Diemžēl mācītājs mums drīz vien aizliedza spēlēt "gonkas", jo ratiņi varot apgāzties un savainot Pauli. Precīzi neatceros notikumus, bet klīda baumas, ka mācītājs centīsies darīt brīnumu un dziedināt Pauli! Kamēr citi bērni spēlējās, mācītājs ieveda Pauli aiz slēgtām durvīm, lai veiktu rituālus viņa dziedināšanai. Atceros, ka pēc šiem seansiem Paulim bija pilnīga izbīļa skatiens. Mums šķita, ka no Pauļa centās izdzīt pašu nelabo, jo daži no mums bija redzējuši šausmu filmu "Eksorcists". Diemžēl Pauli neizdevās dziedināt ar brīnuma palīdzību, un puikas mamma drīz pārstāja viņu vest uz svētdienas skolu.
Kopš tā laika šis reliģijas solītais brīnums manā apziņā ieguva ļoti spēcīgu nozīmi. Sāku pastiprināti interesēties par pārdabisko, un šī interese ar gadiem tikai pieņēmās spēkā. Pamatā zināšanas par pārdabisko balstīju uz Bībelē rakstīto, jo starp visiem resursiem par spokiem, brīnumiem un NLO tajā aprakstītie notikumi šķita visticamākie, jo tā patiesumu ar savu ticību divu tūkstošu gadu garumā ir apliecinājuši cilvēki, kas neprata pat lasīt. Pieņemoties vecumā un gudrībā, mani sāka interesēt fiziskās pasaules aspekti brīnumos, īpaši Jaunajā derībā aprakstītajos.
Viens no spilgtākajiem brīnumiem ietver Jēzu un ūdeni. Un, nē, runa nav par ūdens padarīšanu par vīnu, vīnogu krūmi un laiks to dara visu laiku. Runa ir par Mateja evaņģēliju [14:22–25], kur tiek vēstīts, ka Jēzus vēsā mierā pastaigājās pa bangojošas jūras ūdens virsu. Kā Jēzus gāja pa ūdens virsu? Vai ūdens viņa klātbūtnē sacietēja? Bet jūrā nav stāvošs ūdens, evaņģēlijā ir uzsvērts, ka jūra bija nemierīga. Ja ūdens sastinga Jēzus kāju tuvumā, vai tas nozīmē, ka viņš varēja paklupt aiz viļņiem? Ja Jēzus būtu laivā, vai ūdens ap laivu sastingtu un laiva nekustētos no vietas? Kas notiktu, ja Jēzus mēģinātu pa ūdeni braukt ar velosipēdu?
Marka evaņģēlijā [8:22–26] ir lasāms, ka Jēzus iespļāva kādam neredzīgajam sejā, pēc kā viņš atguva savu acu gaišumu. Nekas nav teikts par neredzīgo, vai viņš bija labs cilvēks vai slikts, tik tas, ka pūlis izvēlējās vienu cilvēku ar redzes invaliditāti un padarīja viņu par redzīgu. Bet ja nu šis cilvēks bija pelnījis būt neredzīgs, ar ko Dievs viņu arī sodīja? Varbūt Jēzus rīkojās pret sava tēva gribu? Varbūt svētdienas skolas mācītājs arī centās atgriezt Pauļa spēju runāt un kustēties ar nospļaudīšanu? Kāpēc Jēzus, zinādams savas dziedināšanas spējas, nespļāva virsū visiem invalīdiem? Ja šis viens neredzīgais bija tik šķīsts, ka bija vienīgais no neredzīgo vidus pelnījis atgūt redzi, tad kāpēc Dievs atņēma viņam redzi, pat ja tas bija īslaicīgi? Tas šķiet diezgan ļauns darbs – atņemt cilvēkam iespēju redzēt un padarīt viņu bezpalīdzīgu tikai tādēļ, lai Dieva dēls varētu pārliecināt savus sekotājus par savām pārdabiskajām spējām. Padomājiet par situāciju: bariņš neredzīgo uzzina par vienu no viņu vidus, kas tapis dziedināts, nolemj sekot Jēzum, lai atgūtu redzi, pierakstās rindā, bet tad Jēzus mirst Golgātas kalnā. Un šiem cilvēkiem bija jāpaliek neredzīgiem uz visu atlikušo mūžu bez mazākās cerības uz siekalaino dziedināšanu!
Marka evaņģēlijā [5:25–29] ir lasāms, ka Jēzus izārstēja sievieti, kas bija asiņojusi 12 gadus. Mūsdienās ir diezgan skaidrs, ka neviens neizdzīvotu, visu laiku asiņojot bez asins pārliešanas, kas atstāj vienīgo iespējamību – asiņošana bija periodiska, gluži kā manai sievai, kura šajās reizēs kļūst ļoti īgna un grauž čipsus, skatoties seriālus. Varētu pieņemt, ka šie ortodoksālie ebreji, kas sekoja Jēzum, nedrīkstēja būt ar sievieti un tādēļ neko nezināja par menstruālo ciklu, bet fakts, ka menstruācijas apstājās brīdī, kad sieviete pieskārās Jēzus drānām, nozīmē, ka viņam bija ietekme pār sievietes hormoniem? Kā mēs zinām, hormonāla iejaukšanās var atstāt nopietnas sekas uz cilvēka organismu, iespējams, šī sieviete palika neauglīga. Jēzum noteikti vajadzēja konsultēties ar šīs sievietes ginekologu, pirms iejaukties viņas hormonu līdzsvarā.
Jāņa evaņģēlijs [11:1–44] apraksta Jēzus pēdējo brīnumu pirms viņa paša augšāmcelšanās – Lācara atmodināšanu no mirušajiem. Šis ir arī viens no iespaidīgākajiem brīnumiem Jēzus CV, jo vajadzēja paiet diviem tūkstošiem gadu, lai ārstiem izdotos atkārtot līdzīgu brīnumu. Mani gan vairāk interesē Lācara tālākais liktenis. Vai pēc augšāmcelšanas Lācars bija tikpat mirstīgs kā pirms tam? Vai viņam pietika nākamajā dienā uzraut kājas pirkstu uz sarūsējušas naglas, lai tiktu pie infekcijas un nomirtu atkal? Ja tā būtu noticis, vai Jēzus viņu atkal celtu no mirušajiem?
Visbeidzot – vēlos noskaidrot patiesību par Jēzus debesīs kāpšanu, jo, kā jau zināms, mirušo atdzīvināšana viņam ir gana vienkārša procedūra. Ja Jaunā derība ir burtiska, tad loģiski rodas jautājums – cik augstu Jēzus varēja uzlidot gaisā? Cik zināms, augstāko punktu uz zemes, bez skābekļa balona, cilvēks ir sasniedzis Everestā, tātad trenētam cilvēkam tie ir 8 līdz 9 tūkstoši metru virs jūras līmeņa. Vidējā temperatūra šādā augstumā ir 36 grādi zem nulles, tikmēr aprīļa vidējā temperatūra Jeruzalemē ir 22 grādi virs nulles. Bībelē nekur nav minēts, ka tajā laikā un vietā cilvēki bija spējīgi nodrošināt Jēzu ar siltām drēbēm un skābekļa balonu.
Varam diezgan droši pieņemt, ka apstākļi 9 tūkstošus metru virs jūras līmeņa cilvēkam nav savienojami ar dzīvības procesu uzturēšanu, bet, ja Jēzus bija cilvēks un mira no ievainojumiem, kurus guva, esot piesists krustā, tad diezgan droši varam pieņemt, ka viņš nomira atkārtoti ļoti augstu virs Jeruzalemes. Tātad ir divi varianti: vai nu Jēzus turpināja lidot gaisā nedzīvs un vēl šobrīd lido cauri kosmosam sasalis kā meteorīts, vai viņš nokrita atpakaļ uz zemes. Pieņemot, ka kritiens no tāda augstuma nodarītu smagākas traumas nekā trīs naglas un dūriens pakrūtē, ķermeņa reģenerācija varētu prasīt nedaudz ilgāku laiku par trim dienām. Mans minējums ir, ka otrā atdzīvošanās varētu prasīt aptuveni 2 nedēļas. Bet, ja Jēzus atdzīvojās arī pēc kritiena, vai viņš bija apņēmības pilns doties lidojumā otrreiz vai tomēr nolēma, ka nav ko, un palika dzīvot uz zemes
Esmu jautājis mācītājiem par šiem brīnumiem, taču neesmu saņēmis apmierinošas atbildes. Ja Jums ir kas zināms, lūdzu, uzrakstiet komentāru sadaļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
