Iesācis ar tik agresīvu un, neslēpšu, arī pietiekami tendenciozu un nekorektu virsrakstu, es tomēr steigšus nemetīšos ar kaujas vāli šķaidīt iespējamo oponentu galvaskausus un nemētāšos ar apvainojumiem par “e-komunisma” ievazāšanu Latvijā. Nē, es turpināšu pavisam jezuītiski – ar “disclaimer” jeb attaisnošanos/izlocīšanos. Šī raksta jēga nav jebkādā veidā apšaubīt vai noniecināt “Linux” un atvērtā koda programmatūras lietderību, kvalitāti un PC lietotāju tiesības to izmantot. Tas ir tikai mēģinājums prognozēt sekas, ko radītu šādas programmatūras simbioze ar administratīvo sistēmu, IT valstiskošana un birokratizācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Protams, iepazīstoties ar diskusiju par “bezmaksas” jeb nelicencētu IT risinājumu iespējamo izmantošanu Latvijas valsts pārvaldes un pašvaldību aparātos, tiem pakļautajās struktūrās (cik saprotu, tāda ir strīda būtība, privātu personu un uzņēmumu tiesības uz brīvu programmatūras izvēli vēl netiek apšaubītas), ir skaidrs, ka šāds paziņojums ne nieka nelīdzēs izbēgt no atvērtā koda propagandētāju apvainojumiem par kalpošanu Bilam Geitsam un citu nāves grēku piekopšanu. Kaut tieši “open source” ideologiem un attīstītājiem pirmajiem vajadzētu satraukties, ar ko īsti beigsies atvērtā koda programmēšanas komercializācija un jo īpaši tās birokratizācija. Drīz panikā var vērsties viņu sajūsma par savu ideju un “bezmaksas” IT produktu arvien plašāku izplatību, ko pēdējā laikā, šķiet, visvairāk ir veicinājuši tieši IBM un citu “hardware” produktu ražotāji, apgādājot savu preci ar šādu programmatūru kā pircēju piesaistošu “bonusu”. Vēl tikai ir nedaudz jāpagaida, lai pavērotu, kādā veidā attīstās vairāku valstu, to teritoriju vai organizāciju (piemēram, ASV Aizsardzības ministrijas jeb Pentagona) pieteiktie projekti par atvērtā koda programmatūras izmantošanu administratīvās pārvaldes vajadzībām un cita veida “dienesta lietošanai”. Kas zina, vai arī Linuss Torvalds, redzēdams sava garabērna birokratizēšanos, pēc dažiem gadiem nejutīsies tikpat šokēts kā dažs “krievu sociāldemokrātijas tēvs” – teorētiķis, kas ar šausmām bija spiests vērot, kā cēlās idejas un sapņi par «komunisma atejām no zelta» izvirta praksē. Vispirms ļeņiniskajā “revolucionārās sirdsapziņas” terorā, pēc tam staļiniskajā “varmācības administrēšanā”. Torvalds vismaz varēs lūgt palīdzību “Initiative for Software Choise”, organizācijai, ko lincencētās IT programmatūras ražotāji izveidoja, lai cīnītos pret atvērtā koda un birokrātijas simbiozi.

Atvērtais kods tiek veiksmīgi komercializēts, padarot to par visīstāko “sieru peļu slazdam”. Līdzīgu marketinga paņēmienu savās akcijās mēdz lietot skuvekļu ražotāji, dāvājot tos par velti – cilvēkiem pēc tam būs jāpērk konkrētajam modelim domātos asmenīšus, nekur viņi nespruks. Tas ir kā solījums dot HiFi audiosistēmu par velti – ja pirksi auto, kurā tā ir iebūvēta. Tāpat visas “haļavas” operētājbāzes un entuziastu izstrādātā datorprogrammatūra kalpo ne tikai “dzelžu” tirgotājiem, bet arī uz “open source” pamata radītām IT precēm un maksas servisiem. Taču tā ir tirgus loģika, kas ironiskā kārtā vēršas pret entuziastiem, kuri cerēja ar atvērtā koda programmēšanas palīdzību satriekt IT licenču biznesam.

Domājams, nevis ar entuziastu, bet ar IBM un citu “slazdu licēju” savtīgu ziņu ir sākusies tendence dažādu valstu birokrātiem jūsmot par ieguvumiem, ko dod licencētas programmatūras aizstāšana ar atvērtā koda produkciju. Protams, galvenais dzinulis ir «šīs programmas taču dod par baltu velti». Tad tiek sarēķināti finansiālie ieguvumi, kas tiks gūti, ja «mums vairs nekad nevajadzēs maksāt par programmu licencēm». Un politiķus vai ierēdņus pārņem salds reibonis. Kaut kas līdzīgs, šķiet, notiek arī Latvijā.

Jācer gan, ka Minhenes (tā drīz kļūs par īstu atvērtā koda piekritēju Meku vai Šambalu) pašvaldības veiktā pāreja uz “Linux” bāzes programmatūru, par to apzināti samaksājot 30 miljonus eiro, tomēr izgaisinās ilūzijas par atvērtā koda milzīgo ekonomisko efektu. Nerēķināsim nemaz to summu, ko Bavārijas galvaspilsēta norakstīs zaudējumos, vienkārši “iemetot miskastē” visas līdz šim lietotās licencētās programmas un par tām samaksāto naudu. Tieši uz šādu “ekonomiju”, uz neko citu, patlaban tiek mudinātas vairāku valstu valdības un iestādes – lai pelnītu “bezmaksas” programmatūras pielāgotāji un tai nepieciešamās papildus produkcijas piedāvātāji. Jo katra birokrātiska sistēma ir daudz «treknāka pele» nekā tūkstošiem privātu lietotāju.

Tad, kad pāreja būs veikta un nauda izšķērdēta, atklājot, ka ietaupījuma vietā sākas jauni izdevumi, birokrātiskajai sistēmai vairs nebūs iespēju, līdzekļu un gribas “ieslēgt atpakaļgaitu”. Izeja no lamatām, balstoties uz birokrātisko loģiku, tiks meklēta (kā liecina Pentagona iecere) nelicencētās programmatūras veidošanas valstiskošanā un administrēšanā, lai radītu jaunus, valsts aparātam vai konkrētai iestādei vajadzīgus “bezmaksas” IT produktus par nodokļu maksātāju naudu. Tā arvien vairāk norobežojoties no IT brīvā tirgus, kurā, pateicoties privātajai iniciatīvai un konkurencei, top un taps (vai varētu tapt) arvien efektīvāki un ekonomiskāki slēgtā koda jeb licencētie programmēšanas produkti. Tā tiks radīts īpatnējs birokrātisks IT atvērtā koda sektors, lai tikai valsts “saglabātu seju” un uzturētu ilūziju par reformas ieguvumiem. Otrkārt, vadoties no šīs pašas loģikas, valstiskotā IT produkciju “piespiedu brīvprātības” veidā nāksies pieņemt ar iestādēm saistītajiem privātuzņēmumiem, lai tie spētu komunicēt ar varu. Treškārt, no brīvā tirgus mākslīgi norobežots, valstiskots IT sektors, kas ir atsacījies no slēgtā koda produktiem, dos jūtamu triecienu datortehnoloģiju firmām, kas pelna par pārdotajām licencēm. Īpaši tas iespaidotu nelielos Latvijas uzņēmumus, kas ražo mazu apjomu risinājumus un mēģina nopelnīt, pārdodot to licences valsts iestādēm. IT valstiskošana un tirgus ierobežošana novestu pie nozares stagnācijas. Tāpēc ceru, ja nelīdzēs antikomunisms, citi ideoloģiskie principi vai racionāli argumenti, ka vismaz Minhenes tēriņi būs pietiekams arguments, lai atturētu mūsu politisko varu no “e-komunistiskiem” eksperimentiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form