kā rīkoties cilvēkiem, kas labu motīvu vadīti dara sliktas lietas: "Ir cilvēki, kurus vilina nezināmais, viņi dzenas pēc zināšanām, viņi atklāj uguni, riteni, viņi ienes mājās gaismu, viņi izsēdina cilvēku uz Mēness, viņi arī izsēdinās cilvēku uz citas planētas, bet ir neliela daļa, kuru biedē nezināmais, viņi apbruņosies un tam pretosies, bet par viņiem nerakstīs kā par varoņiem, par viņiem rakstīs tādā pašā manierē kā par boļševikiem, kas izšāva inteliģenci, vai tumsoņām, kas plēsa telegrāfa vadus. Viņi ir vēstures nepareizajā pusē, jo mazāk viņus ņemsim vērā, jo ātrāk paglābsim planētu no bojāejas.