Iespējams, var šķist, ka, salīdzinot, piemēram, ar prasību par nodokļu nomaksu un tamlīdzīgiem jautājumiem, uzstādījums par deklarāciju iesniegšanu varētu šķist tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošajiem ierēdņiem saprotama formalitāte, taču tā nebūt nav.
Likumdevējs ir noteicis, ka UIN deklarāciju ir jāiesniedz VID par katru mēnesi, ja attiecīgajā periodā uzņēmumam veidojas šā nodokļa bāze un maksājams nodoklis. Ja uzņēmumam attiecīgajā mēnesī nodokļa bāze un maksājams nodoklis neveidojas, tas šo deklarāciju var nesniegt. Deklarācija ir veids, kā komersants šo nodokli vispār var samaksāt. Tādējādi var uzskatīt, ka šis instruments ir palīgs ne tikai valstij, bet arī pašam uzņēmējam, ļaujot viņam nonākt pie precīza aprēķina, cik liela naudas summa UIN veidā ir jāsamaksā valstij. Sniedzot UIN deklarāciju, uzņēmums informē VID par savu naudas plūsmu, kā arī gaidāmajiem ienākumiem nodokļa veidā.
Ja uzņēmums par kādu mēnesi neiesniedz UIN deklarāciju, VID sistēmas automātiski pieņem, ka par attiecīgo periodu šim komersantam nav bijusi tāda darbība, lai veidotos maksājams nodoklis, nekādas sankcijas automātiski netiek piemērotas, un faktiski tā ir tikai paša komersanta atbildība. Vienlaikus jāņem vērā, ka reizi gadā par pārskata gada pēdējo mēnesi (decembri) UIN deklarācija ir jāsniedz obligāti, un tas jāizdara līdz 20. janvārim.
Ir situācijas, kad uzņēmējs aizmirst līdz minētajam datumam spert šo soli, vai nepaspēj to izdarīt. Jāņem vērā, ka jau iesniegto deklarāciju ir iespējams pēc tam labot vēl pietiekami ilgu laiku (līdz uzņēmuma gada pārskata iesniegšanai), labojumiem nepiemērojot nokavējuma naudas. Respektīvi, iesniegto deklarāciju par pēdējo gada mēnesi (decembri), ir iespējams koriģēt vēl četrus mēnešus (vai līdz uzņēmuma gada pārskata iesniegšanai), nepiemērojot nokavējuma naudas, savukārt jebkuru deklarāciju var labot vēl turpmākos trīs gadus (bet šiem labojumiem nokavējuma naudas jau tiks piemērotas).
Tādējādi vismaz par pārspīlētiem ir uzskatāmi apgalvojumi, ka šajā jomā kaut ko nebūtu iespējams paspēt izdarīt. Grūti arī iedomāties situāciju, kad uzņēmums, kas strādā jau vismaz vairākus gadus, nebūtu zinājis, kāda ir deklarāciju iesniegšanas kārtība. Šeit vairāk runa ir, piemēram, par neuzmanību, aizmāršību un tamlīdzīgi.
Vienkāršo šo sistēmu arī apstāklis, ka uzņēmumam UIN deklarācijā jānorāda vien tie darījumi, kas reāli jau ir notikuši, kad ir skaidrība, ka peļņa tiešām ir sadalīta, kā arī nav jautājumu par sadalītās peļņas apmēru. Šobrīd vairs nav spēkā kādreizējā prasība par avansa maksājumu veikšanu. Tāpat nav prasība, ka deklarācija jāiesniedz par katru mēnesi, lai gan konkrētajā periodā ar nodokli apliekami objekti uzņēmumam vispār nav veidojušies, un faktiski nākas iesniegt tukšu dokumentu. Tādējādi administratīvais slogs uzņēmumiem ir būtiski mazinājies.
No VID puses vislielākā uzmanība tiek pievērsta tieši gada pēdējā mēneša (decembra) deklarācijai, lai tā tiktu iesniegta savlaicīgi, un arī precizēšana notiktu likumā paredzētajā termiņā, tādējādi nenonākot situācijā, kad piemērojama nokavējuma nauda. Šīs deklarācijas ir vajadzīgas, lai nodokļu maksātājs varētu ātri un ērti aprēķināt, cik jāmaksā UIN veidā. Savukārt VID šīs deklarācijas ir nepieciešamas, lai būtu skaidrība par UIN veidā maksājamām summām, lai redzētu, cik ir maksātāji, un ar kādām summām katrā konkrētajā periodā valsts var rēķināties.
Svarīgi, lai valstī tiktu nodrošināta vienmērīga nodokļu plūsma, lai būtu iespējams prognozēt nodokļu ieņēmumus, un tādējādi arī valsts līmenī varētu izdarīt secinājumus par to, ir vai nav nepieciešamas kādas izmaiņas budžetā. Ja deklarācijas netiek iesniegtas normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā, valstij kļūst sarežģīti prognozēt nodokļu ieņēmumus un tādējādi arī dažādām vajadzībām (veselības aprūpe, izglītība, drošība utt.) maksājamās summas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
