Pēc veiksmīgās uzstāšanās Mālpilī daudzi jokoja, ka Helmem vajadzētu pieteikties Latvijas VID vadītāja amatam. Nebūt ne tik neparasta doma. Lielbritānijas pašreizējais Centrālās Bankas vadītājs Marks Karnijs (Mark Carney) kā vadošais speciālists tika pārvilināts no Kanādas. Ir arī tuvāks piemērs: 2008.gadā Uldi Cērpu, tai laikā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju, uzrunāja Zviedrijas valdība ar aicinājumu vadīt Zviedrijas Finanšu pakalpojumu pārvaldi. Taču premjerministrs Māris Kučinskis pielika punktu šai diskusijai, norādot, ka esot apsolījis Igaunijas premjerministram Tāvi Reivasam (Taavi Roivas) neaiztikt Igaunijas nodokļu šefu!
Helmes popularitāti lielā mērā nosaka optimistiska, pozitīva un uz nākotni orientēta attieksme, kas reti sastopama viņa Latvijas civildienesta kolēģu vidū. Helme runā par sadarbību ar uzņēmējiem nolūkā attīstīt Igaunijas ekonomiku, radīt darbavietas un veidot vidi, kurā Igaunijas uzņēmēji labprātīgi vēlas maksāt nodokļus, nevis tiek piespiesti to darīt. Viņa rīcībā ir arī iespaidīgs analītiskais dienests, ko viņa vadītā iestāde izmanto, lai sekotu uzņēmējdarbības un nodokļu maksājumiem Igaunijā.
Par to, ka Helmes vadības stils Igaunijas VID ir bijis veiksmīgs, liecina fakts, ka iestāde viņa vadībā ir kļuvusi par organizāciju, kurā cilvēki vēlas strādāt. Vadošās Igaunijas juridiskās firmas zina stāstīt, cik grūti ir pārvilināt Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldes augstākā līmeņa vadītājus. Un ne tikai tādēļ, ka viņi saņem augstāku atalgojumu nekā Latvijas kolēģi, bet arī tādēļ, ka viņi patiešām ir aizrāvušies ar izaicinājumiem, ko sniedz šī darbavieta.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ir norādījusi, ka Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam faktiski ir tādi paši resursi un tehnoloģijas, kādas ir Igaunijas VID rīcībā. Iespējams, ka tā arī ir. Tomēr Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam trūkst harizmātiska līdera, kas varētu efektīvi komunicēt par šo tēmu ar Latvijas sabiedrību un uzņēmējiem.
Ko mācīties Latvijai?
Kamēr valdība turpina jauna VID vadītāja meklējumus, iespējams, ir divas lietas, kuras mēs varētu mācīties no Igaunijas pieredzes.
Pirmkārt, lai arī atbilstoša profesionālā pieredze ir svarīga, būtiska nozīme ir vadītāja personībai. Harismātisks līderis varētu mainīt organizācijas kultūru un darbinieku attieksmi pret iestādi, kurā viņi strādā, kā arī pārveidot sabiedrības attieksmi pret iestādi kopumā.
Otrkārt, ir nepieciešama efektīva komunikācija par jebkurām pārmaiņām organizācijas kultūrā. Latvijas VID vadītājam ir jābūt prominentai un sabiedrībā pazīstamai personai, kas regulāri tiekas ar uzņēmēju pārstāvjiem, arodbiedrībām, sniedz intervijas medijiem un ir savas iestādes (patīkama) publiskā seja. Savukārt drūma, neapmierināta uzvedība diez vai būs par iedvesmas avotu darbiniekiem vai veicinās uzņēmēju vai sabiedrības uzticēšanos VID, daloties ar saviem sūri pelnītajiem ieņēmumiem.
Kur lai atrod vadītāju?
Tātad Mareks Helme nav dabūjams. Jebkurā gadījumā mēģinājums paplašināt meklējumu areālu ārpus Latvijas robežām var tikt uztverts politiski pretrunīgi ne tikai tādēļ, ka tas varētu signalizēt par to, ka Latvijā nav šim amatam piemērotu kandidātu. Tas tā nebūt nav. Latvijas uzņēmēju aprindās ir daudz piemērotu, pieredzējušu personu, kas varētu atjaunināt VID. Starp citu, Igaunijas VID modernizēja Helmes priekštecis, kurš tika piesaistīts no privātā sektora.
Svaigs skatījums un jauna pieeja būtu nepieciešama, lai sapurinātu to, kas vismaz no ārpuses izskatās pēc samērā pagurušas iestādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
