Dāvis Vītols: Statistiskās manipulācijas – kā tad īsti ir ar alkohola patēriņu Latvijā?  (49)

Ārkārtējās situācijas laikā pārdotais alkoholisko dzērienu apjoma kritums sasniedzis 13%, pat ar visu to, ka alkoholu iespējams iegādāties internetā. Es respektēju Veselības ministrijas un veselības nozares speciālistu viedokli, tomēr uzskatu, ka diskusijai jābūt balstītai reālos un pierādāmos reprezentatīvos datos, analizējot tos dažādos griezumos, nevis tos subjektīvi interpretējot. Šāda attieksme ne tikai apgrūtina alkohola aprites uzraudzības politikas veidošanu Latvijā, bet arī virza to maldīgā virzienā.

Covid-19 radītās krīzes sekas un mediķu teiktais mums ļauj skaidri saprast, ka rādītājs (per capita patēriņš), kam tik ļoti pieķērusies veselības nozare parāda tikai vienu "medaļas pusi" jeb vidējo (bezpersonisko) statistisko patēriņu, tas nerāda un neanalizē tās sabiedrības daļas alkohola patēriņu, kam tiešām ir problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Tāpēc šo rādītāju nebūtu korekti izmantot kā galveno alkohola aprites uzraudzības politikas veidošanā. Mēs aicinām detalizēti analizēt to iedzīvotāju grupu (statistikā – skaitu), kuri pārmērīgi lieto alkoholu un ir tuvu riska grupai, per capita patēriņu paturot prātā kā vidējo "temperatūru".

Paskatīsimies uz reālo pārdotā alkohola apjomu – tas samazinās. Varētu domāt, ka tad jau tiešām viss kārtībā? Bet kāpēc tad mediķi krīzes laikā saka pretējo? Visticamāk, ka 5% iedzīvotāji, kuri pārmērīgi lieto alkoholiskos dzērienus krīzes periodā, kļuva pamanāmāki. Vai alkohola patēriņa ierobežošanas politika pašreiz pilnībā sasniedz savu mērķi? Ne Latvijā, ne arī citās valstīs reālajā vidē nav pierādīts, ka ar reklāmas aizliegumiem, akcīzes nodokļa kāpināšanu vai alkoholisko dzērienu iegādes vietu darba laika ierobežojumiem vai citiem tirdzniecības ierobežojumiem tiktu atrisināta galvenā problēma – pārmērīga alkohola lietošana.

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ne tikai Latvijā, bet arī mums tuvās valstīs Zviedrijā un Somijā 5% iedzīvotāju ir problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu. Igaunijā tie ir 6,8%, bet Lietuvā – 6,1% iedzīvotāju. Savukārt Itālijā un Spānijā, kur gan akcīzes nodoklis, gan tirgus noteikumi ir daudz liberālāki, ir ievērojami mazākas problēmas ar pārmērīgu alkoholisko dzērienu lietošanu.* Tas, ko svarīgi būtu saprast, ka mums nepieciešams pārorientēt līdzšinējo alkohola aprites uzraudzības politikas virzienu un vairāk koncentrēties uz tiem 5% iedzīvotāju, kas pārmērīgi lieto alkoholiskos dzērienus, vai tiem aptuveni 14%, kuriem ir risks nonākt šajā zonā. Šī ir problēma, kas jārisina un uz kuru būtu jāfokusējas. Diskutējot par kārtējiem aizliegumiem vai alkohola akcīzes nodokļa celšanu, mēs aizmirstam, ka vismaz 80% iedzīvotāju izprot atbildīgu alkoholisko dzērienu lietošanu un zina, kā, atbildīgi lietojot alkoholu, nenodarīt kaitējumu savai veselībai.

Protams, mēs varam viens otram norādīt uz līdzšinējām kļūdām, bet vienlaikus svarīgi būtu saprast, ka gadiem iestaigātā taciņa alkohola patēriņa ierobežošanas politikā nav nesusi rezultātus. Ir pienācis laiks meklēt citu ceļu un virzienu, lai vairāk strādātu un izglītotu tos, kam tiešām ir nepieciešama palīdzība, nevis baidītu sabiedrību ar datiem un rādītājiem, kas sen zaudējuši savu objektivitāti. "Plika" statistikas komunikācija nerāda reālo ainu un kontekstu. Pagājušajā nedēļā Eiropas komisija (EK) publiskoja ieteikumus veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai Covid 19 laikā un turpmāk. Cita starpā ziņojumā teikts, ka EK rekomendē Latvijai vairāk pievērst uzmanības profilakses pasākumiem, lai izvairītos no tā, ka slimības tiek ielaistas. Veselības aprūpes nozare visticamāk, ka to interpretē kā aizliegumu pastiprināšanu, bet varam to arī saprast kā nopietnu un mērķtiecīgu profilakses darbu jauniešu kopienās, skolās, ģimenes ārstu institūcijās un narkologu praksēs. Un paralēli, protams, jāparedz līdzekļi tieši šiem 5% iedzīvotāju, kam ir problēmas ar pārmērīgu alkohola lietošanu, izglītojot un individuāli strādājot tieši ar šiem cilvēkiem. Preventīvi informēsim un strādāsim, protams, arī ar pārējiem iedzīvotājiem par atbildīgu alkohola lietošanu. Pagaidām gan plāns fokusējas uz kārtējo ierobežojumu izstrādi un pieņemšanu, kas realitātē nestrādā.

*https://www.who.int/data/gho/data/indicators/indicator-details/GHO/alcohol-harmful-use-(15-)-12-month-prevalence-(-)-with-95-ci