Daiga Behmane: Haotiskas veselības miljonu pārdales vietā - tehnoloģiju novērtējums
Foto: LETA

Latvijas veselības aprūpes sistēma jau ilgstoši raisa diskusijas sabiedrībā, politikas veidotāju un nozares speciālistu vidū. Galvenās pretenzijas ir vērstas uz nepietiekamo finansējumu. Taču ar lielākām investīcijām vien nav iespējams veselības aprūpes sistēmu uzlabot.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Būtiski ir izveidot ekonomiski pamatotu sistēmu, lai visi ieguldītie līdzekļi tiktu izmantoti racionāli un ekonomiski. Lai veicinātu diskusijas par izmaksu efektīvu veselības aprūpes izveidi, Latvijas Veselības ekonomikas asociācija nāk klajā ar jaunu iniciatīvu – elektronisku izdevumu Veselības Ekonomists. Tajā kopā ar nozares ekspertiem meklēsim atbildes uz jautājumiem par to, kā panākt, lai veselības aprūpes budžets tiktu plānots un tērēts ekonomiski pamatotāk, gudrāk un lietderīgāk. Izdevumā informēsim arī par jaunākajiem atzinumiem veselības ekonomikas jomā, kā arī dažādiem pētījumiem. Lai mums visiem kopā izdodas atrast atbildes, kā atbilstoši valsts ekonomiskajām iespējām radīt veselības aprūpes sistēmu, kas apmierina Latvijas iedzīvotāju vajadzības.

Iekārtas ir, pacientu nav

Laikā, kad citas valstis pastiprināja veselības tehnoloģiju novērtēšanu, lai stiprinātu veselības nozares efektivitāti, Latvijā atbildīgās institūcijas no šīs domas vispār atteicās un patlaban reāls tehnoloģiju novērtējums mūsu valstī netiek veikts. Patlaban, kad valsts veselības aprūpes sistēma gaida ieplūstam nozīmīgas investīcijas no ES struktūrfondiem, turpinās slimnīcu atjaunošana un tiek veikti lieli ieguldījumi tehnoloģijās un aparatūrā, šāda prakse ir klaji tuvredzīga. Iztrūkstot vienotam pārraudzības procesam, nav skaidrības, vai un kādas tehnoloģijas iestādēm būtu jāiepērk, cik tās ir vajadzīgas un vai būs ekonomiskā atdeve. Ne mazums ir gadījumu, kad par ES naudu diagnostikas iekārtas tiek iegādātas, bet netiek izmantotas – to noslodzi kavē valsts noteiktās finanšu kvotas un valsts apmaksātais pakalpojums vispār nav pieejams, savukārt pacientiem nav naudas, lai maksātu no savas kabatas. Ja tiktu veikts veselības tehnoloģiju novērtējums, būtu ņemts vērā ne tikai iekārtas pielietojums konkrētā ārstniecības iestādē, bet gan visas veselības aprūpes sistēmas kontekstā: cik līdzīgu iekārtu ir valstī kopumā, kā tās tiek noslogotas, kāda ir to ekonomiskā atdeve.

Liedz pieeju efektīvām zālēm

Līdzīgas problēmas vērojamas arī jautājumā par inovatīvo medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā – arī to izvērtējums sistēmas kontekstā netiek veikts. Lēmums par jaunu zāļu iekļaušanas tiek balstīts tikai uz izmaksu vērtējumu un to, vai šis medikaments palielinās KZS budžetu vai nē. Ja palielina, lēmums ir negatīvs, kas faktiski liedz jebkādu jaunu progresīvu medikamentu iekļaušanu KZS. Netiek aplūkota sistēma kopumā: tas, ka jaunas zāles daudzos gadījumos samazina hospitalizāciju un ar to saistītās izmaksas; ka bieži tiek samazināta nepieciešamība veikt izmeklējumus slimības monitoringam, kas atkal mazina veselības aprūpes kopējās izmaksas. Daudzas valstis iet vēl tālāk – zāļu iekļaušanu KZS vērtē ne tikai no veselības, bet arī labklājības sistēmas izmaksu viedokļa. Jo ar jaunākās paaudzes medikamentiem bieži var novērts invaliditāti, samazināt darba devēja izmaksas saistībā ar darba nespējas pabalstiem, valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas u.c. valsts un pašvaldības sociālās izmaksas. Kaut gan Latvijā jau kopš 2002.gada ir izstrādāta metodika, kā šādu izvērtējumu medikamentiem veikt, atbildīgais Nacionālais Veselības dienests to nepielieto. Lai arī zāļu terapeitiskais efekts tiek izvērtēts, lēmumi neietver budžeta ilgtermiņa ieguvumus veselības aprūpes sistēmai kopumā, saglabājot budžeta sadalījumu pēc vēsturiskiem principiem. Zāļu lietošanas mērķis ir mazināt stacionēšanās, invaliditātes, mirstības rādītājus un to sasniegšanai nepieciešama atbilstošu un stingri mērķētu lēmumu pieņemšana.Tāpat NVD arī nav sniedzis ieteikumus, kā šajā situācijā labāk izmantot trūcīgo valsts kompensējamo medikamentu budžetu.

Sekas – pasliktinās iedzīvotāju veselība

Diemžēl veselības politikas veidotāji ignorē arī pavisam vienkārši pieejamus datus, kas viegli ļauj veikt secinājumus par to, kā pasliktinājusies iedzīvotāju veselība saistībā ar krīzes laikā veikto veselības budžeta samazinājumu. Piemēram, insulta jomā veiktā izmaksu analīze parāda pārsteidzošus faktus – no insulta standartizētais mirstības rādītājs Latvijā ir piecas reizes augstāks nekā vidēji Eiropā. Izrādās, ka 50% no insulta gadījumiem izraisa paaugstināts asinsspiediens, it kā vienkārši saprotama lieta, bet Latvijā ar šo diagnozi tiek stacionēti vismaz 10 000 cilvēku gadā. Tā kā hipertensija ir ambulatori ārstējama slimība, 10 000 pacietiem ambulatorā aprūpe nav bijusi pietiekama – vai nu šie cilvēki nav gājuši pie ārsta, vai nav ģimenes ārsta uzraudzības lokā, vai nevar atļauties ārstu apmeklēt. Arī CSP dati liecina, ka, pēckrīzes gados pieaudzis to cilvēku skaits, kas nevar atļauties segt augstos līdzmaksājumus – par ārsta vizīti, par stacionāru, par speciālistu, diagnostiku, medikamentiem. Ja naudas hroniski trūkst visai veselības sistēmai, turklāt gadiem ilgi, kā tas ir Latvijā, ir ļoti grūti, praktiski neiespējami to sadalīt efektīvi, neveicot veselības tehnoloģiju novērtējumu. Tāpēc Latvijai pēc iespējas drīzāk ir jārada ekonomiski pamatotāki ieguldīšanas principi veselības jomā, kas ļautu orientēties uz efektīvu, pacientam labvēlīgu rezultātu, nevis birokrātisko procesu, kas neveicina atbildību par slimo cilvēku un neveicina viņa atlabšanu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form