Foto: Publicitātes foto
Rezultatīviem atlētiem – vitamīni, masāža un valdības naudas balvas; iedomās dzīvojošiem nīkuļiem (ja vien vecāki nav sponsori) – ar kāju pa dibenu! Tāda ir medaļu sporta politika, un tādai jābūt racionālai valsts politikai rūpniecībā.

Medikamentu ražošana ir Latvijas ekonomisko ambīciju stūrakmens, eksporta spēkonis un Nacionālajā attīstības plānā sarakstīto saldo sapņu teju galvenais pamatojums. Reizēm – arī valdības ne(visai)pārliecinošās tautsaimniecības politikas "vīģes lapiņa": vienmēr pa rokai esošs atgādinājums sabiedrībai tās pesimisma uzplūdu brīžos, ka uz ārzemēm izvedam ne tikai koksni un darbaspēku.

To Latvijas uzņēmumu, kas pēdējos desmit gados visstraujāk audzējuši savu vērtību, topa (17.10., LETA) sākumā atrodas farmācijas un visas mūsu nacionālās industrijas milži "Olainfarm" un "Grindeks". Vienīgā "darvas karote" – mantinieču strīds par varu Valērija Maligina izaudzētajā uzņēmumā.

Taču skandālam (pagaidām vēl) nav traģiskas ietekmes uz ražošanu, eksportu, peļņu un akciju kotēšanu. Vai uz – tfu, tfu, tfu! – ģeopolitiski nevēlamām izmaiņām īpašnieku vidū. Ja tikai premjeram un ekonomikas ministram būtu pietiekami daudz politiskās gribas, tad valdībai – vai kompetentiem dienestiem – noteikti atrastos delikāti līdzekļi nesaskaņu nomierināšanai, "Olainfarm" reputācijas stabilizēšanai un tā vērtības tālākai audzēšanai.

Valstij un tās tautsaimniecības politikai ir jāprot savlaicīgi nosargāt – un attīstīt! – budžeta patiesos "zelta olu dējējus". Nevis jāiznieko laiks un resursi, stutējot "sarkano direktoru" savulaik sagrābtās (un reizēm sev ienesīgi izplederētās) ražotnes – pie viena piebarojot "glābējiem" politiski pietuvinātus juristus un "ekspertus". Lai cik ierasti mīļas tās arī plašākai publikai nešķistu.

Diemžēl abi uzņēmumi ir giganti tikai nacionālā mērogā, pat neskatoties uz to ārzemju meitasuzņēmumu un citu īpašumu tīkliem. Pasaules tirgos, kuros "Olainfarm" un "Grindeks" ir ielauzušies un spēj noturēties, tie ir... Nē, es neesmu teicis, ne pat domājis, ka "punduri"! Taču netielēsimies un atzīsim: risks tapt sabradātiem konkurences cīņā ir liels. Visa Eiropas Savienība patlaban ir ļoti un klaji satraukusies par savu lieluzņēmumu – pat vācu autoindustrijā! – nepietiekamajiem izmēriem globālajā sacensībā ar ASV vai Ķīnas kompānijām. Mums, Latvijai, noteikti nav jākaunas par tādām lietām atklāti satraukties. Un konkrēti rīkoties.

Ekonomiskajā eiropolitikā tiek piedāvāts Briseles aizbildniecībā izveidot dažādu rūpniecības nozaru superfirmas, apvienojot tajās perspektīvākos uzņēmumus un norakstot zaudējumos nīkuļus. Iecerētie milži nez kāpēc tiek dēvēti par "nacionālajiem čempioniem", jo tie nebūt neveidotos dalībvalstu robežās, bet gan pāri tām.

Šis, ne tikai manuprāt, ir racionāls risinājums, par ko arī Latvijas valdībai vajadzētu domāt tai pieejamos mērogos. Varbūt vienīgi eksporta dižuzņēmumu veidošanas valstiskai programmai vajadzētu izvēlēties citu, tautiskāku, apzīmējumu. Domāju, ne man vienam pēc Saeimas vēlēšanu kampaņas ir radusies alerģija pret termina "čempions" pielietojumu paštīksmināšanās nolūkā.

Vēlamās politiskās rīcības objekti – to tālākas stabilas izaugsmes un nacionālo interešu vārdā! – mums ir acu priekšā. Ja MK un EM uzstājīgā patronāžā tiktu patriotiski izveidota "Olainfarm" un "Grindeks" apvienība, no šī procesa radītās sinerģijas iegūtu visi: abu uzņēmumu īpašnieki, valsts budžets, tautas labklājība un mūsu nacionālā pašapziņa. Domāju, ka pat trīs "Olainfarm" bārenes – tāpat aiz viņām stāvošie intriganti vai konfliktu apkalpojošie juristi – labprāt plēstos par vēl lielāku un drošāku kumosu.

Tas, kā tieši tiktu izveidots globālajā farmācijas tirgū jūtami pamatīgāks Latvijas spēlētājs, jau būtu tehniskas dabas detaļas: vai veidosies holdings, līdzvērtīga partnerība vai unitārs uzņēmums; notiks akciju apmaiņa, pārdale vai vēl sazin kas; izkārtnē būs "OlainGrind", "GrindFarm" vai "Trejmeitiņdex"... Galvenais, nepalaist garām pareizo brīdi. Īpaši tagad, uzstājīgi piesauktās "ekonomik-trīces"* gaidās: gan uzņēmumos strādājošajiem un pelnošajiem, gan valdībai ir jādomā globāli, jārīkojas lokāli – un savlaicīgi, lai Latvijas farmācijas industrija ilgi "turētos zirgā".

---------------

* Ceru, ka tieši ekspertu cītīgi uzkurinātās bailes no krīzes padarīs to neiespējamu vai diētisku, – patiesai ekonomiskai katastrofai vajadzīgs spekulatīvu ilūziju tvans.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!