Šo pārdomu rezultātā nonācu pie slēdziena, ka Latvijā steidzami jāievieš "vecu ļaužu patvaļas ierobežošanas plānu" (turpmāk tekstā: VĻPIP). Saprotu, ka pieskaroties tik jūtīgai tēmai, riskēju izsaukt uguni uz sevi, tomēr aicinu ar vēsu galvu apsvērt manus priekšlikumus un garantēju, ka jūs sapratīsiet, ka slikti menedžētu pensionāru problēma ir daudz svarīgāka par bēgļiem, nepilsoņiem vai precēties kāriem gejiem.
Pirmkārt, pensionāru ir par daudz. Tas ir nepanesams slogs sociālajam budžetam, tāpēc esošā sistēma nav ilgtspējīga. Risinājums ir elementārs: intelektuālā darba darītājiem pensionēšanās vecums jāpaceļ līdz 80 gadiem vīriešiem un 82 gadiem sievietēm. Turklāt ar atpakaļejošu datumu - piemēram, tie, kas šobrīd ir 78 gadus veci, nekavējoties jāatgriež darba tirgū. Fiziskā darba darītajiem pensionēšanās vecums paliek līdzšinējais. Ar šādu vienkāršu procedūru iespējams ietaupīt simtiem miljonu eiro gadā un pat pacelt pensijas atlikušajiem saņēmējiem.
Otrkārt, jāsakārto infrastruktūra. Ceļi ir valsts tautsaimniecības asinsrite. Lai samazinātu negadījumu skaitu un nodrošinātu netraucētu preču plūsmu pa tiem, līdz ar pensionāra apliecības izsniegšanu, jāatņem autovadītāja apliecība. Cenšoties būt laipniem un iejūtīgiem pret senioriem, nevajadzētu aizmirst, ka līdz ar cienījamu vecumu, nāk klāt arī novēlota reakcija, vājāka redze un dzirde, kā arī vispārēja veselības pasliktināšanās. Beidzot būtu sabiedrības drošība jāliek pirmajā vietā.
Patiesību sakot, tas nebūtu vienīgais ierobežojums - VĻPIPā ir paredzēts, ka apmaiņā pret pensionāra apliecību, tiek atņemta ne tikai autovadītāja apliecība, bet arī tiesības vēlēt Saeimu un pašvaldības. Pensionārs-vēlētājs ir tiešs apdraudējums valsts drošībai, jo ir ļoti uzņēmīgs pret lētu populismu un, gluži kā bērns, ir uzpērkams ar bombongām. Tieši šī iemesla dēļ taču mēs neļaujam valsts likteni izlemt skolēniem.
Ja cilvēks nevēlēsies atteikties no privilēģijas vadīt auto un ietekmēt valsts pārvaldi, viņam būs tiesības atteikties no pensionēšanās un palikt darba tirgū.
Skaidrs, ka pensiju apmērs šobrīd ir absolūti nepieņemams - tas ir daudz par mazu. Aptuveni 250 eiro mēnesī ne tuvu nav pietiekama summa, lai nodrošinātu cilvēka cienīgas vecumdienas. Par to medijos ir runāts daudz un sen, tas nav nekas jauns. Tomēr nemaz netiek runāts par to, ka šis pats mazumiņš bieži tiek nesaprātīgi izšķiests azartspēlēs. Lai par to pārliecinātos, atliek tikai brīvdienu rītos ieslēgt TV un jūs pamanīsiet, ka SuperBingo spēlētāji par 90% sastāv no vientiesīgiem vecīšiem. Pensionāriem jāaizliedz piedalīties jebkāda veida azartspēlēs un drīz vien ievērosim, ka no spēļu elles atbrīvoto sirmgalvju kopējais labklājības līmenis strauji pieaugs.
Līdzīgs skats vērojams pie konditorejām, jo otra bīstamākā pensionāru atkarība uzreiz aiz azartspēlēm, ir cukurs. Veciem ļaudīm, gluži kā bērniem, nav mēra sajūtas attiecībā uz saldumu patēriņu. Tas rada virkni problēmu viņu veselībai un dzīves kvalitātei, kas jānovērš par visas sabiedrības līdzekļiem veselības aprūpes budžeta ietvaros. Pavisam elementāri dzīvē ieviešams risinājums būtu aizliegt tirgot bulciņas pensionāriem gluži tāpat kā mēs neļaujam bērniem iegādāties alkoholu vai cigaretes.
Šāds elementārs piecu punktu VĻPIPs izglābs ne tikai valsts budžetu, bet arī Gunta Belēviča politisko karjeru, jo viņam vairs nebūs jāpadara sevi par apsmieklu, publiski atklājot savas oriģinālidejas. Viņš varēs pārslēgties uz funkcionēšanas režīmu, kurā politiķis sabiedrībai dod maksimālo labumu: nedarīt neko.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
