Cehs.lv: Rekviēms Latvijas sieviešu skaistumam  (126)

Man šķiet, ka tā ir viena no vasaras burvīguma sastāvdaļām. Zinu, ka feministes un citi ļautiņi mani lamās un pels, bet tā nav "lūrēšana uz gaļas gabaliem" vai šovinista cūkas centieni dehumanizēt sievieti. Ķermeņu aplūkošana ir pilnīgi normāla, jo ķermenis ir mūsu sociālā statusa un paradumu indikators kopš neatminamiem laikiem, ja netici, pajautā tam čalim, kurš izgreba Vilendorfas Veneru. Man citu ķermeņu vērošana ir pamattiesības, tā ir ļoti svarīga un vēlos to aizsargāt ar ierakstu satversmē, kā nolūkā gatavoju petīciju manabalss.lv.

Sāksim ar visbriesmīgāko faktu – Latvijas sievietes neliekas ne zinis par savu lieko svaru! Nav runa par būšanu tievai, runa ir par faktu, ka sievietes uzskata, ka pilnīgi pietiek ar kaut kādu noteiktu ķermeņa rumpja smagumu. Vidējā sieviete, sauksim viņu par Signi, ziemā aprij gana daudz siera kruasānu, lai uzducētu par 15 kilogramiem. Signe pamana, ka ir sācies pavasaris un drīz būs jādodas izbraucienos ar laivām, jāspēlē volejbols un jāsauļojas, taču bikini augšiņa, kuru Signe nopirka 20 gadu vecumā, nu vairs nespēj saturēt viņas izplūdušās miesas. Signe sabrūk uz grīdas, izplūst asarās un nākamās 2 nedēļas neēd ne grama ēdiena.

Signei ir riņķi zem acīm, neglīta āda, viņa smēķē cigareti pēc cigaretes un nespēj nostāvēt bez drebēšanas. Signe nepaspēj līdz vasarai sasniegt savu ideālo ķermeni, izvairās no peldkostīmu pasākumiem un mierina sevi ar ēdienu. Ja tev šķiet, ka tādas Signes ir retums, tad padomā – kāpēc tievēšanas diētas ir tik populāras? Jā, ir daudz grūtāk sportot un neēst daudz cukura, taču ticiet man, cilvēki kas to dara, bauda daudz lielāku dzīves kvalitāti.

Otra latviešu sieviešu problēma ir bālums. Goda vārds, vai nu liela daļa mūsu sieviešu ir mitoloģisks briesmonis, kas pārtiek no svešām asinīm vai viņas tiek turētas pagrabā. Saprotu, ka gotiem un citām alternatīvās mūzikas subkultūrām bāla āda ir apliecinājums viņu lojalitātei stereotipam, tas ir veids kā introverti meklē introvertus. Pieņemu, ka ir arī vīrieši, kuri sapņo, ka viņiem uz sejas apsēstos korpulenta, bāla rudmate zilā peldkostīmā, taču man bālums instinktīvi saistās ar slimību. Miesa zem baltas ādas izskatās kā nelīdzena mannas putra zem piena plēves, piedevām vēl izvagota ar lillīgi zilām vēnām, kuras nedaudz izskatās pēc tārpiem. Tas ir vēl viens indikators tam, ka latviešu sievietes izvairās no savas ādas atkailināšanas un ja jau izvairās, tātad tur ir kādi kompleksi, kuru dēļ nevēlas to darīt, taču saņemties un aiziet uz aerobiku un solāriju ir par daudz.

Trešais skaistuma "nāves grēks" ir neatbrīvošanās no liekā apmatojuma. Neskūt ķermeņa apmatojumu nav liberālās pasaules jaunā paradigma, tā galīgi tāda nav jauna. Mans vectēvs bija salīdzinoši slavens fotogrāfs padomju gados un jāteic, ka latviju zeltenes, no zināmiem leņķiem nevarētu atšķirt no veca pirāta mutes. Atsevišķas feminisma censones uzskata, ka apmatojuma skūšana sievietēm ir patriarhāta uzspiests pienākums līdzināties pirmspubertātes meitenēm. Pirmkārt, nevar ģeneralizēt kultūras iezīmes, ja tas tā ir Indijā, tad nevajag to ģeneralizēt uz visu pasauli.

Otrkārt nevēlēšanās redzēt sievieti ar apmatojumu padusēs ir estētikas jautājums un estētikai nav īsti nekāda sakara ar oriģinālo, jeb vēsturisko nolūku. Visbeidzot, matainums vairāk asociējas ar būšanu vīrietim un tumsā, burzot palagus ar kādu mataināku dāmu, varētu sākt šķist, ka akts notiek ar kāru vīrieti. Man nav nekādu iebildumu pret citām seksuālām orientācijām, taču, lai izbaudītu intimitāti ar sievieti, kurai ir matu ērkuļi padusēs, ir jābūt nedaudz gejam.

Visbeidzot ir viena lieta, ko Latvijas sievietes īsti nevarēs izlabot. Uzlabot – jā, bet ne novērst. Latvietēm ir drausmīgi neglītas kājas! Tās izskatās kā radītas, lai vilktu arklu, nevis pastaigātos augstpapēžu kurpēs. Jūs esat redzējuši francūziešu kājas? Tās ir smalkas, tievas, galantas, tām ir gluda, brūngana āda, tās ir tik aristokrātiskas, ka es būtu gatavs dubļus no tām nolaizīt, bet latviešu meiteņu kājas ir vairāk kartupeļu piestas – īsas, tuklas, masīviem ikriem, noklātas ar tizluma zilumiem. Šeit gan es nedaudz vainoju Oktobra revolūciju, kas ir iedragājusi augstdzimušo meiteņu evolūciju, atstājot pārsvarā zemnieces dzimtas turpināšanai.