Daniels Pavļuts: Par abpusgriezīgiem lēmumiem
Foto: LETA

Lēmumi, kurus pieņemam valdībā, ir abpusgriezīgi. Vienkāršas un iepriekš skaidri pareizas rīcības nav. Katram scenārijam ir savas blaknes un riski. Un tie visi skaidri parāda - sagatavoties dzīvei "garajam Covid-19" nevarēsim, ja neatjaunosim valdības darbu. Sākot ar lēmumiem par vērienīgu atbalstu ģimenēm un visneaizsargātākajai sabiedrības daļai un beidzot ar katra valdības ministra personisko atbildību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jautājumus, kad vakcinēsies valsts vadītāji, dienas kārtībā bija vēl pirms stājos veselības ministra darbā. To man vaicājuši gan žurnālisti un viedokļu līderi, gan Ministru prezidents un Valsts prezidents. Visu janvāra mēnesi skaidroju, ka būtisks ir sabiedrības noskaņojums un valsts vadītāju vakcinācija varētu būt apsverama pēc sociālās aprūpes centru un sirmgalvju vakcinācijas. Tad Latvijā būs vairāk vakcīnu un sāksim vakcinēt nozaru kritiskos darbiniekus.

Svārstīgo iedrošināšana

Bet mans viedoklis mainījās. Un tam ir vairāki iemesli. Viens (sabiedrībā, iespējams, ne tik populārs, jo mēs, politiķi, neesam visai ieredzēti) - valdības ministri krīzes laikā nedrīkst "izkrist no aprites" un viņu darbs klātienē būtu produktīvāks. Arī mani pašu daudzkārt un uzstājīgi ir mēģinājuši pārliecināt obligāti un publiski pie pirmās iespējas vakcinēties. Otrs ir simbolisks. Daļa sabiedrības uz vakcināciju raugās ar nedrošību (tādu, kas vakcinācijai šobrīd saka ne "jā", ne "nē" ir ap 20% līdz 30%). Mūsu lielais uzdevums ir viņus patiesi un pilnvērtīgi informēt un arī ar savu piemēru iedrošināt vakcinēties. Turklāt daļa cilvēku valsts amatpersonu vakcināciju atbalsta. Tiktāl vispārīgi. Tas, kas notika pēdējās divās nedēļās un mainīja manu personisko viedokli, lielā mērā ir saistīts tieši ar "AstraZeneca" vakcīnām, kurām mūsu vakcīnu portfelī ir centrālā vieta.

"AstraZeneca" krustugunīs

Ar nepacietību gaidījām "AstraZeneca" pirmo piegādi, lai sāktu vakcinēt sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus. Tomēr drīz pēc Eiropas Zāļu aģentūras lēmuma reģistrēt "AstraZeneca" kā prēriju ugunsgrēks izplatījās ziņa, ka vēl neesot iegūts pietiekami daudz datu par tās iedarbīgumu senioru vidū (daudzi to maldīgi uztvēra, ka vakcīna nav gana droša senioriem).

Viena pēc otras valstis (sākot no Vācijas un beidzot ar Igauniju) paziņoja, ka pagaidām to neizmantos savu vecāka gadagājuma cilvēku vakcinācijai. Šīm valstīm lielākoties ir piegādātas arī citas vakcīnas, ko likt lietā, bet mums šobrīd alternatīvu "AstraZeneca" vakcīnām nav. "Moderna" vakcīnas pienāk ļoti mazā daudzumā un nākamās "Pfizer"/"BioNTech" mums būs tikai aprīlī. Ziņas par krustugunīs nonākušo "AstraZeneca" guva plašu rezonansi Latvijā, sociālās aprūpes centru darbinieki ļoti negribīgi pieteicās vakcinācijai. Viņus nepārliecināja zinātniski pamatoti argumenti, tostarp Eiropas Zāļu aģentūras, Pasaules Veselības organizācijas un arī Latvijas Zāļu aģentūras dotā "zaļā gaisma" "AstraZeneca" vakcinācijai visās vecumu grupās.

Kā tika pieņemti lēmumi?

Lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "Astra Zeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, 4. februārī valdība konceptuāli lēma vakcinēt NDP un MK locekļus. 9. februārī valdība izskatīja un kopīgi lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām.

Otrajā prioritārajā grupā valdība iekļāva ierobežotu skaitu amatpersonu, ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu. Tajā pašā dienā valdība lēma, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb vakcinācijas vēstnešus. Saskaņā ar šiem lēmumiem un konsultācijām ar Ministru prezidentu, valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju uz vakcināciju 11. un 12. februārī aicināju NDP locekļus, MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu.

Atzīstu, ka spriedzē šīs lēmums netika jēdzīgi izskaidrots. Vakcinācijas vēstneši tika sajaukti kopā ar valdību un NDP. Saprotu un pieņemu kritiku, ka valdība, kas "nepieņēma politisku lēmumu iepirkt visas mums pieejamās vakcīnas, tagad pieņēmusi politisku lēmumu potēt sevi". Uz notikušo pamatoti var skatīties arī šādi. Pieļauju, ka šo viedokli pauž cilvēki, kas tic zinātnei un vakcīnām un ar nepacietību gaida visas sabiedrības ātrāku vakcināciju. Bet mūsu mērķis pamatā bija uzrunāt citu - svārstīgo un nedrošo sabiedrības daļu. Cita starpā esam saņēmuši arī priecīgu ziņu - Latvijā ir pirmais sociālās aprūpes centrs, kurā vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši visi iemītnieki.

Tālākie soļi

Šobrīd pats būtiskākais ir koncentrēties uz sociālo aprūpes centru klientu un darbinieku vakcināciju. Saņemot lielākas vakcīnu kravas, izvērsīsim plašu senioru, hroniski slimo cilvēku un personu, kas mājās aprūpē smagi slimos, vakcināciju. Vienlaikus kopā ar nozarēm strādājam pie nosacījumu izstrādēs, kā epidemioloģiski droši dzīvot jaunajā realitātē - "garā Covid-19" apstākļos.

Tomēr uzskatu, ka ar šiem soļiem vien šobrīd ir par maz. Katram valdības lēmumam jābūt caurskatāmam un labi izskaidrotam. Tas vajadzīgs savstarpējai uzticībai, kas pandēmijā būtiskāka par visu citu. Lai mazinātu neuzticēšanos valdībai un palīdzētu kopīgi uzveikt pandēmiju, valdības darbs ir būtiski jāmaina, es teiktu, jāatjauno. Jāatjauno produktīvs valdības darbs klātienē. Jāatjauno gatavība sniegt daudz vērienīgāku atbalstu krīzes skartajiem cilvēkiem, īpaši finansiāli palīdzot bērniem un ģimenēm. Un ir jāatjauno valdības darbs personiskās atbildības līmenī.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Ministru prezidents Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi