Enns Metsars: Palielinot transporta sniegtās iespējas – kopbraukšana
Foto: Publicitātes attēli

Kad tika izgudrotas mašīnas, cilvēki to priekšā staigāja vēzējot sarkanus karogus. Tas tolaik šķita piemērots veids kā regulēt jaunu tehnoloģiju parādīšanos. Bet situācija mainījās un līdz ar to arī noteikumi. Tiek lēsts, ka mūsdienās uz pasaules ceļiem atrodas miljards automašīnu, un to skaits arvien pieaug.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Automašīna ir viens no visdārgākajiem īpašumiem, ko cilvēki iegādājas savas dzīves laikā, tomēr pārsteidzoši ir tas, ka lielāko daļu laika, turpat 96%, tās netiek izmantotas, turklāt visām šīm automašīnām ir nepieciešamas stāvvietas. Tehnoloģijas sāk mainīt pārvietošanās veidu pilsētā, samazinot vajadzību pēc personīgā auto.

Pārmaiņas notiek ātri. "Uber" - aplikācija, kas savieno cilvēkus ar autovadītājiem, lai nokļūtu no punkta A punktā B droši, uzticami un par pieejamu cenu – ir pieejama vairāk kā 500 pilsētās 70 pasaules valstīs. Pirms sešiem gadiem mobilo tālruņu akumulatoru jauda bija pārāk vāja, lai spētu darbināt šādu aplikāciju. No otras puses, daudzās valstīs šādam biznesa modelim atbilstoša regulējuma izstrādes process ir bijis lēns, taču Baltijas valstis un Latvija ir starp tām, kas drīz spēs demonstrēt pozitīva progresa piemēru.

Šī gada jūnijā Ekonomikas ministrija parakstīja Sapratnes memorandu ar kopbraukšanas nozares pārstāvjiem, lai paustu atbalstu ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem, ko šī nozare var sniegt. Rezultātā, Latvija ir nonākusi pirmajās rindās to valstu vidū, kas atbalsta dalīšanās ekonomikas attīstību, sacenšoties ar Igauniju, Lietuvu un Somiju, lai būtu pirmā, kas izstrādā skaidru likumdošanu, kas regulē kopbraukšanas pakalpojumu darbību. Ja regulācijas ieviešanā par prioritāti izvirza patērētāju intereses, tad tādas aplikācijas kā Uber var palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti pilsētās.

Apmeklējot lielāko daļu pasaules pilsētu, arī Rīgu, var dzirdēt iedzīvotājus paužot neapmierinātību ar pārpildītu pilsētas centru un nepietiekamu stāvvietu skaitu. Tai par iemeslu ir arī sliktais ceļu tehniskais stāvoklis, kā arī pārpildītas stāvvietas.

Nespēja risināt šīs problēmas jau tuvākajā nākotnē draud palielināt piesārņojumu, kā arī būtiski ietekmēt ekonomisko attīstību. Latvija ir parādījusi atvērtu, uz nākotni orientētu nostāju, lai laicīgi meklētu šīm problēmām atbilstošus risinājumus, kas pretējā gadījumā nozīmētu arvien pieaugošu automašīnu skaitu uz ielām un ar to saistītus infrastruktūras un vides riskus.

Mūsdienu viedtālruņi sniedz iespēju pasūtīt transportu ar vienas pogas palīdzību. Nav nepieciešama iepriekšēja rezervācija vai stāvēšana uz ielas, cerībā, ka garām brauks taksometrs. Līdz ar to tas nav pārsteigums, ka cilvēki visā pasaulē stājas rindā, lai tiktu pie iespējas izmantot tādu pakalpojumu kā "Uber", un Rīga nav izņēmums - pieprasījums pēc šāda veida pakalpojuma ir augsts. Arī autovadītājiem tas sniedz daudz iespēju, jo brīvajā laikā strādājot ar "Uber" vai ar citām šāda veida platformām, ir iespēja pašiem noteikt savu darba laiku un vietu.

Digitālie pakalpojumi, kas pieejami pēc pieprasījuma, tāpat kā "Uber", sniedz nozīmīgu pozitīvu ieguvumu gan pašvaldībām, gan valstīm, ieviešot izmaiņas nozarēs, kurās līdz šim lielākā daļa darījumu veikti skaidrā naudā un ienākumi bieži vien netiek reģistrēti. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, vienā no pasažieru pārvadājumu sektoriem ēnu ekonomikas īpatsvars sastāda 80%. Pretēji iepriekšminētajam, katrs maksājums par "Uber" braucienu tiek reģistrēts elektroniski, ir viegli izsekojams nepieciešamības gadījumā, kā arī ir nodrošināta finanšu plūsmas caurskatāmība. Piemēram, Igaunijā, sadarbībā ar ieņēmumu dienestu norit kopīgs darbs, lai izveidotu sistēmu, kas ļautu kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem ātri un ērti reģistrēt savus ienākumus.

Par laimi, izpratne par to, ka ar atbilstošu regulējumu kopbraukšana var sniegt ieguvumus ikvienam, tikai pieaug. Trīs gadu laikā vairāk nekā 70 valstis un pilsētas ASV, Kanādā, Austrālijā, Meksikā ir veikušas nozīmīgu lēcienu attīstībā un ieviesušas kopbraukšanas pakalpojumu. Pozitīvi piemēri nav jāmeklē tālu – Lietuvas galvaspilsēta bija pirmā Eiropā, kas proaktīvi rosināja kopbraukšanas pilotprojekta uzsākšanu, parakstot Sapratnes memorandu ar "Uber". Šīs iniciatīvas pamatā ir pārliecība, ka ir jāievieš atbilstošs regulējums, kas sniedz iespēju ikvienam dalīties braucienā, ievērojot patērētāju tiesību aizsardzību un noteikumus.

Pasaulei, kas vairāk izskatās pēc milzu stāvlaukuma un virzās uz priekšu ātrumā, kas raksturīgs sastrēgumam, ir alternatīva. Strādājot kopā, "Uber" un Latvijas atbildīgās institūcijas var panākt, ka dalīšanās ekonomika nodrošina vēl nebijušas alternatīvas transportam, sniedz jaunas ekonomiskās iespējas iedzīvotājiem un uzlabo to dzīves kvalitāti.

Mēs ceram, ka drīz varēsim sniegt atbildi entuziasmam un interesei, ko esam radījuši Latvijā, uzsākot pilotprojektu Rīgā, kas pilnvērtīgi parādītu ieguvumus, ko kopbraukšana var sniegt ikvienam iedzīvotājam.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form