Pēdējā laikā Latvijas plašsaziņas līdzekļos ir izskanējusi dažāda pretrunīga informācija attiecībā uz Latvijas Televīzijas (LTV) jauno attīstības stratēģiju un kultūras raidījumiem tajā. Ar nožēlu jāatzīst, ka tikai daļa no informācijas ir objektīva un atspoguļo Latvijas Televīzijas oficiāli pausto viedokli.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Televīzija savā publiski paustajā informācijā jau vairākkārt ir norādījusi, ka kultūra ir viens no nozīmīgākajiem tematiem Latvijas Televīzijas programmā, tāpēc gan šobrīd, gan nākotnē kultūras raidījumi viennozīmīgi ir un būs ļoti būtiska LTV programmas sastāvdaļa. Viens no mūsu kā sabiedriskās televīzijas galvenajiem uzdevumiem ir sabiedrības informēšana un izglītošana par kultūras jautājumiem. Tāpēc ar pilnu atbildību varam teikt, ka arī pēc plānotajām izmaiņām kultūras raidījumi LTV1 kanālā būs.

Runājot konkrēti par raidījumu "100 g kultūras" - tas līdz jaunās stratēģijas ieviešanai LTV1 kanālā paliks esošajā formātā, savukārt jaunajā programmā televīzijas skatītājiem katru darba dienas vakaru tiks piedāvātas kultūras ziņas, bet reizi nedēļā - plašs kultūras notikumu nedēļas apskats, kurā būs ietverta svarīgāko notikumu analīze, komentāri un diskusijas.

Papildus tam jaunajā LTV1 stratēģijā skatītājiem tiks piedāvāta žurnālistes Lilitas Eglītes autorprogramma "Ielas garumā", kultūras notikumu atspoguļojums rīta programmā "Labrīt, Latvija!" un "Novadu ziņās", kā arī citi kultūras tematikai veltīti raidījumi. Savukārt svētkos LTV1 veidos īpašas nacionālās programmas: jaunāko latviešu dokumentālo un aktierfilmu izlases, koncertu un teātru izrāžu demonstrējumus un īpašus LTV veidotus autorraidījumus par ievērojamām Latvijas kultūras personībām. LTV1 plāno saviem skatītājiem piedāvāt arī plašu koncertu programmu, festivālus, gada balvas kultūrā un mākslā u.c. svarīgus kultūras notikumus.

Attiecībā uz plānotajām izmaiņām Latvijas Televīzijā, tās paredz saglabāt visas sabiedrībai svarīgās tēmas LTV1 kanālā - kultūru, izglītību, bērnu raidījumus, ziņas, dokumentāli analītiskos raidījumus un izklaidi, bet paredzēts mainīt raidījumu formu un veidu, kādā tiek uzrunāts skatītājs.

Kopš Latvijas Televīzijas izveidošanas 1954. gadā televīziju attīstība pasaulē ir notikusi ļoti strauji, it īpaši pēdējos 15 gados. Tas saistīts ne tikai ar tehnoloģijām, bet arī ar televīzijas kā masu medija lomu un vietu sabiedrībā. Arī Latvijas Televīzijai, lai tā saviem skatītājiem spētu nodrošināt augstvērtīgu saturu, ir jāmainās līdzi laikam, jo līdz šim tas ne vienmēr ir izdevies tik veiksmīgi.

Šobrīd, saskaņā ar Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "TNS Latvia" sniegtajiem datiem, lielāko daļu LTV1 kanāla raidījumu, izņemot ziņas un analītiskos raidījumus, skatās lauku rajonos dzīvojoši cilvēki vecumā pēc 50 gadiem. Mēs esam ļoti pateicīgi mūsu uzticīgajiem skatītājiem, tomēr, ņemot vērā faktu, ka esam sabiedriskā televīzija, mūsu uzdevums ir uzrunāt visu Latvijas sabiedrību. Statistika rāda, ka maz Latvijas Televīziju skatās Rīgas iedzīvotāji, īpaši jaunieši, un tā ir ļoti nopietna problēma. Tas ir nepiedodami nevis no reklāmdevēju trūkuma viedokļa, bet gan no tā aspekta, ka jaunieši nesaņem vienīgās Latvijas sabiedriskās televīzijas sniegto vēsti! Nebūsim naivi - ārzemju televīzijas, ko šobrīd lielākoties skatās Latvijas iedzīvotāji, nebūs tās, kas stiprinās Latvijas iedzīvotāju nacionālo pašapziņu un mūsu valsti. Viņiem ir cits uzdevums - peļņa un savas intereses. Pašlaik Latvijas Televīzija ir vienīgā nacionālā televīzija mūsu valstī, kuras uzdevums ir sniegt ieguldījumu Latvijas kā nacionālas valsts attīstībā, informējot un izglītojot par svarīgākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē, dažādās dzīves jomās.

Žurnāla "Rīgas Viļņi" 31. oktobra numurā Anda Rožukalne raksta par kādu viņas kolēģi, kura šobrīd strādā Luksemburgā, bet tuvākajā laikā plāno atgriezties Rīgā, un ar nožēlu atzīst, ka vairs nevarēšot skatīties Francijas sabiedriskās televīzijas kanālu raidījumus, jo šai televīzijai ir ietekme un tās raidījumi ir aizraujoši, izglītojoši un vajadzīgi. Cienījamie televīzijas skatītāji, - vai mēs šobrīd varam apgalvot to pašu? Un, ja nevaram, tad - kāpēc? Vai tiešām jūs uzskatāt, ka Latvijas Televīzijas vadība mērķtiecīgi un apzināti bremzējusi sabiedriskās televīzijas attīstību, ko visi raidījumu veidotāji un neatkarīgie producenti tik ļoti ir vēlējušies un centušies īstenot? Uzskatu, ka nē! Sākot ar 1998. gadu sabiedriskās televīzijas visā Eiropas Savienībā ir spērušas lielus pārmaiņu soļus pretī saviem skatītājiem, un arī mēs esam šī soļa priekšā. Manuprāt, tas nav normāli, ka Latvijas valsts iedzīvotāji pārsvarā skatās komerctelevīzijas, jo uzskata, ka Latvijas Televīzija ar savu saturu nespēj viņus uzrunāt. Sabiedriskajai televīzijai ir jābūt sabiedriskai - tas nozīmē, ka tai jāpārstāv visas sabiedrības intereses un jāspēj piedāvāt tāds saturs, kas uzrunā visus Latvijas iedzīvotājus.

Jaunās stratēģijas vienīgais mērķis ir sniegt mūsu skatītājiem kvalitatīvāku produktu. Tādu programmu, kuru ar prieku un interesi varētu skatīties gan attīstītais intelektuālis, gan students, gan vecmamma attālā pagastā un būt lepni par savas valsts sabiedrisko televīziju. Un es ticu, ka mums būs šāda televīzija.

Šobrīd Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) ir atbalstījusi LTV attīstības stratēģijas koncepciju un darbs tiek turpināts pie jaunās programmas plānošanas. Līdz novembra vidum LTV plāno izstrādāt un iesniegt NRTP jaunās programmas prioritātes. Pēc NRTP padomes locekļu iepazīšanās ar šo dokumentu, tas tiks publiskots, aicinot ikvienu Latvijas iedzīvotāju iepazīties ar to un sniegt savu vērtējumu.     

Noslēgumā Latvijas Televīzijas vārdā vēlos pateikties par ikvienu - gan publiski, gan individuāli līdz šim izteikto konstruktīvo viedokli un ierosinājumu Latvijas Televīzijas programmas pilnveidošanā. Ņemot vērā nepieciešamās pārmaiņas un uzlabojumus, aicinu ikvienu televīzijas skatītāju darīt zināmas mums savas domas par Latvijas Televīzijā redzamajām un vēlamajām pārraidēm, rakstot vēstules uz Latvijas Televīziju (adrese - Zaķusalas krastmala 3, Rīga, LV - 1509) vai e-pastu: ltv@ltv.lv.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form