Foto: LETA
Jauns izdevums svešvalodā parasti ir iemesls svinībām autora mājās. Tomēr šajā gadījumā ziņas, ka Maskavas izdevniecība "Algoritm" manā vārdā ir publicējusi divas grāmatas, ir izraisījušas apmulsumu un apjukumu. Vienai no tām nosaukums ir "Kā Rietumi zaudēja Putinam". Otra ir "Ar Putinu vai bez viņa: kas sagaida Krieviju nākamajos desmit gados". Es neko nezinu ne par vienu no tām. Ne arī mani aģenti, "Rogers Coleridge and White", kas ir nodarbojušies ar vairāk nekā 30 manu grāmatu izdevumiem svešvalodās.

Es neesmu vienīgais šī negaidītā un nevēlamā komplimenta saņēmējs. Grāmatas ir izdotas arī mana kolēģa Lūka Hārdinga, bijušā Londonas "Guardian" Maskavas korespondenta, un mans drauga Dona Džensena, Aukstā kara veterāna un komentētāja, vārdā.

Diezgan iespaidīgi - cita grāmata ir izdota Henrija Kisindžera vārdā.

Ir grūti atrast attaisnojumu tam, kas izskatās kā intelektuālā pirātisma akts. Divas "manas" grāmatas šķiet ir jau citur publicētu interviju un rakstu apkopojums. Es varu kļūdīties, bet es nedomāju, ka "Algoritm" ar tās palīdzību atradīs komerciālu "zelta bedri". Es krievu valodā izdevu savu pirmo grāmatu "The New Cold War" [Jaunais Aukstais karš - red.], bet pārdošana bija pieticīga. Pūliņus savākt un pārtulkot mazāk nozīmīgu darbu gabalus diez vai atsvērs paredzamie ienākumi.

Tādēļ daudz ticamāk, ka mērķis ir propagandistisks. Anotācija izdevēja interneta vietnē sakā tā: "Lūkass pauž uzskatus, kas ir daļa no britu elites, kas ir negatīvi noskaņota pret Putina režīma politiku." Kremļa propagandas mašīna vēlas attēlot Krieviju kā aplenktu cietoksni, ko apņem naidīgi svešinieki. Kā gan labāk to attēlot, kā publicējot elites šakāli, kurš vaukšķ pēc britu elites stabules?

Kādam manam gudram draugam no Vašingtonas ir cits skaidrojums. Ierasta tēma manos rakstos ir ta, ka Rietumu par zemu novērtē Putina Krievijas radītos draudus. Izsakoties tieši, mēs zaudējam. Mēs nesaprotam Krievijas propagandas, Krievijas naudas ietekmi uz Rietumu politiku, un Krievijas bruņošanās mērogu un ātrumu, īpaši attiecībā uz kodolieročiem.

Šie vārdi ir domāti pašapmierinātības izplatītājiem Rietumos: cilvēkiem, kuri saka, ka "nav militāra risinājuma" un, kuri uzskata, ka mums ir tikai jāizstrādā abām pusēm izdevīgs risinājums, kuram Krievija piekristu. Tomēr no Kremļa skatupunkta tie izskatās kā slavas dziesma. Putins ir pārspējis viltībā Rietumus. Spēcīga, vienota Krievija uzvar vājos, sašķeltos un pagrimušos pretiniekus. Iespējams, ir vērts publicēt vienu vai divas grāmatas, kas pārliecinoši attēlo šo ainu.

Lai būtu skaidrība, es arī saku, ka Rietumi zaudē ne tādēļ, ka tie ir vāji, bet tādēļ, ka tiem ir vāja griba. Pret apvienoto NATO un ES IKP 40 triljoniem dolāru ir grūti saskatīt, kā Krievija, sarūkoša naftas ekonomika ar 1,7 triljonu dolāru IKP, varētu radīt nopietnu izaicinājumu. Kremļa ieroči ir labākajā gadījumā pārsteigums, blefs un maldināšana, nevis īsti muskuļi. Es šaubos, ka kāda Krievijas izdevniecība būs ieinteresēta to īpaši uzsvērt.

Es pieņemu (un ceru), ka šī epizode beigsies kā neliela atsauce lielākā stāstā. Šobrīd mani pūliņi koncentrējas uz manu jauno grāmatu "Cyberphobia", kas iznāks šī mēneša beigās. Es nevēlos atklāt pārāk daudz (tajā ir rakstīts par uzticību, identitāti, anonimitāti un to, kā darbojas internets), bet Kremlim tā nepatiks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!