Patlaban rīkotā Latvijas dzelzceļa līniju elektrifikācijas darbu konkursa pirmajā kārtā pastāv acīmredzami "iespējamie korupcijas riski". Tāpēc trauksmes cēlēji publiski bāž acīs ministriem un deputātiem problēmu, ko droši vien viņi paši jau pietiekami skaidri apzinājās vēl pirms visas priekšā teikšanas. Vērienīgo projektu īstenot gribošo pretendentu vidū ir iekļāvušies divi starptautiski uzņēmumi, kas vairākkārt vainoti kukuļdošanā un jau ir par to sodīti ar iespaidīgām summām. Viens no tiem turklāt patlaban ir daļa no tiesu prāvas, kas vērtē "Latvenergo" vadībai izvirzīto apsūdzību kukuļņemšanā.
Vēlme sildīt Latvijas ekonomiku, nekritiski "ierokot zemē" eirofondus, ir gluži saprotama lieta. Ak, šī nepārvaramā haļavas maģija! Tās vārdā projekta aizstāvji ir gatavi apgalvot sabiedrībai jebko – cildinot elektrifikāciju kā brīnišķīgu risinājumu tranzīta nozarei, Latvijas labklājībai un tās starptautiskajai konkurētspējai, pat vides tīrībai.
Protams, šīs ieceres kritiķu, tai skaitā tieši pašas nozares uzņēmēju, pretargumenti tiek ignorēti (atvainojos, nevarēju noturēties neievietot šo saiti atgādinājumam) – tāpat kā "Alstom" un "Siemens" reputācijas problēmas.
***
Četru konkursa pretendentu sastāvā (te man juridiski rūdītāks kolēģis ieteica piesardzīgi pierakstīt "esmu dzirdējis, ka" vai "kā pilsētā runā" – uzskatīsim, ka esmu to izdarījis) ir šādi dalībnieki:
• SIEMENS –TSO - BMGS
• ALSTOM - SKONTO BŪVE - COLAS RAIL
• COBRA – ARČERS
• ELECNOR – INABENSA - TILTS
Valdība, kurai konkursa pirmajā kārtā ir jāizvērtē pieteikušos uzņēmumu kvalifikācija, nedrīkst un pat nevar nezināt: kompānijas "Alstom" un "Siemens" "kvalificējas" ar milzīgu pieredzi sev izdevīgu lēmumu panākšanā – un tāpēc tās ir iesaistītas daudzos skaļos korupcijas skandālos visā pasaulē.
Turklāt, tikai retoriski atgādināšu, LR Ministru kabinetam ir saistoša Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 28. marta Direktīva 2014/24/ES. Tās preambulas 101. punktā noteikts, ka līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu dot iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, pārkāpjot vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai izdarījuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus.
Smagi pārkāpumi saistībā ar profesionālo darbību var likt šaubīties par ekonomikas dalībnieka godīgumu un tādējādi var būt par pamatu tam, ka ekonomikas dalībnieks nav atbilstīgs, lai tam piešķirtu tiesības slēgt publisku līgumu, neatkarīgi no tā, vai šim ekonomikas dalībniekam citādā ziņā ir tehniskas un saimnieciskas spējas izpildīt līgumu.
***
Tikai viens citāts no "lsm.lv" par "Siemens" nedarbiem: "Privātajā sektorā savukārt lielāko sodu – 1,4 miljardus eiro – līdz šim samaksājis Vācijas inženierijas gigants "Siemens" par kukuļiem dažādās pasaules valstīs, lai nodrošinātu uzvaru iepirkumos. "Siemens" kukuļdošana notikusi kā gangsteru filmās – ar dolāru pilniem koferiem paverot iespējas, piemēram, dzelzceļu būvei Venecuēlā un mobilo sakaru apraides infrastruktūras ierīkošanai Bangladešā."
Vēl ir arī ekscesi Argentīnā, Irākā, Grieķijā utt. Turklāt 2017. gadā "Siemens" tika vainots ES noteikto ekonomisko sankciju pārkāpšanā – piegādājot gāzes turbīnu Krievijas inkorporētajai Krimai. Tiek apgalvots, ka reputācijas traipu dēļ "Siemens" nesen ir izslēgts no dzelzceļa modernizācijas konkursa Lietuvā.
Savukārt Francijas transporta un enerģētikas koncernu "Alstom" Šveices prokuratūra 2011. gadā sodīja ar 38,9 miljoniem Šveices franku (tagad tie būtu 33,7 miljoni eiro) par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai. Vēl šis uzņēmums ir atstājis par sevi "paliekošu piemiņu" Brazīlijā, Bahamu salās, Ēģiptē, Indonēzijā, Saūda Arābijā, Taivānā utt. Lietuva kopā ar Lielbritāniju izmeklēja "Lietuvos elektrine" saistību ar "Alstom" dotiem kukuļiem.
"Latvenergo" amatpersonu krimināllieta ir cieši sasaistīta ar bijušajiem KNAB darbiniekiem un tagadējām JKP zvaigznēm Jutu Strīķi un Juri Jurašu, ar premjerpartiju "Vienotība", ar tās izauklētajiem "paristu" politiķiem. Tie 2010. gadā publicistiski, politiski un elektorāli profitēja no saceltā skandāla un demonstratīvā uzņēmuma vadītāja aresta. Taču nez kāpēc tagad deputāti un ministri izliekas, ka pirmoreiz ko dzirdētu par tādu "Alstom".
Arī Vita Anda Tērauda un Inese Voika, kādreiz tik varonīgās cīnītājas par arvien lielāku caurskatāmību, nu beidzot tikušas ierakumu otrā pusē, pavisam partizāniski klusē – kā jau tas savu vietu zinošiem politiskiem ierindniekiem pieklājas. Tieši tāpat triju mērkaķīšu rituālā iesaistās pareizo klientu reputācijas tīrīšanas un lāpīšanas kantoris "Delna" un viss pārējais dežūrmoralizētāju tīklojums. Nav vairs laika blēņām – atkal jāstutē "savējo" režīms!
Uzskatu, ka Ministru kabinets un valdošā koalīcija ir parādā sabiedrībai, mazākais, skaidrojumu par tik klaju vienaldzību pret "iespējamo korupcijas risku". Publiskas debates – vai pieķertiem kukuļdevējiem būtu jāpelna Latvijas eironauda – ir vairāk nekā vēlamas. Kam tad mums ir "sabiedriskā" TV? Pieņemu, ka varbūt politiķiem tiešām ir racionāli argumenti, kāpēc jāignorē pretendentu reputācijas traipi, un birokrātiski juridiska tehnoloģija, kā šo risku un sabiedrības aizdomas pilnībā novērst.
Varbūt Eiropas Komisijas pārstāvniecībai vajadzētu uzrūkt valdībai, lai tā beidz mērkaķoties? Galu galā, šī ir ES nauda. Protams, diez vai Aspazijas bulvārī mītošās Briseles "acis un ausis" spēj izraisīt latvju politikāņos tikpat histēriski padevīgu rosību kā "FinCen" vai "Moneyval". Taču gribas cerēt, ka Brīvības bulvārī un Jēkabielā tomēr vēl ir kaut kāds respekts pret šo iestādi.
Disklaimeris (jebšu mans lēts reveranss portāla reklāmdevējam): raugoties uz visu šo jezgu ap elektrifikācijas miljoniem, rodas aizdomas, ka pašiem "Latvijas dzelzceļa" ļaudīm par tiem nekāda entuziasma nav, – vienkārši valsts uzņēmums rātni pakļaujas politiskajam spiedienam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
