Elita Krūmiņa
Foto: LETA

Pēdējo nedēļu laikā, gan kontekstā ar kriminālvajāšanas uzsākšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku, gan saistībā ar kriminālprocesa virzību, kas tika uzsākts pēc Valsts kontroles revīzijas Rīgas namu pārvaldniekā, gan atsaucoties uz Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, uz kuriem emocionāli reaģējis tās ilggadējais vadītājs, revidētās amatpersonas ir publiski paudušas savus apsvērumus par Valsts kontroles it kā pārlieku birokrātisko pieeju revīziju veikšanā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts kontrolei tiek piedēvēti divi būtiski grēki - tendencioza kļūdu meklēšana un revidēto amatpersonu sasniegumu ignorēšana. Un tas viedokļu paudēju ieskatā izraisa virkni neapšaubāmi traģisku seku – no radošuma un entuziasma apslāpēšanas valsts pārvaldē līdz kravu apgrozījuma kritumam Rīgas brīvostā.

Apzinoties, ka savstarpēja izpratne un saruna kopējā valodā ir iespējama tikai gadījumā, ja līdzīgas ir vērtības, Valsts kontrole vēlreiz skaidro minēto viedokļu paudējiem savu vērtību izpratni.

Ir absurdi uzskatīt, ka haosā rodas lielākas vērtības nekā sistemātiskā, plānveida procesā. Tikpat absurdi ir domāt, ka mērķu sasniegšanai tik svarīgais radošums un entuziasms ir iespējams tikai nesakārtotā, no intuīcijas vien atkarīgā vidē. Ikviens izcils, radošuma virsotnes sasniedzis režisors pieprasīs kārtību skatuves aizkulisēs. Neviens sevi cienošs šefpavārs neķersies pie ēdiena gatavošanas, kamēr virtuvē nebūs tīrība un kārtība. Inovatīvāko pasaules uzņēmumu loģistika, ražošanas procesi un pat inovāciju radīšana ir pakļauta striktiem principiem un likumiem, kurus tie ievēro gadu desmitus. Laba pārvaldība ir priekšnosacījums, nevis šķērslis radošumam un mērķu sasniegšanai. Ar to arī atšķiras labi pārvaldītas iestādes no tādām, kuras tiek pārvaldītas pavirši.

Tiešām, nereti Valsts kontroles atklātie pārkāpumi kādā atsevišķā kontekstā var šķist nebūtiski. Nebūtiski var likties pāris tūkstošu eiro zaudējumi nelikumīgās prēmijās uz iestādes miljonu vērtā budžeta fona. Divi vai trīs nepamatoti iztērēti miljoni var šķist sīkums, īstenojot 160 miljonus eiro vērtu projektu. Dažas pretlikumīgi organizētas iepirkuma procedūras, lai pēdējā brīdī paspētu iztērēt finanšu gadam paredzētos līdzekļus, pilnīgi noteikti ir "piesiešanās". Un tamlīdzīgi. Tomēr arī tad, ja kādai amatpersonai šīs summas šķiet niecīgas, tai būtu jāmeklē skaidrojums, kāpēc šādi pārkāpumi iestādē notiek, turklāt nereti notiek sistemātiski un atkārtoti.

Atbilde nav tālu jāmeklē. Lielākajā skaitā gadījumu tie ir acīmredzams brīdinājuma signāls un pierādījumi daudz lielākai un bīstamākai problēmai – iestādes vadība nav ilgstoši spējusi nodrošināt labu pārvaldību un sakārtot procesus jeb ieviest iestādē tādu darba vidi, kurā šādi pārkāpumi nav iespējami. Valsts kontroles ieskatā šāda nespēja jau ir kā bumba ar laika degli - šī vadības nespēja un nereti arī attieksme agri vai vēlu novedīs pie daudz nopietnākām problēmām. Un tās mēs redzam sev visapkārt. Nevērīga attieksme pret nodokļu maksātāju naudu izraisa desmitos un simtos miljonu mērāmus zaudējumus. Tie ir zaudējumi no neveiksmīgas lielo projektu īstenošanas un nepamatoti izsniegtiem valsts galvojumiem. Pavirši un bezatbildīgi plānoti kapitālie ieguldījumi, kuri nevienam nav vajadzīgi. Pašplūsmā atstātas valsts kapitālsabiedrības. Desmitiem iztērētu miljonu tādu politiku īstenošanā, kuras tā arī nekad nesasniedz sabiedrības grupas, kurām tās domātas. Diemžēl neiztiekam arī bez gadījumiem, kad iet bojā cilvēki.

Un tad vienmēr būs jautājums – kur valsts skatījās agrāk? Kur skatījās Valsts kontrole brīdī, kad problēmas vēl nebija sasniegušas prātam grūti aptveramus apmērus?

Tieši šī iemesla dēļ Valsts kontroles ieskatā nemēdz būt mazu likumpārkāpumu, nenozīmīgu zaudējumu, nebūtisku atkāpju no tiesību aktiem. Tieši šī iemesla dēļ katrs no šādiem gadījumiem tiks celts gaismā, tam tiks pievērsta atbildīgo institūciju un sabiedrības uzmanība. Un tiks darīts viss, kas ir Valsts kontroles spēkos, lai revīzijā atklātie pārkāpumi tiktu novērsti.

Protams, Valsts kontroles kritika nav patīkama. Tomēr atgādināsim – Valsts kontrole veic revīzijas. Un revīzijas apzināti tiek veiktas riskantākajās jomās un iestādēs. Revīziju uzdevums IR prast norādīt uz trūkumiem iestādes darbībā un tos novērst. Labs vadītājs zina – šāda atgriezeniskā saite, lai arī ne vienmēr patīkama, ir atspēriens izaugsmei. Paštaisns vadītājs, kurš kļūdas nespēj atzīt, visbiežāk grims savu kļūdu purvā dziļāk. Jautājums ir: vai valsts to var un drīkst atļauties? Mēs domājam, ka nē.

Tāpēc Valsts kontroles ziņojumos ietverto ieteikumu ieviešanai revidenti uzmanīgi seko līdzi. Atsevišķos gadījumos tiek veiktas arī pēcpārbaudes, lai konstatētu, vai ieteikumi tiek ieviesti pēc būtības vai tikai formāli. Tas dod iespēju kļūdas un nepilnības labot, novērst to atkārtošanos nākotnē.

Valsts kontroles izmantotās metodes situācijas uzlabošanā ir dažādas un gadu gaitā ir pilnveidotas. Ieteikumu ieviešanas uzraudzība ir tikai viena no tām. Ļoti būtiski ir runāt par atbildības jautājumu. Atbildība par savas rīcības sekām ir tas posms valsts pārvaldē, kura trūkums, mūsuprāt, visvairāk kavē labas pārvaldības attīstību.

Ir nepieņemami gadiem ilgi vērot būtisko atšķirību attieksmē pret līdzekļu nelikumīgu un/vai izšķērdīgu izlietošanu valsts un privātajā sektorā. Ja privātajā sektorā strādājošs darba ņēmējs pilnībā apzinās un rēķinās ar nelikumīgas un izšķērdīgas rīcības, kas radījusi zaudējumus darba devējam, sekām, tad publiskajā sektorā mēs mēdzam "eksperimentēt" ar lēmumiem – sanāks - labi, nesanāks – arī nekas, jo samaksās jau kāds cits – "visiem piederošais" valsts, pašvaldību vai kapitālsabiedrību budžets, kurā vienmēr būs nodokļu maksātāju nauda vai manta.

Arī valsts, pašvaldību un to kapitālsabiedrību vadītājiem ir jāapzinās – ja manas neizdarības, nevarēšanas, nepārdomātu lēmumu rezultātā tiks radīti zaudējumi, par to būs jāatbild.

Kā Valsts kontrole cenšas to panākt? Pirmkārt, tiek sekots līdzi, lai notiek vainīgo amatpersonu atbildības izvērtēšana no augstāko amatpersonu vai iestāžu puses. Pēdējos gados, kopš šāda kārtība pēc Valsts kontroles iniciatīvas ir ierakstīta likumā, šāda izvērtēšana arī praksē tiek veikta. Lai arī piemērotie sodi bieži vien ir formāli un zaudējumu piedziņas uzsākšanai drosmes un entuziasma augstākajām amatpersonām vēl pietrūkst, tomēr pats izvērtēšanas fakts ir solis pareizajā virzienā.

Otrkārt, saskatot amatpersonu rīcībā likumpārkāpumus, kas radījuši būtiskus zaudējumus, Valsts kontrole vēršas tiesībaizsardzības iestādēs un rosina uzsākt izmeklēšanu, vainīgās amatpersonas saucot pie kriminālatbildības. Tieši uz šo jomu vistiešākā mērā attiecināma tik bieži pēdējā laikā dzirdētā frāze, ka Valsts kontroles konstatētais ir "tikai viedoklis".

Jā, tiesībaizsardzības iestādēm iesniegtais ziņojums tiešām ir Valsts kontroles viedoklis. Neatkarīgas institūcijas viedoklis, kurš ir pamatots ar revīzijas laikā gūtiem revīzijas pierādījumiem (faktiem). Valsts kontrole par šo viedokli ir pārliecināta, tāpēc intensīvi sadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm, lai procesa beigās šie fakti tiktu pienācīgi novērtēti tiesas spriedumā.

Visbeidzot - vēl arvien aktuāls ir jautājums par Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanu, kas ļautu Valsts kontrolei piedzīt zaudējumus no vainīgajām amatpersonām, ja to nedarītu augstākās amatpersonas. Vēlreiz vēlamies uzsvērt – bez atbildības konsekventas pieprasīšanas un atbildības par likumpārkāpumiem iestāšanās mēs nevaram cerēt uz uzlabojumiem valsts pārvaldē.

Valsts un pašvaldību institūcijām, kuras tiek finansētas no sabiedrības samaksātajiem nodokļiem, kapitālsabiedrībām, kuras ir dibinātas, izmantojot sabiedrībai piederošu mantu, ir jākļūst par labas pārvaldības paraugu, ir jāievēro likumi un ar saimnieka rūpību un atbildību jāizturas pret tām uzticēto sabiedrības naudu un mantu. Jāstrādā jēgpilni, sasniedzot tos mērķus, kas ir noteikti, radot vērtību sabiedrībai un atvieglojot ikdienu iedzīvotājiem.

Ir institūcijas, kurās šie principi šķiet pašsaprotami un tāpēc tiek piemēroti. To institūciju un kapitālsabiedrību vadītājiem, kuriem šie principi nešķiet saprotami un pieņemami, ir veltīts šis skaidrojums par vērtībām.

Ja skaidrojums par vērtībām būs saprasts, tad Valsts kontrole ir gatava diskutēt ar šīm amatpersonām un izskaidrot jebkuras mūsu veiktās revīzijas jebkuru secinājumu. Ja skaidrojums par vērtībām nebūs saprasts, tad tālākā diskusija nevar būt produktīva, jo runājam dažādās valodās. Tomēr Valsts kontrole turpinās darīt visu, kas ir tās spēkos, lai mūsu mazajā valstī izpratne par vērtībām būtu vienota.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form