Tādējādi mēs atrodamies strauji mainīgos drošības apstākļos, kas prasa turpināt sadarbību Baltijas jūras reģionā, lai nodrošinātu brīvu pārvietošanos un ekonomisko labklājību. Kā izteicies Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, "vairāku iemeslu – ģeogrāfisku, vēsturisku un sabiedrisku – dēļ Baltijas reģions joprojām paliek alianses visvairāk ievainojamā daļa".[1]
ASV Jūras spēki ir stingras apņēmības pilni sniegt atbalstu Baltijas reģionam, un kopā ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem mēs turpinām darbu pie atturēšanas un kopīgās aizsardzības. Tāpēc esmu uzaicinājis Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās militārpersonas uz savu štābu Neapolē, Itālijā, lai apspriestu svarīgus drošības jautājumus, ar kuriem saskaras Baltijas reģions un Eiropa kopumā. Divu dienu tikšanās laikā ar Baltijas bruņoto spēku komandieriem mēs apspriedīsim šī reģiona problēmjautājumus un iespējas. Kā NATO un ASV militārais virspavēlnieks es augsti vērtēju mūsu sabiedroto ieguldījumu, jo īpaši unikālās prasmes, kuras iegulda daudzi sabiedrotie. Kopā mēs veidojam jūras spēku, kas ir jaudīgāks nekā visu atsevišķie spēki kopā. Jo īpaši tas attiecināms uz Baltijas jūras reģionu.
Katra Baltijas valsts ir stipra kādā īpašā jomā, un, saliekot tās kopā, mūsu apvienotajam spēkam ir grūti līdzināties. To mēs nesen parādījām "BALTOPS 2019" – jau četrdesmit septīto jūras mācību – laikā, kuras ir vērienīgākās šī reģiona jūras spēku mācības. BALTOPS sniedz sabiedrotajiem un partneriem lielisku izdevību, mācoties vienam no otra, uzlabot sadarbspēju un kaujas prasmes. Šī gada mācībās, kuras noritēja ļoti veiksmīgi, piedalījās 50 kuģi, 36 lidaparāti, 2 zemūdenes un 8600 militārpersonas no 18 sabiedroto un partneru valstīm.
Es lepojos ar BALTOPS mācībās kopīgi paveikto, demonstrējot mūsu ilgtermiņa vienotību, lai sasniegtu kopīgos mērķus – reģionālo drošību un stabilitāti. Tomēr mūsu jūras spēkiem ir jāturpina izvirzīt jaunus uzdevumus, lai tālāk attīstītu mūsu kopīgās prasmes un sadarbspēju īpašajos un sarežģītajos Baltijas reģiona apstākļos. Sarunās ar bruņoto spēku komandieriem es atzīšu, ka uzturēt Baltijas jūras drošību nebūs viegli, bet es nešaubos, ka Igaunija, Latvija un Lietuva ir šim uzdevumam gatavas.
Igaunijas ilglaicīgā dalība BALTOPS un tās nesenā "Sandown" klases mīnu meklētāju modernizācija, kā arī apņemšanās dalīties savā pieredzē pārrobežu apmācībās ir abpusēji izdevīga mūsu apvienotajiem jūras spēkiem. Latvija, kura nesen nosvinēja savu jūras spēku simtgadi, piedalījās BALTOPS ar jūras pretmīnu pasākumu (MCM) kuģi "Virsaitis", kurš kalpoja par vadības un uzraudzības kuģi starpvalstu MCM uzdevumu vienībai. Latvijā arī notika svarīga amfībiju izcelšanās krastā, kuras laikā krastā izcēlās Spānijas Jūras spēku kuģis "Huans Karloss I". Lietuva mācību laikā atklāja jaunu poligonu, kurā pirmoreiz BALTOPS vēsturē tika izmēģināta "Hellfire" raķetes palaišana. Lietuva nodrošināja arī MCM kuģi un patruļkuģi Baltijas jūras eskadras (BALTRON) mācībām.
Mums ir jābūt apņēmībai ieguldīt iedarbīgu un kaujas spējīgu jūras spēku klātbūtnē, lai saglabātu līdzsvaru reģionā, citādi nākotnē mums par to var nākties maksāt daudz vairāk. Taisnīgs un proporcionāls ieguldījums vienotas jūras spēku klātbūtnes uzturēšanā stiprina savstarpējo uzticību. Un nekur šī vajadzība nav lielāka kā Baltijas jūras reģionā. Šis reģions jau ilgstoši ir pieredzējis inovatīvu karadarbību – pirmās mūsdienīgās mīnas tika iegremdētas Baltijas jūrā 19. gadsimta vidū. Šī jaunā tipa aizsardzība ietekmēja spēku samēru starp naidīgajām flotēm un tika vēlreiz īstenota 1. pasaules kara laikā vienlaikus ar zemūdeņu karadarbības pastiprināšanos. 2. pasaules kara laikā atkal tika ieviestas jaunas mīnu ierīces un Baltijas jūras reģionā parādījās aviācija, tādējādi turpinot reģionā ieviest inovatīvas kaujas tehnoloģijas. Baltijas valstis ir lieliski piemērotas tam, lai izkoptu īpašas prasmes, ar kurām stāties pretī potenciālai drošības krīzei jūrā, ja tiktu apdraudēts līdzsvars reģionā un ekonomiskā labklājība.
Spēcīga klātbūtne Baltijas jūrā ir vienīgais iedarbīgais veids, kā ne tikai nodrošināt brīvu kuģošanu, bet arī novērst agresiju un paturēt redzeslokā iespējamos apdraudējumus, tostarp Krievijas spēcīgo A2AD tīklu, kas radīts, lai liegtu piekļuvi noteiktai teritorijai, un "Iskander" ballistisko raķešu vienību izvietošanu Kaļiņingradas anklāvā. Pēdējos desmit gados Krievija kopumā ir demonstrējusi necieņu pret savu neatkarīgo kaimiņvalstu teritorijām un starptautiskajām jūras tiesībām. Tā iebruka Gruzijā, nelegāli anektēja Krimu un, var teikt, ir pasludinājusi Azovas jūru par savējo, patvaļīgi apstādinot un aizturot kravas kuģus un to apkalpes. Šo iemeslu dēļ jaudīga jūras spēku klātbūtne Baltijas jūrā ir kritiski svarīga.
Es cienu Baltijas valstu iedzīvotājus par viņu vēlmi dzīvot brīvībā un centieniem radīt drošu vidi. Jūs esat izcīnījuši savu brīvību un tiesības veidot pašiem savu likteni. Kā militārais virspavēlnieks, kuram bijusi iespēja vairākkārt apmeklēt Baltijas valstis, es izsaku atzinību jūsu apņēmībai uzturēt reģionālo drošību un pateicos jums par pastāvīgo dalību BALTOPS mācībās, kā arī par jūsu jūras spēku ieguldījumu, nodrošinot stabilu kuģošanas vidi. Jūsu valstis veic nozīmīgus ieguldījumus NATO aliansē, un mums jāturpina strādāt kopā, lai uzturētu jūru brīvu.
Spēcīga jūras spēku alianse ļaus mums saglabāt cilvēka pamattiesības – tiesības uz brīvību un drošību. Mums ir jānosaka prioritātes attiecībā uz saviem resursiem, lai uzturētu un attīstītu mūsu jūras spēku prasmes. Mums jāpārspēj tie, kuri mēģina izjaukt līdzsvaru, vienlaikus saglabājot dinamiskas kaujas spējas. Pastāvīgi ieguldījumi kolektīvajās jūras spēku spējās ļaus mums garantēt drošību un labklājību reģionā vēl tālu nākotnē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
