“Lai sabiedrība varētu ar pilnu paļāvību pāriet uz eiro, ir svarīgi, lai būtu atbilstoša un savlaicīga sagatavošanās un informācija. Es stingri pieprasu visām valdībām un politiķiem izskaidrot, kādu labumu dos eiro, un pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sagatavotu valstu ekonomiku eiro ieviešanai”, teica ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija.
Otrais ziņojums par praktisko sagatavošanos turpmākajai eiro zonas paplašināšanai, ko pieņēma Eiropas Komisija, rāda, ka četras no 10 valstīm, kas 2004. gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai, ir pieņēmušas vispusīgus plānus, lai sagatavotos pārejai uz eiro. Šīs valstis ir Igaunija, Lietuva, Slovēnija un Slovākija. Šajos plānos īpaša vērība ir pievērsta “skaidras naudas” nomaiņai, piemēram, vai eiro banknotes un monētas būtu jālaiž apgrozībā tajā paša dienā, kad ievieš eiro (tā saucamais “lielā blīkšķa scenārijs” , divkāršās apgrozības periods (kurā gan eiro, gan iepriekšējā valūta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis), patērētāju aizsardzība (divkāršs cenu un summas uzrādījums, cenu uzraudzība, …), eiro monētu nacionālās puses dizaina izvēle un laikā sagādāts vajadzīgais eiro banknošu un monētu daudzums utt.
Praktisko sagatavošanās darbu izvērtēšana atšķiras no novērtēšanas, ko izsaka par to, vai valsts ir izpildījusi ES Līgumā noteiktos “Māstrihtas” konverģences kritērijus. Tā tiks iekļauta konverģences ziņojumā, ko Eiropas Komisija sniegs 2006. gadā.
Igaunija, Lietuva un Slovēnija ir paredzējušas ieviest eiro 2007. gada 1. janvārī un Kipra, Latvija un Malta plāno to izdarīt gadu vēlāk, 2008. gada 1. janvārī. Slovākija ir iecerējusi ieviest eiro 2009. gada 1. janvārī, kamēr Čehijai un Ungārijai prātā ir 2010. gads. Polija datumu vēl nav noteikusi.
Lai gan dažas valstis ir tikušas tālāk par citām, var izdarīt secinājumu, ka ir jāpaātrina praktiskie sagatavošanās darbi. Tas jo īpaši attiecas uz Igauniju un Lietuvu. Sagatavošanās darbi Kiprā, Latvijā un Maltā arī ir tikai vēl sākuma stadijā.
Pilsoņi ir labāk jāinformē Kamēr veicot sagatavošanos var izmantot to 11 valstu pieredzi, kuras pirmo reizi sāka darboties ar eiro 1999. gadā (2002. gadā ar banknotēm un monētām), nevar novērtēt par zemu izpildāmo uzdevumu sarakstu un visu ieinteresēto pušu un jo īpaši pilsoņu sagatavošanu.
Lielākā cilvēku daļa apzinās eiro dotos labumus, piemēram, maksas par valūtas maiņu likvidācija (74%), cenu salīdzināšanas iespējas eiro zonā (70%) vai ērtības ceļojot (92%). Taču saskaņā ar eirobarometra septembrī veikto apsekojumu trīs ceturtdaļas ir nobažījušās par ļaunprātīgu cenu celšanu, veicot pāreju.
Ar to lielā mērā joprojām nākas saskarties arī dažās jau esošajās eiro zonas valstīs. Nedzirdēti zemas inflācijas un zemu procentu likmju periods, kas sekoja pēc eiro ieviešanas, skaidri parāda, ka cenas ir palikušas stabilas. Taču valsts iestādēm ir šīs bažas jāuztver nopietni un īpaši jāieplāno attiecīgs laiks pirms un pēc eiro dienas, kurā uzrāda abas cenas, jāparedz cenu uzraudzīšana un to novērtējuma regulāra paziņošana sabiedrībai (kā tas paredzēts Igaunijas un Slovākijas plānā), kā arī jāaicina mazumtirgotāji noteikt godprātīgas cenas, piemēram, piestiprinot skatlogiem uzlīmes ar uzrakstu “godprātīgas cenas”.
Cik gatava ir tava valsts? Igaunija, Lietuva, Slovēnija un Slovākija ir tikušas vistālāk, jo tās šogad ir pieņēmušas savus pārejas plānus.
Analizējot plānus, redzams, ka tajos pienācīgi ir ņemtas vērā “frontālās” un “sub-frontālās” prasības (ieplānots, ka bankas un mazumtirgotāji saņems skaidro naudu pirms eiro dienas, un patērētāji saņems eiro komplektus). Taču, šķiet, ka mazāka vērība ir piegriezta valsts un privātā sektora administratīvās, finanšu, budžeta un grāmatvedības sistēmas pārveidošanai, kas izmaksā visvairāk (IT sistēmu pārveidošana) un kam ir vajadzīgs visvairāk laika.
Sagatavošanās pasteidzināšana ir vissvarīgākā lieta, jo nākamie dalībnieki atbalsta “lielā blīkšķa scenāriju”.
Igaunija, Lietuva un Slovēnija ir pabeigušas monētu nacionālo pušu izvēles procesu. Taču paliek vēl daudz praktiski veicamu darbu, kad ir palicis mazāk par vienu gadu līdz dienai, kad dažas no šīm valstīm varētu saņemt “zaļo gaismu, lai pievienotos eiro zonai, ja tās būs izpildījušas vajadzīgos nosacījumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
