Dans Titavs: Noziegums un sods
Foto: LETA

Čekas maisu nekavējoša publiskošana primāri ir Latvijas nākotnes pastāvēšanas jautājums. Ne pagātnes izvērtēšanas. Aģentu kartotēkas atklāšanai ir skaidrs mērķis – Latvijas esošajām un nākotnes paaudzēm ir jātop viennozīmīgi skaidram, ka sadarboties ar okupācijas režīmu nedrīkst, ka par to agri vai vēlu būs sods. Neatkarīgi no konkrētu cilvēku devuma citās jomās. Norvēģi ir spējuši nodalīt Knutu Hamsunu rakstnieku, Nobela prēmijas laureātu literatūrā, no Knuta Hamsuna kolobranta, fašistu atbalstītāja un dzimtenes nodevēja. Kā viņu vērtē paši norvēģi – literatūras ģēnijs un politisks idiots.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Čekas maisu publiskošana ir politisks jautājums. Un lēmums ir jāpieņem politiķiem, neslēpjoties aiz vēsturnieku muguras. Politiķiem ir savi uzdevumi, vēsturniekiem savi. Jau pēc būtības ir nepareizi, ka vēsturnieku komisijai uzdevumu dod politiķi. Vēsturnieku darbs ir tikt pie arhīviem, pētīt tos, izdarīt objektīvus, politiskai varai, iespējams, neglaimojošus secinājumus. Cik un kuri arhīvi ir atvērti, kuri slēgti ir valsts politika. Arī pie Vatikāna arhīviem kāds cilvēku loks tiek, neskatoties uz to, ka tie oficiāli ir stingri slepeni.

Ar katru lēmuma novilcināšanas dienu Latvijai tiek nodarīts neatgriezenisks kaitējums. Tagad no pašu vēsturnieku komisijas dalībnieku mutes izskan ziņas par 77 garīdzniekiem uz divu populāru rokgrupu dalībniekiem. Kamēr nav konkrētu uzvārdu, aizdomu ēna ir pār visiem. 4650 aģentu kartiņas, tās slēpjot, par potenciāliem stukačiem ir padarījušas visu tautu. Pašreiz panāktā rezonanse un interpretācijas ir ļaunākas par uzvārdu publiskošanu. Vēlos atgādināt, ka arhīvu izpēti jau kopš 1990. gada veica Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs, pēdējo pāris gadu māžošanās ar vēsturnieku komisiju, ko pavadīja pastāvīgi ķīviņi, konflikti, apvainojumi, politiska lēmuma pieņemšanai vispār nebija vajadzīga. Informācijas pietika, nebija politiskas gribas. Nupat jau redzams, ka vēsturnieku komisija ir perfekti izpratusi politisko konjunktūru procesu bezgalīgi stiept garumā. Tās gala ziņojumā ietvertais piedāvājums līdz 2028. gadam pakāpeniski digitalizēt, pētīt, tulkot, publicēt izskatās pēc tipiska valsts naudas apgūšanas projekta. Tikai izdaliet mums naudiņu nākamajiem 10 gadiem. Kolobrantu uzvārdu publiskošanas mērķis un jēga ir zuduši pilnībā.

Publiskojot aģentu kartotēku, skandāli būs. Bet būs arī skaidrs, kuri nav sadarbojušies, nebūs šaubu ēnas pār nevainīgajiem. Un kartotēkā minētajiem būs iespēja skaidrot savu situāciju, jo katrs gadījums ir individuāls. Skaidrot kā to jau izdarījis Georgs Andrejevs un citi, kam pieticis dūšas atzīties. Aģentiem bija 27 gadi laika sākt runāt pašiem. Atrunas par čekas vervēšanas metodēm, pielietojot šantāžu, draudus, liegumu izbraukt no valsts, ir vainu mīkstinošs apstāklis, bet par to jāļauj runāt iesaistītajiem. Tauta spēs atšķirt graudus no pelavām. Aģentu lietu ātra publiskošana ir Latvijas drošībai un pastāvēšanai svarīga un tomēr otršķirīga. Pirmkārt, svarīgi ir publicēt un nosodīt tos, kuri sadarbojās oficiāli, stājās partijā, ieņēma amatus. Un ieņem tos joprojām.

Zināmā mērā ar okupācijas režīmu sadarbojāmies visi, stājoties komjaunatnē, partijā. Jautājums ir, kad mēs to saprotam un vai spējam labot. Inteliģences un viedokļa līderu atbildība ir 10 reizes lielāka nekā vienkāršam cilvēkam. Gan toreiz, gan tagad, piemēram, konkrētiem inteliģences pārstāvjiem salīdzinoši nesen iesaistoties Tautas partijas pozitīvisma kampaņā. Konkrēta, individuāla atbildība, kas jāapzinās.

Būtiski svarīgi nācijas pašapziņai ir zināt savus patiesos varoņus. Un šajā jautājumā, šķiet, nepieciešama paradigmas maiņa domāšanā. Gunārs Astra, Lidija Doroņina Lasmane, Helsinki 86 dibinātāji bija un ir varoņi. Nevis dīvainīši, kuri pārliecības, nesaprotamu ideālu vārdā upurēja savas dzīves. Gunārs Astra sava intelekta, harizmas, izglītības, tiem gadiem "pareizās" izcelšanās dēļ droši varēja kļūt ne tikai par ceha priekšnieku, bet par visa VEFa vadītāju. Ja būtu gatavs atteikties no pārliecības un iekļauties sistēmā. Tajā pat laikā tautsaimnieki Edgars Kauliņš Lielvārdē, Alberts Kauls Ādažos, nenoniecinot viņu paveikto, bet bija padomju sistēmas sastāvdaļa, tās popularizētāji, lai gan vienlaicīgi arī tās ķīlnieki. Un tad ir jautājums, cik Paulus, Skulmes, Artmanes , Kaulus Latvija ir pazaudējusi, par viņiem pat neuzzinot, jo talantīgi cilvēki sirdsapziņas vadīti, sistēmai pateica nē. Lūk, kur būtu nopietns lauks vēsturnieku pētījumiem.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Čekas maisi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form