Jūnijā NATO sniedza dalībvalstu militāro budžetu oficiālu izvērtējumu, kurā ziņoja, ka Latvija militāriem mērķiem 2004. gadā iztērējusi 1,3% savas valsts budžeta. Tas ir mazāk, nekā iztērējušas mūsu kaimiņvalstis — Igaunija un Lietuva.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jau vairāku gadu garumā Latvijas politiķi un Aizsardzības ministrija (AM) atgādina, ka militārajām vajadzībām nepieciešami vismaz 2% no IKP. Starp citu, ir bijuši arī ekstrēmāki ierosinājumi. Tā, piemēram, 2002. gada sākumā Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Rišards Labanovskis paziņoja, ka, pēc viņa domām, militārajām vajadzībām būtu jātērē 6–8% no Latvijas IKP, lai "liktu Krievijai uztvert Baltijas valstis kā pilnīgi suverēnas un neatkarīgas". Pašlaik neviens tik krasi nepieprasa palielināt militāro budžetu, jo pat 2% robeža, izrādās, nav šobrīd sasniedzams mērķis.

Mistiskie divi procenti

Jāteic, ka Latvijas pusei īpaši nav, par ko apvainoties un dusmoties uz NATO, ka tā gribētu ievērojami patukšot mūsu valsts kasi. Mūsu pašu Saeima jau 2001. gada augustā pieņēma Aizsardzības ministrijas izstrādāto un valdības akceptēto valsts aizsardzības koncepciju (toreiz aizsardzības ministrs bija Ģirts Valdis Kristovskis). Koncepcijā melns uz balta bija rakstīts, ka līdz 2003. gadam valsts aizsardzības budžets ir jāpaaugstina līdz 2% no IKP. Valstsvīri no uzstādītā mērķa gan arī neatkāpjas un tikko atkal kārtējo reizi apliecinājuši gatavību militāro budžetu palielināt. Ja agrāk 2% no IKP militārajiem mērķiem solīja tērēt katru gadu vismaz līdz 2008. gadam, tad tagad to sola darīt, sākot tikai no 2008. gada.

Runājot par t. s. militārā budžeta vajadzībām vēlamo summu, vispirms ir vērts uzdot jautājumu: no kurienes radušies šie nu jau "mistiskie" divi procenti? Vai tos pieprasa NATO vadība, un vai tik daudz Latvijai vienkārši jātērē, bez iespējām spuroties pretī starptautiskajam spiedienam? Izrādās, ka ne. Izrādās, Latvijas puse pati labprātīgi apņēmusies īstenot mērķi, kas vismaz pagaidām nav iespējams.

Divus procentus drošības mērķiem Latvija nolēma tērēt tāpēc, ka tas ir vidējais budžeta apjoms, ko NATO dalībvalstis tērē armijas vajadzībām. Analoģisku lēmumu pieņēmušas arī kaimiņvalstu valdības, bet tām ar solījumiem veicas mazliet labāk. Igaunija militārām vajadzībām tērē 1,6%, bet Lietuva — 1,4% no IKP.

NATO vadība, protams, vēlas, lai tās dalībvalstis pēc iespējas vairāk līdzekļu tērētu aizsardzības vajadzībām un tāpēc arī tiek atgādināts, ka Latvijai militārais budžets jāpalielina, jo tā pati savulaik to apsolījusi. Kopējais armijai vēlamais līdzekļu apjoms tomēr diplomātiski netiek pieminēts. Savā ziņā tas nav nekas neparasts, jo tāpat kā lauksaimnieki vēlas, lai palielinātos dotācijas zemniekiem, arī ārsti grib lielākas algas, tāpat arī ģenerāļi grib vairāk naudas armijai.

Nauda drošībai un nauda aizsardzībai

Pirms pusotra gada Aizsardzības ministrija (AM) no NATO saņēma brīdinājumu par nepieciešamību pakāpeniski palielināt izdevumus bruņoto spēku attīstībai, samazinot budžeta līdzekļus tām institūcijām, kuras patlaban arī iekļautas AM finansējuma programmā (piemēram, Iekšlietu ministrijai, Latvijas Bankas apsardzei, Satversmes Aizsardzības birojam un robežsardzei), taču nav tieši saistītas ar aizsardzības spēkiem un to funkcijām.

Aizsardzības ministrijas izstrādātais Latvijas armijas attīstības plāns nākamajiem četriem gadiem paredz, ka valsts aizsardzības budžets palielināsies no 153 miljoniem latu līdz 209 miljoniem latu, turklāt visi šie līdzekļi nonāks AM un Nacionālo Bruņoto spēku rokās. Pašlaik, kā jau minēts, daļu aizsardzības budžeta tērē arī citas institūcijas — Katastrofu medicīnas centrs, Vides ministrija, Satversmes Aizsardzības birojs, robežsardze un citas institūcijas. Savukārt NATO par aizsardzības vajadzībām iztērēto naudu uzskata tikai tos līdzekļus, kas nonākuši tieši armijas rīcībā vai nu caur AM, vai arī caur NBS. Šogad no 153 332 178 latiem konkrēti armijas vajadzībām tiks iztērēti 110 117 678 lati.

Arī Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Edgars Rinkēvičs “Nedēļai” apstiprināja, ka tuvākajos gados armijas vajadzībām 2% no IKP tērēti netiks. E. Rinkēvičs uzskata, ka nākamgad Latvija aizsardzības budžetam tērēs tikai aptuveni 1,4% no IKP.

Jāpiebilst, ka līdz šim NATO pieļāva, ka no aizsardzības budžeta līdzekļi tiek piešķirti arī paramilitārām vienībām (žandarmiem, karabinieriem, muitai, robežsardzei), taču tagad tas vairs netiek pieļauts. Nav arī zināms, vai viss AM budžets nākotnē tiks uzskatīts par militāro budžetu, jo tajā ir vairākas sadaļas, ko NATO ģenerāļi varētu apšaubīt un uzskatīt par neatbilstošām armijas vajadzībām.

Kur ir Zemessardzes vieta?

Viena no "šaubīgajām" pozīcijām līdzšinējā aizsardzības budžetā ir zemessardzei paredzētie līdzekļi. Pašlaik tās vajadzībām tiek tērēti aptuveni 10% AM budžeta, tas ir — aptuveni 11 miljoni latu. AM interneta mājas lapā sadaļā "Budžets" rakstīts: "Attīstīt Zemessardzi saskaņā ar NBS attīstības plāniem un NATO priekšlikumiem par Alianses militārajām spējām. Nodrošināt Zemessardzes bataljonu specializāciju — pretgaisa aizsardzībā un uzņemošās valsts atbalsta jomā."

Arī aizsardzības ministrs Einars Repše presē nesen izteicies, ka jāpalielina zemessardzes loma un zemessargiem jāatļauj mājās turēt ieročus kaujas gatavībā, lai viņi "Latvijas zemi var aizstāvēt pietiekami ilgi, kamēr NATO atnāk palīgā".

Tomēr ne visi aizsardzības jomas speciālisti aizstāv Zemessardzes lomas palielināšanu. Daudzi uzskata, ka būtu jāorientējas uz profesionālo armiju, nevis uz paramilitārām struktūrām, kuras NATO neuzskata par armijas sastāvdaļu. Pašos AM gaiteņos ir bijušas vairākas "prāta vētras", stāsta E. Rinkēvičs, un tā arī neviens līdz galam nav formulējis Zemessardzes lomu NATO dalībvalsts struktūrā. Skaidrs ir tikai viens, ka pašreiz valdošā nostāja paredz Zemessardzes attīstību, tikai nav skaidrs, kurā virzienā. Ir pat viedokļi, ka Zemessardze pašreizējā veidolā "ir mirusi un tā jāveido atkal no nulles".

NATO — krīze vai transformācija

Labs atspaids mūsu valsts tēriņiem aizsardzības jomā varētu būt NATO investīcijas. Latvija NATO investīcijām pieteikusi divus objektus — Liepājas ostu un Lielvārdes lidlauku. Tomēr tālāk par pieteikumu, ka tur varētu dislocēties Ziemaļatlantijas bloka kuģi vai lidmašīnas, nav tikts. Vai mēs tik tiešām saņemsim sabiedroto atbalstu šo militāro objektu attīstībai, nav zināms. Piesardzīgi uz to liek raudzīties arī NATO dalībvalstu egoistiskās intereses, kuras pirmām kārtām grib panākt, lai tiktu akceptētas pašmāju intereses. Lieki teikt, ka šajos jautājumos dominē veco dalībvalstu intereses un arī NATO budžeta deķi uz savu pusi velk seniori. Var teikt, ka NATO budžeta sadalē valda tādas pašas kaislības kā Eiropas Savienībā, un pastāv iespēja, ka budžeta deķis var arī pārplīst, kā tas nesen notika ar ES budžetu.

NATO pašreiz valda krīze, kuru izraisījusi jauno dalībvalstu pievienošanās aliansei. Nav vairs kādreizējā ienaidnieka — Varšavas bloka —, un aliansei jāmeklē cita argumentācija savai pastāvēšanai. "Pašlaik notiek NATO transformācijas process. Mēs kopā ar sabiedrotajiem strādājam pie tā, lai alianse nepārvērstos par politiski bezzobainu organizāciju. NATO jāatbilst 21. gadsimta vajadzībām. Tai jāpastāv, jābūt kolektīvās aizsardzības organizācijai un jāsniedz atbalsts reģioniem. Kā to izdarīt, — nezinām. Par to tagad galvas lauza visas 26 NATO dalībvalstis," atklāj E. Rinkēvičs.

Armijas budžetu netērēs robežu un Satversmes sargāšanai

Kā jau minēts, aizsardzības budžetā ir paredzēti līdzekļi, ko tiešā veidā nevar saistīt ar armijas attīstību jeb aizsardzības jomu. Tajā ir, piemēram, tādas pozīcijas kā jaunsardzes finansējums un aģentūras Tēvijas sargs uzturēšana. Jaunsardze ir militāri patriotiska bērnu un skolēnu organizācija, kurai AM šogad tērēs 894 907 latus — militāro nometņu un pārgājienu organizēšanai, patriotiskai audzināšanai, sporta pasākumiem un tamlīdzīgi. Aizsardzības ministrs E. Repše uzskata, ka jaunsardze arī turpmāk ir jāfinansē no ministrijas budžeta, lai pēc tam valsts līdzekļi nebūtu jātērē cietumu un narkomānijas profilakses centru uzturēšanai.

453 090 latu tiks atvēlēti aģentūrai “Tēvijas sargs”, kura izdod ne tikai tāda paša nosaukuma žurnālu un veido televīzijas raidījumu “Laiks vīriem”, bet nodarbojas arī ar sabiedriskajām attiecībām, rūpējas par Brāļu kapu uzpošanu un militārās vēstures (muzeju, grāmatu) popularizēšanu. Aģentūrā tāpat organizē dažādas konferences.

Vēl apmēram viens miljons latu no aizsardzības budžeta ik gadu tiek atvēlēts pašvaldību sporta objektiem (stadioniem, peldbaseiniem, sporta zālēm), kur trenējas karavīri.

Ja NATO uzskatīs, ka valsts militārā budžeta līdzekļus nedrīkstēs tērēt zemessardzei, jaunatnes organizācijām, Brāļu kapu sakārtošanai, vēstures popularizēšanai, izdevējdarbībai, sportam un kultūras pasākumiem, tad no valsts kases drošības mērķiem vajadzēs tērēt vēl vairāk līdzekļu nekā pašlaik. Jāteic, ka jau pašlaik Latvijas armijas attīstības plānā ir noteikts, ka militārajā budžetā netiks paredzēta nauda robežsardzei, Latvijas Bankas apsardzei un Satversmes Aizsardzības birojam — vairāk nekā 40 miljoni latu, bet AM budžets tiks palielināts. Tas nozīmē, ka kopējais aizsardzības budžets tuvāko gadu laikā pieaugs par vairākiem desmitiem miljonu latu.

Fakti

Aizsardzības ministrijas budžeta izlietojums (kopā – Ls 110 117 678)

Valsts aizsardzības vadība un administrācija Ls 9 742 502
Valsts militārā dienesta uzskaites un iesaukšanas nodrošināšana Ls 1 719 269
Valsts drošības aizsardzība Ls 3 492 007
Kara muzejs Ls 914 615
Iemaksas starptautiskajās organizācijās Ls 1 517 510
Remonti un celtniecība Ls 11 500 993
Latvijas Nacionālo partizāņu apvienības darba nodrošināšanai, kritušo biedru piemiņas vietu apzināšanai un piemiņas zīmju uzstādīšanai 7 500
Dotācija Latvijas Nacionālo karavīru biedrības darbības nodrošināšanai Ls 7 500
NBS vadība Ls 2 857 984
Vispārējās vienības Ls 1 761 575
Gaisa spēki Ls 3 873 309
Jūras spēki Ls 2 546 976
Sauszemes spēki Ls 3 847 745
Nacionālā Aizsardzības akadēmija Ls 556 523
Nodrošinājuma pavēlniecība Ls 17 927 763
Mācību vadības pavēlniecība Ls 1 544 165
Starptautisko operāciju un Nacionālo Bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums Ls 45 324 835
Aizdevumi virsniekiem, kuri apguvuši virsnieka pamatkursu Nacionālajā aizsardzības akadēmijā Ls 80 000
Jaunsardze Ls 894 907

Valsts budžeta programma „Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO 2005. gadam”:

Ministru Kabinets (informācijas analīzes dienests, tulkošanas un terminoloģijas centrs) Ls 453 363
Ārlietu ministrija (rīcības plāna dalībai NATO izpilde, NATO pārstāvniecības uzturēšana) Ls 975 471
Tieslietu ministrija (karšu izgatavošana Valsts zemes dienestā) Ls 450 854
Iekšlietu ministrija (Drošības policija, aizsardzības līdzekļu iegāde u.c.) Ls 31 101 757
Robežsardze 18 029 978
Satversmes Aizsardzības birojs Ls 3 540 555
Latvijas Bankas apsardze Ls 3 900 000
Satiksmes ministrija (krasta automātiskās identifikācijas sistēma) Ls 742 500
Vides ministrija (Hidrometeoroloģijas radars) Ls 850 000
Katastrofu medicīnas centrs Ls 1 200 000
Aizsardzības ministrija Ls 110 117 678

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form