Daina Sproģe: Investīcijas jauniešos – jau atkal būvniecība, programmatūra vai tomēr cilvēki?
Foto: DELFI

Šonedēļ, 12.augustā tiek atzīmēta Starptautiskā Jaunatnes diena. Tā tiek atzīmēta kopš 1999. gada un ir tāds kā savdabīgs Jaunais gads, kas mācību gada priekšvakarā pievērš uzmanību jauniešu lomai sabiedrības attīstībā, kā arī liek diskutēt par to, kā veicināt jauniešu iesaistīšanos valsts sabiedriski politiskajā dzīvē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šo mācību gadu var sagaidīt ar svētku sajūtu, jo Latvijā uzsākta Latvijas - Šveices sadarbības programma "Atbalsts jaunatnes iniciatīvu attīstībai attālos vai mazattīstītos reģionos". Kā jau liecina projekta nosaukums, akcents tiek likts uz attālākiem rajoniem, pieņemot, ka lielās pilsētās - bagātākās pašvaldībās - jauniešiem vienmēr ir bijušas un būs plašākas iespējas.

Projekts sastāv no divām daļām - multifunkcionālu jauniešu centru izveides un apmācībām jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem. Projekta kopējais finansējums ir apmēram 2,6 miljoni latu, no tiem 400 tūkstoši latu ir Latvijas līdzfinansējums. Tas ir būtisks ieguldījums Latvijas jauniešos, lai viņiem būtu vairāk iespēju uzlabot savas kompetences, un viņi aktīvāk iesaistītos sabiedrības dzīvē.

Par Šveices finansējuma līdzekļiem Latvijā tiks veidoti 17 multifunkcionāli jauniešu centri dažādās Latvijas pašvaldībās, tostarp Talsos, Saldū, Gulbenē, Alūksnē, Madonā, Līvānos un citviet Latvijā. Projektā iesaistītajās pašvaldībās jau uzsākti priekšdarbi ēku renovācijai, "Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā" - apmācību organizēšanai.

Šajos centros ar neformālās izglītības metodēm tiks veicināts atbalsts jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz jauniešiem orientētus pasākumus un piedāvājot lietderīgu brīvā laika izmantošanu (tostarp radošām un sportiskām nodarbēm). Jauniešu centri būs informācijas ieguves punkts un atbalsta vieta jaunatnes organizāciju un jauniešu grupu aktivitātēm. Centri būs vieta, kur jauniešiem un jauniešu organizācijām rīkot apmācības, konferences, forumus un citus pasākumus, kuros jaunieši mācīsies un īstenos savas idejas. Centros būs pieejamas arī konsultācijas un atbalsts krīzes situācijās, ko nodrošinās dažādi konsultanti un speciālisti gan individuāli, gan grupu nodarbībās. Būtiska vieta būs Informācijas centrs, kurā būs pieejami gan dažādi informatīvi izglītojoši bukleti, stendi, gan arī datortehnika, grāmatas u.tt.

Pirmo reizi Latvijā jauniešu centros tiks veidoti hosteļi - jauniešu viesnīcas ar istabām, virtuvi un dušām. Pamatojoties uz Šveices pieredzi, šādu naktsmītņu esamība ir būtiska, ne tikai organizējot plašas jauniešu konferences vai forumus, bet arī reģiona mēroga pasākumos ikdienā. Ja lielajās pilsētās ar attīstītu sabiedriskā transporta sistēmu jaunieši vakaros pēc nodarbībām jauniešu centrā var aizbraukt mājās, tad attālākos Latvijas reģionos eksistē "pēdējā autobusa" vai pat "skolas autobusa" faktors. Tas nereti notikumus novada centrā jauniešiem no attālākām novada vietām padara faktiski nepieejamus.

Lai veicinātu jauniešu iniciatīvu un aktīvu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un sabiedrības dzīvē, nepieciešams uzlabot jauniešu kompetences un prasmes, tāpēc projekta otra sastāvdaļa ir apmācības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem.

Jaunieši piedalīsies neformālās izglītības apmācībās par aktīvu līdzdalību, vienaudžu izglītību, iniciatīvas un projektu attīstīšanu, starpkultūru izglītību, veselīgu dzīvesveidu, sociālo kompetenču attīstīšanu, mērķu izvirzīšanu un personisko attīstību, radošu un inovatīvu aktivitāšu un projektu radīšanu, veidošanu un īstenošanu, āra dzīves aktivitātēm un piedzīvojumu izglītību. Šīs tēmas ir izvēlētas, pamatojoties uz pētījumu par jauniešu apmācību vajadzībām un interesēm, kā arī diskusijām ar jauniešu organizāciju pārstāvjiem, jaunatnes darbiniekiem un apmācītājiem.

Neformālā izglītība, atšķirībā no visiem zināmās skolā apgūstamās izglītības, māca cilvēkiem apzināties, iesaistīties un būt atbildīgiem: vispirms par sevi - savu rīcību, sekām, pēc tam par apkārt notiekošo - dzīvi un iespējām savā pašvaldībā, valstī. Jāpiebilst arī, ka neformālā izglītība ļauj paralēli tematiskajam apmācību ietvaram veiksmīgi attīstīt prasmes, kas nepieciešamas ikvienam cilvēkam, tai skaitā, prasmi sadarboties komandā, pieņemt lēmumus, komunicēt, reflektēt, darboties radoši.

Būtiski, ka projektā paredzētas arī apmācības jaunatnes darbiniekiem un cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem, lai viņi uzlabotu savas kompetences un būtu labāks atbalsts jauniešiem viņu izaugsmes ceļā. Jaunatnes darbinieki mācīsies par jaunatnes politiku, neformālo izglītību, sociālo iekļaušanu, ilgtermiņa darbu ar jauniešiem, projektu izstrādi, jauniem komunikāciju veidiem un tehnoloģijām darbā ar jaunatni, dažādu metožu izmantošanu darbā ar jauniešiem.

Projektā līdz 2017.gadam ir paredzētas 100 vairāku dienu apmācības jauniešiem, 60 apmācības jaunatnes darbiniekiem, vairākas reģionālās konferences, starptautiska konference un vairāki reģionālie un nacionālie forumi. Jāpiebilst, ka šie pasākumi būs pieejami visiem Latvijas jauniešiem un cilvēkiem, kas strādā ar jauniešiem. Aicinu visus sekot līdzi informācijai un pieteikties apmācībām, kas notiks jūsu reģionā.

Šis projekts ir milzīgs ieguvums, kā jauniešiem, tā pašvaldībām, kuras visvairāk izjūt savu jauniešu motivācijas vai demotivācijas sekas.

Jāsaka, ka "Šveices projekts" likumsakarīgi turpina kopš 2000.gada Latvijā notiekošās neformālās izglītības aktivitātes. Laika posmā no 2000. līdz 2006.gadam tās bija iespējams īstenot EK neformālās izglītības programmas "Jaunatne" ietvaros. 2007.-2013.gadā jaunieši, jaunatnes organizācijas un jaunatnes darbinieki darbojas EK programmā "Jaunatne darbībā", kas sniedz iespēju gan veidot savus vietēja un starptautiska līmeņa neformālās izglītības projektus, gan piedalīties vietēja un starptautiska līmeņa apmācībās. Tieši neformālo izglītību Eiropas Komisija redz kā rīku jauniešu iesaistei valsts politiskajos procesos - gan nacionālā, gan reģionālā, gan arī visas Eiropas līmenī.

Pirms 10 gadiem, uzsākot neformālās izglītības programmas īstenošanu Latvijā, saskārāmies ar daudziem izaicinājumiem tostarp nebija telpu apmācību īstenošanai, nebija zināšanu, kā strādāt ar jauniešiem, īpaši kā strādāt ar jauniešiem ar ierobežotām iespējām, kā iesaistīt, tā saucamos, neaktīvos jauniešus, pašvaldībās, kas ir vistuvāk jauniešiem, nebija izpratnes par jaunatnes darba nozīmi un kā to organizēt. Šobrīd arī pateicoties Eiropas Savienības finansējumam ir attīstījusies infrastruktūra, ir uzkrāta kompetence, kā strādāt ar jauniešiem, tai skaitā jauniešiem, kuriem ir grūtības iekļauties formālās izglītības sistēmā, un jauniešiem, kurus neinteresē tradicionālās politiskās līdzdalības formas. Šīs zināšanas būtu tikai jāpopularizē, un jāpaplašina to saņēmēju loks, lai pēc iespējas ietvertu visus, kas strādā ar jauniešiem.

Tāpēc ir patiess prieks vērot, ka pēdējo mēnešu laikā Latvijā jauniešu neformālās izglītības iespējas sācis novērtēt un atbalstīt arī privātais sektors. Piemēram, Viesturs Dūle paziņojis, ka viņa "Vispusīga intelekta attīstības" programmā plānots ieguldīt 265 tūkstošus latu (Skat. "Delfi", 03.08.2011, "Dūle: 'Vispusīga intelekta attīstības' programma varētu izmaksāt 265 000 latu" http://ej.uz/4yq5). Par šo naudu plānots veidot jaunu, vēl Latvijā it kā nebijušu apmācību programmu, būvēt jauniešu intelektuālās attīstības centrus.

Pēdējos gados visos sektoros notiek virzība uz "vienas pieturas aģentūras" principu - lai vienuviet būtu iespējams saņemt informāciju, atbalstu krīzes brīdī, pavadīt brīvo laiku, un protams, apgūt tās zināšanas un prasmes, ko nepiedāvā vispārizglītojošo skolu izglītības programmas.

Jāatzīmē, ka šobrīd Latvijā jau darbojas 40 jauniešu iniciatīvu centri, 49 bērnu un jauniešu centri, tiem piepulcēsies vēl 17 multifunkcionālie jauniešu centri, līdz ar to tuvāko gadu laikā jauniešiem būs iespēja pulcēties 116 jauniešu centros ar jau pieejamām neformālās izglītības un brīvā laika pavadīšanas iespējām, kas aizvien tiek papildinātas un uzlabotas. Vai jaunu centru izveide neradīs sadrumstalotību un atkal apjukumu jau tā apjukušajos jauniešos?

Privātā iniciatīva, protams, ir apsveicama! Ir prieks arī par visiem projekta mecenātiem, kuri izglītībai nežēlos kopā 265 tūkstošus latu. Izglītībai tā tiešām ir liela nauda. Tomēr, nav skaidrs, vai finansējuma "lauvas tiesa" atkal aizies būvniecībai vai IT risinājumiem, vai tomēr tās būs investīcijas cilvēkos.

Manuprāt, jaunieši un visa sabiedrība tikai iegūtu, ja esošajos un par Šveices dāvāto naudu topošajos centros tiktu piedāvāts aizvien plašāks jaunu apmācības programmu klāsts, un to var piedāvāt ne vien pašvaldība, bet arī privātais un nevalstiskais sektors, jebkurš, kurš ir gatavs dot savu laiku un enerģiju jauniešu izglītošanai. Domāju, ka nodibinājums "Latvijas intelektuālās attīstības fonds" varētu piedāvāt jaunus inovatīvus risinājumus vispusīgai jauniešu attīstībai un izglītībai, piemēram, ar IT saistītas apmācību programmas vai risinājumus jauniešu izglītības jomā, un izmantot jau esošo jauniešu pulcēšanās vietu infrastruktūru. Tādejādi ziedotāju piešķirto finansējumu varētu lietderīgāk ieguldīt jauniešos, nevis būvēs, kas jau ir pieejamas. Jaunās programmas varētu izmantot visā Latvijā esošajos jauniešu centros, tā nodrošinot tiešām vispusīgu intelekta attīstību valstī.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form