Studenti protestē pret retorikas neatbilstību valdības rīcībai - apgalvojumi par izglītības prioritāti ir izrādījies tikai līdzeklis kārtējai manipulācijai ar jauniešu un viņu vecāku auditoriju pirms vēlēšanām.
Atļaušos apgalvot, ka situācija ir vēl bezcerīgāka nekā šķiet pirmajā brīdī, jo mēs lielā mērā baudām globālisma izsauktās sekas - arī saistībā ar augstākās izglītības kvalitāti. Pret izglītības kvalitātes pazemināšanos pie mums neviens tā īsti neprotestē – te apjausma nāks velāk, kad būs par vēlu.

Pagaidām visi satraucas par finansējumu, kaut gan būtībā abas lietas ir cieši saistītas. Satraucas par velti - izmaiņas nav paredzamas, jo izglītoti cilvēki masveidā nav nepieciešami nekur. Augstais tehnoloģijas līmenis un vēl vairāk tā attīstības tempi nosaka to, ka katrā ekonomiski, sociāli un politiski sakārtotā valstī būs ( un dažviet jau šodien ir) nepieciešami ne vairāk kā 3-6% ļoti labi izglītotu cilvēku, kuri strādās daudz un saņems augstu atalgojumu vai lielu peļņu.

To spēkos būs nodrošināt augstu attīstības un dzīves līmeni valstī kopumā. Jau šodien visā pasaulē darba vietu skaits samazinās principā un rīt to būs vēl mazāk. Liels skaits cilvēku kā darbaspēks - katrā gadījumā ar labi atalgotām darba vietām - vispār nebūs nepieciešama.

Eksistē viedoklis, ka cilvēki varēs dzīvot visu savu mūžu bezdarbnieka statusā un labi atalgotais, nelielais strādājošo skaits spēs viņiem nodrošināt ciešamu iztikas līmeni veģetācijai viņu prasību līmenī.

Varai var pārmest daudz ko, taču ne ciniska aprēķina trūkumu. Apsverot visu racionāli (kaut arī ciniski), dabiski, ka secinājums ir viens - investēt līdzekļus, lai piedāvātu masai kvalitatīvu izglītību, situācijā, kad pēc masas zināšanām nebūs pieprasījuma principā, ir bezjēdzīgi. No otras puses - atzīt to publiski un atklāti – neprāts, ņemot vērā cilvēku tiesības aizstāvošajos dokumentos izvirzītās prasības.

Tostarp attīstītajās valstīs reālais (ne formālais) finansējums augstākajai izglītībai sarūk, pasniedzēju algas valsts finansētās iestādēs reāli un ievērojami samazinās gan ASV , gan Eiropā.

Bet mēs taču visur darām tāpat kā TUR, vai ne? Nelaime ir tikai tā , ka TUR mazā elites daļa var uzturēt masu, bet ŠEIT katrs ir nežēlīgā pašuzturēšanas režīmā. TUR ekonomika ir sakārtota un IKP kāpums 3-4% apmērā ir pilnīgi pietiekams attīstībai. MUMS, lai izrautos no sociāl-ekonomiskās bedres ir nepieciešams IKP pieaugums 10-12% gadā nākamo 10 -15 gadu laikā, bet to var panākt, ja sabiedrībā ir krietni vairāk nekā daži procenti ļoti labi izglītotu cilvēku. Ir nepieciešama kvalitatīva masveida izglītība un attiecīgs finansējums - 12 - 15% no budžeta visai izglītības sistēmai.

Nenodrošinot lielākajai daļai jaunatnes kvalitatīvu, ne tikai formālu, augstāko izglītību, mēs pat apdāvinātus cilvēkus lemjam autsaideru, pāriju, ubagotāju, atkarīgo, deklasēto, prostituēto pazemojošajai starptautiskajai lomai - diezgan apzināti. Kāpēc tā notiek? Vai tikai nabadzības dēļ?

Ir vēl kāda varas interese pārāk necensties ar patiesu izglītības reformu: pusapmācīti cilvēki vislabāk pakļaujas manipulācijai un kontrolei. Vissliktāk - neizglītotie un zinātņu doktori. Pieņemu, ka pēdējā laika varas orientāciju uz augsta līmeņa tehnoloģijām iekļaujas šai shēmā.

Frustrētie ir jānomierina. Vislabāk - nodrošinot pieeju internetam. Diemžēl paviršā izglītība daudziem nedod iespējas izmantot interneta informāciju - to nav kur pielietot. Atliek izlādēšanās chat'os - katram savas agresivitātes un audzinātības līmenī. Vai Delfu "poligons" nav tam labākais pierādījums?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!